2009. gada 3. decembrī, Jelgavā, Zemgales plānošanas reģions kopā ar Baltijas Vides Forumu rīkoja semināru par ūdens kvalitātes problēmām Lielupes baseina apgabalā. Seminārs tika rīkots Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas ‘Pārrobežu sadarbība” atbalstītā apakšprojekta Nr.8-29/LV0017/07 „Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi Lielupes pārrobežu baseina apsaimniekošanā” ietvaros.
Semināra mērķi bija informēt un apspriesties par pašreizējo situāciju Lielupes baseinā saistībā ar ūdens kvalitāti un piesārņojuma slodzēm; sniegt informāciju par plānotajiem piesārņojuma samazināšanas pasākumiem, kuri ir iestrādāti upju baseinu apsaimniekošanas plānos Latvijā un Lietuvā, kā arī dalīties pieredzē par ieviestajiem pasākumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā.
Seminārā eksperti no Baltijas Vides foruma, kā arī no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, analizējot vairāku gadu griezumā veikto novērojumu datus, secināja, ka Lielupes baseinā virszemes ūdens ķīmiski nav piesārņots. Taču kopumā ūdens ekoloģiskais piesārņojums neatbilst labai kvalitātei. Konstatēts, ka liellopu, cūku un putnu fermas ir lielākie lauksaimniecības piesārņojuma punktveida avoti un galvenās to radītās piesārņojošās vielas, kas pēc attīrīšanas iekārtām novadītas virszemes ūdeņos, ir fosfora, slāpekļa un oglekļa organiskie savienojumi. Ievērojamu teritorijas ekoloģisko noslodzi rada arī aramzemē pilnībā neizmantotie mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi, kā arī nepietiekami attīrītie notekūdeņi komunālajā sektorā, sevišķi biezi apdzīvotās vietās.
Seminārā Mednieku un makšķernieku biedrības pārstāvis Valērijs Gabrāns izklāstīja baušķenieku pieredzi upju gultnes un krastu atjaunošanā, kas ir viens no veidiem kā uzlabot ūdens kvalitāti. Savukārt Bauskas novada domes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Mičulis savā ziņojumā pievērsās pasākumiem, ko plānots īstenot minētā projekta ieviešanas laikā – Mūsas upes gultnes un krastu tīrīšanai, lietus ūdens savākšanas sistēmas izbūves tehniskā projekta izstrādei, atpūtas vietu aprīkojuma elementu iegādei un uzstādīšanai, kā arī citām aktivitātēm.
Par sadarbību ar pašvaldību, uzņēmējiem un visdažādākajām iedzīvotāju grupām ūdens tūrisma maršrutu pilnveidē un jaunu izstrādāšanā, kā arī piemērotas infrastruktūras radīšanā runāja Lietuvas kolēģi no Pakruojas Atpūtas un tūrisma centra. Bet Rundāles novada domes un Biržu Reģionālā parka speciālisti vairāk akcentēja vietējo iedzīvotāju izglītošanas problēmas ūdens kvalitātes jautājumos.
Seminārā piedalījās 60 dalībnieki no projektā iesaistīto partnerinstitūcijām, vides speciālisti, eksperti un pašvaldību atbildīgie darbinieki, studenti, kā arī citi interesenti gan no Latvijas, gan no Lietuvas.
