1996. gada septembrī Eiropas Savienībā tika pieņemta direktīva 96/61/EC, lai sasniegtu integrētu piesārņojuma, kas rodas no dažāda veida rūpnieciskajām un lauksaimniecības aktivitātēm, novēršanu un kontroli. Šī direktīva uzliek prasības ES dalībvalstīm izsniegt atļaujas rūpnieciskām iekārtām, kas minētas direktīvas 1. pielikumā. Atļauju izsniegšanas nosacījumiem jābalstās uz labākām pieejamām tehnoloģijām.
Visas trīs Baltijas valstis ir iestrādājušas direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā, tomēr galvenās problēmas valsts institūcijām, tai skaitā reģionālajām vides pārvaldēm sagādā direktīvas prasību ieviešana un kontrole. Visgrūtākais visām valstīm ir labāko pieejamo tehnoloģiju principa piemērošana, kā arī vadlīniju par labākajām pieejamām tehnoloģijām pareiza izpratne un pielietošana.
Informētības palielināšana par labākajām pieejamām tehnoloģijām un to vadlīnijām, kā arī pieredzes apmaiņa par direktīvas ieviešanu un kontroles pasākumiem ir būtiski šīs direktīvas veiksmīgai ieviešanai. Kļuvusi par vienu no prioritātēm Baltijas valstīs, direktīvas ieviešana un kontrole ir bieži apspriesta Baltijas Vides foruma rīkotajos pasākumos.
