Kopš ES Ūdens Struktūrdirektīvas pieņemšanas 2000. gadā, ūdens apsaimniekošanas jautājumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība Baltijas Vides foruma rīkotajos pasākumos. Tas aizsākās ar lielu iesaistīto pušu semināru „Upju baseinu apsaimniekošana un ūdens ekoloģiskā kvalitāte – saistība starp Ūdens Struktūrdirektīvu un dabas aizsardzību” 2002. gadā. Tā mērķis bija izveidot kopīgu diskusiju forumu ūdens apsaimniekošanas un dabas aizsardzības speciālistiem, lai analizētu iespējamās metodes jaunajai ūdens apsaimniekošanas politikai, ņemot vērā ekoloģiskos aspekts un integrēto apsaimniekošanas pieeju.
Sadarbību starp Baltijas valstīm un informācijas apmaiņu veicināja tas, ka Direktīva definē Baltijas valsis kā vienu eko-reģionu un tām ir kopīgi upju baseini. Tā rezultātā tika izveidotas vairākas ekspertu grupas, lai aptvertu tādas tēmas kā upju un ezeru raksturojums un klasifikācija, upju baseinu apgabalu noteikšana, interkalibrācija, ūdens izmantošanas ekonomiskā analīze un ūdens kvalitātes monitorings.
Tā kā liela daļa upju Baltijas valstīs ir pārrobežu, upju baseinu apgabalu noteikšana bija visai sarežģīts uzdevums. Tas nozīmē, ka valstīm jānodrošina sadarbība pārrobežu baseinu apgabalu līmenī, saskaņojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmas. Tika sarīkotas vairākas tikšanās, lai veicinātu sadarbību starp Latviju un Igauniju, kā arī Latviju un Lietuvu. Šo tikšanos rezultātā 2003. gada oktobrī triju Baltijas valstu vides ministri parakstīja divpusējos līgumus (Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas) par sadarbību pārrobežu upju baseinu apsaimniekošanā. Baltijas Vides forums organizēja pirmās darba grupas tikšanās šo līgumu ietvaros.
Baltijas Vides forums ir aizsācis darbu pie nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas ūdens apsaimniekošanas politikā. |
|
