08.10.19

UNISECO projektā noslēgušies zemnieku saimniecību apmeklējumi


Kā ilgtspējīgi saražot sabiedrībai vajadzīgos pārtikas produktus, vienlaicīgi nodrošinot zemnieku ekonomisko dzīvotspēju? Kuras lauksaimniecības sistēmas labāk spēj nodrošināt veselīgas pārtikas ražošanu un vienlaikus vides aizsardzību? Kas ir galvenie sociālekonomiskie un politikas virzītājspēki un šķēršļi, kas veicina un kavē agro-ekoloģisko prakšu ieviešanu Eiropas Savienības lauksaimniecības sistēmās? Kā veicināt agro-ekoloģisko lauksaimniecības sistēmu attīstību Eiropas Savienībā? 

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas, īstenojot starptautisku projektu “Agrovides lauksaimniecības sistēmu ilgtspējas izpratne un pilnveidošana Eiropas Savienībā”, kurā no Latvijas puses partnerībā ir biedrība “Baltijas Vides Forums” līdztekus 18 organizācijām no 16 Eiropas valstīm. Plašāka informācija par projektu (angļu valodā) pieejama mājaslapā: https://uniseco-project.eu/

Viena no projekta pamata aktivitātēm un aktualitātēm: tiek izstrādāts metodoloģiskais rīku komplekts, lai novērtētu 
ES lauksaimniecības sistēmu ilgtspēja gan saimniecības, gan plašāku teritoriju līmenī. Metodoloģiskais rīku komplekts testēts projekta pilotteritorijās 15 Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

Šajā vasarā “Baltijas Vides Foruma” vides eksperts Andis Zīlāns apmeklēja 8 pienkopības nozares zemnieku saimniecības Latvijā, lai klātienes intervijās ar saimniekiem iegūtu nepieciešamo informāciju lauksaimniecību ekonomisko, sociālo, vides un pārvaldības faktoru novērtēšanai. Saimniecību atlase Latvijā notika pēc dažādiem kritērijiem, ciešā sadarbībā un konsultāciju procesā ar “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju” un “Zemnieku Saeimu”.

Kaut gan visas pētītās saimniecības ir specializētas pienkopībā, pastāv būtiskas atšķirības saimniecību darba organizēšanā neatkarīgi no tā, vai tā ir bioloģiskā vai konvencionālā saimniecība. Tas attiecas uz izbaroto lopbarību sastāvu un tā audzēšanas, sagatavošanas un izbarošanas metodēm, pielietotajām piena slaukšanas iekārtām, kūts izmēšanas un kūtsmēslu uzglabāšanas veidiem, saņemto samaksu par pārdoto pienu utt.

Intervijām tika izvēlētas pienkopības nozares zemnieku saimniecības no visas Latvijas – 5 bioloģiskās un 3 konvencionālās saimniecības, katrā saimniecībā intervijas notika 2-3 atsevišķās sesijās. Vienas intervijas kopējais garums bija vidēji 6-8 stundas. 2018. gads tika ņemts kā atskaites gads novērtējumam visās Eiropas pilotteritorijās, kaut gan Latvijā tas bija ārkārtējais gads, kas iezīmējās ar ilgstošu sausumu vasaras periodā.

Visa iegūtā informācija un dati tika apkopoti novērtēšanai, izmantojot trīs metodoloģisko rīku komplektu: ilgtspējības novērtēšana (SMART Tool); siltumnīcefektu gāzu emisiju novērtēšana (Cool Farm Tool) un  ekonomiskā novērtēšana (COMPAS Tool). Arī pārējās projekta pilotteritorijās veiktas šādas intervijas, un konsolidētā informācija tiks izmantota, lai noteiktu, kuras saimniecības sistēmas un ar kādām agro-ekoloģiskām praksēm labāk spēj nodrošināt lauksaimniecību ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus nodrošinot veselīgas pārtikas ražošanu un vides aizsardzību, un kā šādu saimniecību attīstību veicināt Eiropas Savienībā.

Plānots, ka rudens pusē saimniecību pārstāvji un iesaistītie eksperti tiks aicināti uz kopīgu semināru, lai iepazītos ar iegūto datu apkopojumu un novērtējuma rezultātiem.

 

Informāciju sagatavoja:
Andis Zīlāns, Baltijas Vides Foruma eksperts
Dace Strigune, sabiedrisko attiecību speciāliste