“Baltijas Vides Forums” realizē projektus dažādās vides aizsardzības jomās: dabas aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu aizsardzība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas, ķīmisko vielu kontrole, rūpnieciskā piesārņojuma samazināšana u.c.

Dabas aizsardzība

Klimata pārmaiņas un enerģija

Piesārņojums un ķīmisko vielu pārvaldība

Ūdens resursi

Atkritumu apsaimniekošana

Sadarbības stiprināšana

 

Dabas aizsardzība

Ekosistēmu pakalpojumu kartēšana kā atbalsts politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā (ESMERALDA)
02/2015-07/2018

Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai (LIFE Viva Grass)
06/2014 – 11/2018

Zālāju ekosistēmu pakalpojumu apzināšana un kartēšana Siguldas novadā
03/2014-11/2014

Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai (LIFE Grassservice)
10/2013 - 12/2017

Baltijas jūras pilotprojekts: jaunu pieeju izmēģināšana integrētam vides monitoringam Baltijas jūrā (BALSAM)
10/2013 - 05/2015

Inovatīvas pieejas jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam un dabas vērtību aizsardzības stāvokļa novērtēšanai Baltijas jūrā (MARMONI)
10/2010 - 03/2015

Ietekmes uz vidi novērtējuma koncepcija vēja ģeneratoru parku izveidei atklātā jūras teritorijā
11/2007-10/2009

Dabas aizsardzības plāna dabas parkam "Bauska” kopsavilkuma (saīsinātās versijas) sagatavošana, publicēšana un izplatīšana
04/2007-11/2007

Dabas liegums “Raķupes ieleja”. Dabas aizsardzības plāns
03/2006-04/2007

Boreālo mežu biotopiem labvēlīgs aizsardzības statuss – pieredzes apmaiņa starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ekspertiem
10/2005-07/2006

Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā
08/2005-07/2009

Bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošana saskaņā ar ES Putnu un Biotopu direktīvas prasībām: Baltijas valstu reģionālās sadarbības veicināšana
02/2005-12/2005

Anda Ruskule

Vides eksperte/ projektu vadītāja
anda.ruskule[at]bef[dot]lv 
Tel.: 6735 7548

Dabas aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības vides politikas galvenajām aktualitātēm, un Baltijas Vides forums ir iesaistījies dažādu dabas aizsardzības projektu īstenošanā. Tā kā Natura 2000 teritoriju tīkla izveidošana jūrā ir pašreizējā Eiropas Savienības politikas prioritāte dabas aizsardzībā, tad tas ir arī galvenais Baltijas Vides Foruma darbības virziens šajā sfērā. Vēl viena no darbības jomām ir dabas aizsardzības plānu izstrādāšana, kā arī dažādu citu projektu īstenošana, piemēram, par boreālo mežu biotopiem, bioloģiskās daudzveidības monitoringu, dabas resursu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Arī turpmāk dabas aizsardzības tēmas ietvaros plānots īstenot dažādus projektus – gan nacionālas nozīmes, gan pārrobežu sadarbības ietvaros.

KLIMATA PĀRMAIŅAS UN ENERĢIJA

Ilgtspējīga un integrēta pārvaldība resursu efektīvai izmantošanai Eiropā, saistot ūdens, zemes, pārtikas, enerģijas un klimata jomas (SIM4NEXUS)

Gaisa kvalitāte un klimata politika: sadarbība un sinerģija
06/2016-03/2017

Teritorijas enerģijai Baltijā – plānošanas perspektīva (BEA-APP)
03/2016-02/2019

Sistemātiska pieeja sabiedrisko institūciju apmācībai par enerģētisko, telpisko un sociālekonomisko ilgtspēju (INTENSSS-PA)
02/2016-08/2019

Komplekss izvērtējums par sociāli-ekonomiski pamatotiem SEG emisiju samazināšanas risinājumiem klimata politikas ieviešanai
10/2015-05/2016

E-mobilitātes veicināšana Latvijā klimata pārmaiņu novēršanai
03/2015-04/2016

Ekomarķējuma atpazīstamības un dabas resursu efektīvas izmantošanas veicināšana pirmsskolas izglītības iestādēs  (Ekomarķējums)
04/2014-11/2014

