30.08.19

Saglabāta, kopta un ilgtspējīga ainava ir kā gaiss – pārliecināti projekta “ENGRAVE” ieviesēji Zemgalē


 

Brīdī, kad nobeigumam tuvojas Zemgales plānošanas reģiona "Ainavas un zaļās infrastruktūras plāna" izstrāde, kas ir INTERREG V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam atbalstītā projekta LLI-291 “Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā” (ENGRAVE) viena no svarīgākajām aktivitātēm, 28. augustā Jelgavā notika informatīvs seminārs – diskusija par ainavu reģionā.

Semināra dalībnieki - projekta partneri no Baltijas Vides foruma, Bauskas un Jelgavas novada pašvaldības, interesenti no Jelgavas pilsētas, Aizkraukles un Iecavas novada pašvaldības, telpiskās plānošanas speciālisti no Zemgales un kaimiņu reģioniem, akadēmiskās vides, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji runāja par ainavu politikas pamatnostādnēm valstī un to sasaisti ar plānošanas dokumentiem pašvaldībās un reģionos, par vidēja un garāka termiņa rīcībām ainavas saglabāšanā, pilnveidošanā un uzlabošanā.

Ar ENGRAVE projekta atbalstu un īpaši sagatavotas metodoloģijas palīdzību notiek ainavu un zaļās infrastruktūras pilnveides četru plānu izstrāde, konkrēti Zemgales plānošanas reģiona, Bauskas novada, Svētes upes sateces baseina Jelgavas novadā un Biržu pilsētas Lietuvā. Zemgales reģionā, piemēram, minētā plāna izstrādes gaitā nosacīti izveidoti vairāki ainavu apvidi: Dobeles – Auces, Zemgales līdzenuma, Austrumzemgales, Tīreļu – Jelgavas, Lejasdaugavas – Vestienas, Taurkalnes – Pilskalnes, Vidussēlijas un Jēkabpils - Teiču ainavu apvidus. Lai spriestu par Zemgales ainavas kvalitāti, katrā no apvidiem ir mēģināts novērtēt ainavas daudzveidību, dabiskumu, vēsturisko un kultūras mantojuma objektu klātbūtni, tūrisma infrastruktūru un rekreācijas iespējas, zemes lietojuma veidus, ainavas unikalitāti un citus elementus.

Seminārā eksperti Anita Zariņa, Ivo Vinogradovs un Anda Ruskule, runājot par ainavas kvalitātes mērķiem, to pārvaldību un attīstības scenārijiem, īpaši akcentēja zaļās infrastruktūras sasaisti ar ainavu, par ekosistēmu pakalpojumiem zaļās infrastruktūras kontekstā. Organizējot grupu darbu, semināra dalībniekiem pašiem bija iespēja vērtēt zaļās infrastruktūras kvalitāti atsevišķos Zemgales ainavas apvidos un iniciēt priekšlikumus tās uzlabošanai. Izskanēja ieteikumi Zemgalē dažādot zemes lietošanu, attīstīt velomaršrutus un dabas takas, kas papildinātas ar koka tiltiņiem un skatu torņiem vai platformām, paplašināt peldvietu tīklu, gar ceļa malām stādīt jaunas koku alejas, ābeles un citus kokaugus.

Pārsteidzoši apjomīgs un interesants daudziem šķita LLU pētnieces Ingas Grīnfeldes un viņas komandas iesāktais pētījums par Svētes upi 65,4 kilometru garā posmā no tās ietekas Lielupē līdz Jelgavas novada robežai ar Tērvetes novadu. Pētījums ietver upes palienes izolīniju kartes un gultnes 3D modeļa izveidi, ūdens līmeņa un caurplūduma monitoringu gada garumā, piesārņojuma un krastu erozijas kartes izveidi. Minētajā upes posmā ierīkotas deviņas monitoringa stacijas un 16 ūdens paraugu ņemšanas vietas, galvenokārt pirms un pēc Auces, Bērzes un Tērvetes upes ietekas Svētē. Novērojumus veic kopš pērnā gada nogales un turpinās gada garumā. Tādējādi datu apstrāde, kas notiek ar mūsdienīgu, pat unikālu iekārtu un aprīkojuma palīdzību vēl turpinās un gala ziņojums gaidāms nākamgad februāra beigās.



Šī publikācija pārpubulicēta no www.zemgale.lv, sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šis publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.