Projekta ‘’Patērētāju informēšana par veselībai NEKAITĪGĀKU ikdienas preču izvēli’’ ietvaros tika veiktas vairākas aktivitātes, kuru rezultātā esam apkopojuši svarīgāko informāciju tieši patērētājam
Ieteikumi, izvēloties un izmantojot sadzīves ķīmiju
Vispirms būtu svarīgi pārdomāt, vai konkrētās vajadzības apmierināšanai man vispār ir nepieciešams izmantot sadzīves ķīmiju. Piemēram, varbūt, ka trauki nav tik netīri, lai būtu jāizmanto trauku mazgājamais līdzeklis! Varbūt pietiek ar asāka mazgājamā sūkļa un karstāka ūdens izmantošanu!
Otrkārt, izvēloties sadzīves ķīmiju, būtu jāapsver, vai tiešām šis konkrētais produkts ir nepieciešams sadzīvē, un vai ieguvumi, ko sniedz šis produkts, atsver iespējamos riskus veselībai un apkārtējai videi. Piemēram, vai tiešām ir nepieciešamība izmantot plašu klāstu dažādu dezinfekcijas līdzekļu dzīvoklī, sākot no virtuves līdz tualetei, kur uzturas tikai ģimenes locekļi?
Treškārt, izvēloties un lietojot konkrētu sadzīves ķīmijas produktu, ir nepieciešams pārzināt drošas produktu lietošanas apzīmējumus (bīstamības simbolus, marķējumus), iepazīties ar produkta lietošanas etiķeti, kā arī lietot šo produktu saskaņā ar tā lietošanas instrukciju.
Riski, lietojot sadzīves ķīmiju
Sadzīves ķīmija satur vielas, kas lietošanas laikā ir saistītas ar dažādiem riskiem gan cilvēka veselībai, gan vidē. Nepareizi lietojot, sadzīves ķīmijā esošo vielu negatīvā ietekme var izpausties gan tūlītēji, gan pēc ilgāka laika.
Tūlītējs kaitējums cilvēka veselībai var izpausties kā:
- Alerģijas;
- Kairinājumi (acu asarošana, ādas nieze, plaušu kairinājums);
- Apdegumi;
- Elpošanas ceļu iekaisumi;
- Galvassāpes, galvas reiboņi.
Kaitējums cilvēka veselībai, kas izpaužas pēc ilgāka laika, var būt:
- Hormonālās sistēmas traucējumi;
- Iekšējo orgānu bojājumi;
- Nelabvēlīga ietekme uz auglību;
- Veselības un attīstības traucējumi vēl nedzimušiem bērniem;
- Ģenētiskas izmaiņas nākamajām paaudzēm;
- Vēzis;
- Astma;
- Paaugstināts jutīgums pret ķīmiskām un dabiskām vielām;
- Nervu sistēmas traucējumi.
Tūlītējs kaitējums videi var būt:
- Ūdens piesārņojums;
- Gaisa piesārņojums;
- Augsnes piesārņojums;
- Kaitējums florai un faunai.
Kaitējums videi, kas izpaužas pēc ilgāka laika, var būt:
- Nelabvēlīga ietekme uz organismu hormonālo sistēmu;
- Vielu uzkrāšanās taukaudos un pārceļošana barības ķēdē, tādējādi, iespējams, nonākot arī cilvēka organismā;
- Vielu pārceļošana kilometriem tālu no to emisijas vietas.
Kas ir potenciāli negatīvus efektus izraisošās vielas sadzīves ķīmijā?
- Jo iedarbīgāks līdzeklis, jo parasti arī lielāka negatīvās ietekmes iespēja cilvēka veselībai un videi;
- Ūdens mīkstināšanai sadzīves ķīmijas produktos bieži ir pievienoti fosfāti un polifosfāti, kas nonākot ūdenskrātuvēs kalpo kā barības vielas un veicina to aizaugšanu - eitrofikāciju.
- Arī slāpekļa savienojumi, kas no sadzīves ķīmijas nonāk ūdenskrātuvēs, veicina eitrofikāciju.
- Tīrīšanas līdzekļi kā virsmas aktīvās vielas (vielas, kas veic mazgāšanas funkciju) bieži satur alkilbenzīnsulfonātus (LAS) un alkilfenoletoksilātus (APEO). Šie savienojumi slikti sadalās vidē un uzkrājas dzīvajos organismos.
- Veļas balināšanai visizplatītākie balinātāji ir balinātāji uz perborātu bāzes, kas satur boru un kuriem sadaloties, veidojas vielas, kas ir kaitīgas gan augiem, gan zivīm.
- Veļas mazgāšanas līdzekļi baltajai veļai bieži satur optiskos balinātājus, kas ir fluorescentas daļiņas, kas pieķeras audumam un pārvērš ultravioleto gaismu spektra redzamajā gaismā, tādējādi liekot audumam izskatīties baltākam. Šie balinātāji vidē bioloģiski nesadalās, lielos daudzumos ir atrodamas ūdenskrātuvēs un uzkrājas dzīvajos organismos.
- Daudzas sadzīves ķīmijai pievienotās smaržvielas un aromatizētāji var nodarīt kaitējumu gan cilvēka veselībai, gan videi. Daudzi no tiem lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku organismā, var tikt nodotas nākamajām paaudzēm, izraisīt dzemdību problēmas, vēzi, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jutību.
Kādas ir alternatīvas, izvēloties veselībai un videi draudzīgākus produktus?
- Izvēloties mazgāšanas līdzekļus, ieteicams meklēt tādus, kuru virsmas aktīvās vielas ir iegūtas no augiem. Tās noteikti būs videi nekaitīgākas.
- Videi visnekaitīgākie virsmas aktīvie savienojumi ir ziepes.
- Fosfora savienojumu alternatīva ūdens mīkstināšanai ir ceolīti un citrāti.
- Videi visnekaitīgākais ūdens mīkstinātājs ir soda.
- Baltinātāju uz perborātu bāzes alternatīvas ir perkarbonāti, etiķskābe vai ūdeņraža peroksīds, kas sadalās vidē.
- Ekoloģiskas sadzīves ķīmijas alternatīvas ir galda sāls, citrona sula, mazgājamā soda, dzeramā soda, etiķis.
Ieteikumi, iepērkoties veikalā:
- Izlasiet informāciju uz etiķetes par produktu un izvēlieties mazāk bīstamo produktu Jūsu mērķiem, piemēram:
a) sintētisko gaisa atsvaidzinātāju vietā izvēlieties dabiskās smaržvielas;
b) izvēlieties mazgāšanas līdzekļus, kas satur mazāk fosfora un nesatur optiskos balinātājus un smaržvielas;
c) pērciet krāsas, lakas un līmes, kas nesatur šķīdinātājus, bet ir gatavotas uz ūdens bāzes.
- Izvērtējiet iepakojumu, lai tas neatgādina pārtikas produktu iepakojumu (piem., limonādes pudele) un lai nepiesaista bērnu uzmanību (piem., gaisa atsvaidzinātājs spēļu automašīnas izskatā).
- Izvēlieties produktus ar ekomarķējumu (piem., Ziemeļu gulbis, Piekūns, Ekopuķīte).
Ekomarķējumi