Nevalstisko organizāciju sadarbības stiprināšana un pieredzes apmaiņa ekoloģiska dzīvesveida veicināšanā (SmartLiving)
03/2013-03/2014

Informētības paaugstināšana par energoefektivitātes jautājumiem Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā (ARCEE)
11/2011 – 02/2015

Vairāk riteņbraukšanas mazajās un vidēja izmēra pilsētās Centrālās un Austrumeiropas valstīs līdz 2020.gadam (mobile2020)
05/2011-05/2014

Sekmējot Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju izstrādi Baltijas valstīs (BaltClim)
11/2011 – 03/2013

Energoefektīvs un ekoloģisks mājoklis (EcoHousing)
05/2011-12/2013

Ziemeļrietumu Krievijas energoefektivitātes informācijas tīkls (EEFIRUS)
09/2010-08/2012

Baltkrievijas energoefektivitātes informācijas tīkls (EEFIBEL)
04/2010-12/2011

Ekoloģisku celtniecības materiālu izmantošana jaunu, energoefektīvu ēku būvniecībā Baltijas valstīs
08/2009-06/2011

Siltumsūkņu ieviešana Rīgas pilsētas siltumapgādes sistēmā: demonstrācijas objekta izveide
08/2009-04/2011

No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi pašvaldību ēkām Centrālās un Austrumeiropas valstīs (INTENSE)
10/2008-09/2011

Informācijas apmaiņa un sadarbības veicināšana, lai paaugstinātu energoresursu izmantošanas efektivitāti un sekmētu sabiedrības patēriņa ieradumu maiņu Baltijas valstīs
11/2007-12/2008

Inovatīvas un efektīvas enerģijas koncepcijas attīstība jauno māju būvniecībā
10/2007-03/2009

Pētījums par cieto daļiņu emisiju avotiem, ietekmi uz gaisa kvalitāti un piesārņojuma samazināšanas iespējām Latvijā
03/2007-12/2007

Daina Indriksone

Vides eksperte/ projektu vadītāja
daina.indriksone[at]bef[dot]lv 
Tel.: 6735 7550

Globālā sasilšana, kas saistīta ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām (CO2), tiek uzskatīta par vienu no lielākajām vispasaules vides problēmām. Lai sasniegtu Kioto protokola mērķus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju samazināšanai Eiropā, tika pieņemta direktīva 2003/87/EC par SEG emisiju kvotu tirdzniecību. Eiropas Savienība ir noteikusi SEG emisiju kvotu tirdzniecības ieviešanu kā vienu no savām augstākajām prioritātēm. Tajā pašā laikā tā ir jauna un sarežģīta tēma gan iesaistītajām valsts institūcijām, gan enerģijas ražotājiem un dažādiem rūpniecības sektoriem. Emisiju kvotu tirdzniecība sākas jau no 2005. gada, tomēr patlaban vēl ir daudz neatbildētu jautājumu un neskaidrību, kā, piemēram, CO2 monitorings, ziņošana par emisiju kvotu izmantošanu, iespējamā tirdzniecība un tās kontrole. Veicinot šo procesu, Baltijas Vides Forums organizē seminārus un sanāksmes iesaistītajām pusēm, lai papildinātu viņu zināšanas par emisiju kvotu tirdzniecības shēmu un atbilstošo prasību praktisko ieviešanu.

Piesārņojums un ķīmisko vielu pārvaldība

Inovatīvi pārvaldības risinājumi bīstamo vielu emisiju minimizēšanā no apdzīvotām vietām Baltijas jūras reģionā (NonHazCity)
03/2016 - 02/2019

Baltijas pilotpasākumi bīstamo ķīmisko vielu emisiju samazināšanā, izmantojot aizvietošanu un resursu efektivitāti (LIFE Fit for REACH)
10/2015-03/2020

Izvērtējums par mazām un vidējām sadedzināšanas iekārtām putekļu un sēra dioksīda emisiju samazināšanai Latvijā
10/2014 – 12/2014

Baltijas informēšanas kampaņa par bīstamajām vielām (BaltInfoHaz)
10/2011-03/2015

Bīstamo vielu kontrole Baltijas jūras reģionā (COHIBA)
01/2009-01/2012

Baltijas valstu aktivitātes prioritāro bīstamo vielu piesārņojuma samazināšanai Baltijas jūrā (BaltActHaz)
01/2009-06/2012

Sadarbības stiprināšana Ziemeļrietumu Krievijā par bīstamo vielu pārvaldību (CapChemRU)
10/2008-06/2010

 Patērētāju informēšana par veselībai nekaitīgāku ikdienas preču izvēli
11/2007-01/2009

Krievijas un Baltijas valstu nevalstisko organizāciju kvalifikācijas celšana patērētāju izglītošanas jomā
04/2007-03/2008

Praktiski paņēmieni jaunās ķīmisko vielu politikas ieviešanai Latvijā
03/2007-12/2007

Vides speciālistu kvalifikācijas celšana par jauno ķīmisko vielu politiku
04/2007-12/2007

Zināšanu paaugstināšana par REACH
10/2006-03/2008

Vides aizsardzības prasību ieviešana Baltijas valstu mazajos un vidējos uzņēmumos, lai veicinātu to konkurētspēju starptautiskajā tirgū
01/2006-12/2007

Patērētāju informēšana par sadzīves ķīmijas produktu riskiem cilvēka veselībai un videi
09/2006-11/2006

Ieinteresēto pušu informētības līmeņa celšana par REACH
04/2006-11/2006

Mēbeļrūpniecības nozares mazo un vidējo uzņēmumu informētības un sadarbības palielināšana vides likumdošanas prasību īstenošanai un konkurētspējas sekmēšanai Baltijas valstīs
2005-2006

Metālapstrādes nozares mazo un vidējo uzņēmumu informētības un sadarbības palielināšana vides likumdošanas prasību īstenošanai un konkurētspējas sekmēšanai Baltijas valstīs
2005-2006

Poligrāfijas nozares mazo un vidējo uzņēmumu informētības un sadarbības palielināšana Eiropas Savienības vides likumdošanas prasību īstenošanai un poligrāfijas nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla sekmēšanai Baltijas valstīs
2005-2006

Patērētāju iespējas samazināt ikdienā izmantoto ķīmisko produktu radītos riskus cilvēka veselībai un videi
04/2005-10/2005

Latvijas nevalstisko organizāciju lomas stiprināšana likumdošanas izstrādē un sabiedrības informētības līmeņa celšana par aktuāliem vides un veselības aizsardzības jautājumiem
12/2004-06/2005

Valters Toropovs

Vides eksperts/ projektu vadītājs
valters.toropovs[at]bef[dot]lv 
Tel.: 6735 7546

Ķīmiskās vielas ir mums visapkārt, sākot no ķīmiskām vielām pārtikā, beidzot ar rūpnieciski saražotām, tās atrodamas gan darba vidē, gan apkārtējā vidē, kā arī plaša patēriņa produktos – tās ir kļuvušas par neatņemamu cilvēku dzīves sastāvdaļu. Ķīmiskās vielas var atvieglot ikdienas dzīvi, bet tajā pašā laikā izraisīt alerģijas, vēzi, ietekmi uz reproduktīvo sistēmu vai radīt hroniskus, toksiskus efektus. Tādēļ ķīmisko vielu riska pārvaldība ir viena no vislielākajām prioritātēm Eiropas un starptautiskajā līmenī. Lielākā daļa Eiropas Savienības direktīvas, kā arī starptautiskās vienošanās ir kā līdzeklis ķīmisko vielu izraisītā riska samazināšanai. Tā ir nenoliedzami kompleksa joma, kas prasa ievērojamus resursus, kā arī labu sadarbību starp valsts institūcijām un ražošanas uzņēmumiem. Visas trīs Baltijas valstis ir pārņēmušas Eiropas ķīmisko vielu likumdošanas prasības nacionālā līmenī. Lai arī nodrošinot ar piemērotu un efektīvu ķīmisko vielu kontroles likumdošanu, galvenais un pats lielākais izaicinājums valstīm ir attīstīt uzņēmumu kapacitāti, lai veicinātu to atbildību attiecībā uz likumdošanas prasību īstenošanu, it īpaši kad ir stājusies spēkā jaunā ES ķīmisko vielu politika, kura turpmāk veicinās uzņēmumiem uzņemties lielāku atbildību par to ražotajiem izstrādājumiem un izmantotajām ķīmiskajām vielām, kā arī nodrošinās drošību ķīmisko vielu tirgū. Tādēļ turpmākās apziņas un zināšanu paaugstināšana, „know-how” apmaiņa, kvalifikācijas celšana, kā arī dialoga un sadarbības veicināšana starp valsts institūcijām, ražošanas uzņēmumiem un patērētājiem ķīmisko vielu riska pārvaldības jomā, organizējot seminārus, noteiktas mērķa grupu tikšanās un apmācības ir Baltijas Vides Foruma prioritātes ķīmisko vielu sektora jomā.

ŪDENS RESURSI

Konceptuāls pamatojums tiesību normu par publisko ūdenstilpju nomu izstrādei
09/2015-05/2016

Pasaules okeāna aizsardzība: mūsu visu atbildība
Atbalsts efektīvai izpratnes par okeāniem un jūrām attīstībai Eiropā (ResponSEAble)

04/2015 – 04/2019

Integrētu rīcību veicināšana ilgtspējīgu ekosistēmas pakalpojumu saglabāšanai mainīgā klimatā (MIRACLE)
04/2015-03/2018

Jūras telpiskais plānojums
01/2015-02/2016

Dabīgās ūdens aiztures pasākumi
09/2013-10/2014

Daudzlīmeņu pārvaldība, īstenojot jūras telpisko plānošanu Baltijas jūras reģionā (PartiSEApate)
09/2012-09/2014

Nevalstisko organizāciju sadarbības veicināšana labākai ūdens resursu izmantošanai
08/2011-05/2012

Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upes baseina apgabala apsaimniekošanai (Gauja/Koiva)
07/2011-12/2013

Kopīgi ūdens apsaimniekošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseinā (GrandeRio)
01/2011-09/2012

Ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi pārrobežu Lielupes baseina apsaimniekošanā
09/2009-12/2010

Kā panākt ilgtspējīgu ūdens ekosistēmu apsaimniekošanu, sasaistot Eiropas pētniekus, sabiedrību un ar politikas veidotājus (AWARE)
06/2009-12/2011

Jūras telpiskās plānošanas ieviešana Baltijas jūrā (BaltSeaPlan)
01/2009-01/2012

Atdzelžošanas tehnoloģiju pielietojums dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai un normatīvo aktu prasību izpildes nodrošināšanai Latvijā
04/2007-12/2007

Ūdens resursu attīstības scenāriji Eiropai un tās kaimiņvalstīm (SCENES)
11/2006-04/2011

Kvalifikācijas celšana par vides un resursu izmaksu novērtēšanu, veicinot Eiropas Savienības Ūdens struktūrdirektīvas ieviešanu Baltijas valstīs (ENCOBALT)
08/2006-06/2007

Pārrobežu sadarbība starp Bauskas un Biržu rajonu integrētā dabas un ūdens resursu apsaimniekošanā (INAWARE)
03/2006-12/2007

Pieredzes apmaiņa un sabiedrības iesaistīšana ūdens apsaimniekošanas jautājumu risināšanā teritorijas plānojuma izstrādes gaitā
06/2006-02/2007

Baltijas jūras austrumu daļas starptautisko upju baseinu apgabalu tīkls (TRABANT)
07/2005-12/2007

Lielupes starptautiskā upju baseina apsaimniekošanā iesaistīto pušu zināšanu padziļināšana par ūdens videi bīstamām vielām
02/2005-12/2005

Nevalstisko organizāciju līdzdalība jaunajā Latvijas ūdens apsaimniekošanas politikā
10/2004-07/2005

Kristīna Veidemane

Vides eksperte/ projektu vadītāja
kristina.veidemane[at]bef[dot]lv 
Tel.: 6735 7551

Kopš EK Struktūrdirektīvas pieņemšanas 2000. gadā, „Baltijas Vides Foruma” rīkotajos pasākumos ūdens apsaimniekošanas jautājumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Sadarbību starp Baltijas valstīm un informācijas apmaiņu veicināja tas, ka Direktīva definē Baltijas valsis kā vienu eko-reģionu un tām ir kopīgi upju baseini.  Tā kā liela daļa upju Baltijas valstīs ir pārrobežu, upju baseinu apgabalu noteikšana bija visai sarežģīts uzdevums. Tas nozīmē, ka valstīm jānodrošina sadarbība pārrobežu baseinu apgabalu līmenī, saskaņojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmas. Tika sarīkotas vairākas tikšanās, lai veicinātu sadarbību starp Latviju un Igauniju, kā arī Latviju un Lietuvu. Šo tikšanos rezultātā 2003. gada oktobrī triju Baltijas valstu vides ministri parakstīja divpusējos līgumus (Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas) par sadarbību pārrobežu upju baseinu apsaimniekošanā. Kopš 2004.gada Baltijas Vides Forums aktīvi ir strādājis pie nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas ūdens apsaimniekošanas politikā. Tiek realizēti projekti, kuru ietvaros tiek organizētas dažādu ieinteresēto pušu diskusijas un forumi, dialogi starp NVO un valsts un pašvaldību institūcijām, izdoti informatīvi materiāli. Biedrība aktīvi līdzdarbojās gan visu četru upju baseinu konsultatīvajās padomēs Latvijā, kurās pārstāv nevalstisko organizāciju sektoru un seko līdzi kā notiek upju baseinu apsaimniekošanas plānošana un šo plānu ieviešana. Realizējot projektus, Baltijas Vides Forums aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām, plānošanas reģioniem, kā arī valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par dažādiem ar ūdens apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem.

Atkritumu apsaimniekošana

Ingrīda Brēmere

Vides eksperte/ projektu vadītāja
ingrida.bremere[at]bef[dot]lv 
Tel.: 6735 7561

Jau kopš pašiem pirmsākumiem sadzīves un bīstamie atkritumi ir bijuši daudzu semināru galvenā tēma. Baltijas Vides Forums ir darbojies līdzi trīs Baltijas valstu vides ministrijām, kas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu veidoja no pašiem pamatiem, gan izstrādājot likumdošanu; gan izveidojot institūcijas un nosakot to pienākumus; gan izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas; nosakot mērķus atsevišķu atkritumu plūsmu apsaimniekošanai, gan tajā pat laikā strādājot arī pie pasākumiem nepārtrauktai atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai. Atkritumu sektors ir visai sarežģīts, ņemot vērā to, ka ir iesaistītas dažādas institūcijas, kā arī to, ka atkritumu sastāvs ir komplicēts. Turklāt, atverot vietējos tirgus rietumu plaša patēriņa precēm, Baltijas valstīs ir radušies pilnīgi jauni atkritumu veidi. Tādiem atkritumiem, kā, piemēram, iepakojums, nolietotie auto transporta līdzekļi vai elektroniskie atkritumi, iepriekš nebija apsaimniekošanas pieredzes. Papildus vajadzēja izveidot jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kā arī bija nepieciešamas apjomīgas investīcijas, lai uzlabotu vai uzbūvētu videi nekaitīgus atkritumu poligonus. Visbeidzot, uzticamu datu pieejamība par atkritumu sastāvu un to rašanās apjomiem ir izaicinājums ne tikai jaunajām ES dalībvalstīm. Visi šie jautājumi tika un tiek apspriesti Baltijas Vides foruma organizētajās sanāksmēs un semināros. 

Sadarbības stiprināšana

Ingrīda Brēmere

Vides eksperte/ projektu vadītāja
ingrida.bremere[at]bef[dot]lv 
Tel.: 6735 7561

Baltijas Vides Forums sadarbojas ar daudzām vides politikas veidošanā un ieviešanā iesaistītajām pusēm. Ciešākā sadarbība ir izveidota ar pašvaldībām un nevalstiko organizāciju pārstāvjiem.