Vides instrumenti
GALVENĀ LAPA

VIDES INSTRUMENTI

Vadības sistēmas
Saprātīga saimniekošanas prakse
Ekomarķējums
Sertifikāti
Ekodizains
Videi nekaitīgas piegādes

Vides vadības sistēmas

Vides vadības sistēma (EMS) ir kopīgās vadības sistēmas daļa, kura iekļauj organizatorisku struktūru, darbību plānošanu, atbildību, metodes, procedūras, procesus un resursus vides stratēģijas attīstībai, ieviešanai, tās mērķu sasniegšanai un atbalstam.

EMS vienmēr tiecas panākt nepārtrauktu pilnveidošanu. Sistemātiska pieeja nozīmē sekojošo apli – Plānot, Darīt, Pārbaudīt, Rīkoties – jo pilnveidošana nekad nebeidzas !

Ir pieejami vairāki standarti, kurus jūs varat izmantot, lai modelētu savu Vides vadības sistēmu. Starptautiskajā arēnā darbojas ISO14001. Eiropas līmenī pastāv EMAS (Kopienas vides vadības un audita sistēma ). Dažas valstis ir noteikušas savas vides vadības sistēmas, piemēram, Austrijā - ECOPROFIT vai Vācijā - sistēma PREMA.

 

Vides vadības sistēma

Norādes konkrētākai informācijai

ISO14001

Starptautiskā standartizācijas organizācija

http://www.iso.org/iso/en/ISOOnline.frontpage

http://www.standardsdirect.org/

http://www.14000-toolkit.com/

http://www.iso14000.com/

http://www.iso14000-iso14001-environmental-management.com/

ISO 14001 bieži tiek uzskatīta par ISO 14000 sērijas pamatstandartu. Sistēmas mērķis ir noteikt kārtību/sistēmu uzņēmuma vides darbības jomā. Tas ir starptautiskais standarts un attiecas uz jebkuru organizāciju, kura vēlas:

  • īstenot, atbalstīt un uzlabot vides vadības sistēmu,
  • pārliecinieties par to, ka pastāv atbilstība izstrādātajai vides stratēģijai (jo šāda stratēģija, protams, ir jāpieņem),
  • demonstrēt atbilstību,
  • nodrošināt visu vides likumu un normatīvu ievērošanu,
  • panākt vides vadības sistēmas sertifikāciju, kuru veic trešā puse, cita organizācija,
  • noteikt atbilstību.

Galvenie principi ISO standarta izmantošanai:

  • minimālo kritēriju izpilde, lai nodrošinātu atbilstību vides likumdošanai,
  • tālākie mērķi aptver uzņēmuma vides pārvaldes pastāvīgu pilnveidošanu.

ISO14001 priekšrocības ir tās, ka tas ir starptautiski atzīts un satur skaidrus sertifikācijas kritērijus un neatkarīgas standartizētas vienības.

ISO 14001 ir izveidots galvenokārt lielām kompānijām un tiešām nav paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tas pieprasa lielu piepūli, piemēram, attiecībā uz dokumentāciju. Mazie un vidējie uzņēmumi var izmantot tā principus uzņēmuma vadības sistēmā, bet sertifikāciju veikt bez īpašas vajadzības nav nepieciešams. Citi trūkumi ir, ka sistēma neiekļauj iespējas veidot ar uzņēmumiem kontaktus un informācijas apmaiņas forumus.

EMAS

http://ec.europa.eu/environment/emas/index_en.htm

EMAS Instrumentu kopums mazām organizācijām
http://www.inem.org/new_toolkit/

Sistēma EMAS ir līdzīga ISO1400; tikai šī sistēma tiek izmantota Eiropas līmenī. Starpība ar ISO ir tā, ka EMAS pieprasa, lai sertificētie uzņēmumi katru gadu iesniegtu vides atskaites: regulāras atskaites par darbu iepriekšējā periodā, dažādus datus par pašreizējo darbību un informāciju par jebkuriem konkrētiem plāniem nākotnei, kuri varētu ietekmēt visas organizācijas darbu vides jomā, neatkarīgi no tā, vai to ietekme ir labvēlīga vai nelabvēlīga.

ECOPROFIT

http://www.ecoprofit-interreg3c.com/

ECOPROFIT pamatideja ir “win – win” modelis, kas vērsts uz uzņēmumu nostiprināšanu caur investīcijām uzņēmuma piesārņojuma kontroles pasākumos, ar apmācību un konsultāciju palīdzību gada garumā, kuras nodrošina pieaicināti sertificēti eksperti.

Tas tātad ir privāto organizāciju un valsts partnerības modelis ar mērķi paaugstināt vides pasākumu efektivitāti kompānijās, izmantojot jaunas integrētas tehnoloģijas un sadarbojoties ar organizācijām, uzņēmumiem un konsultantiem. Tas pamatojas uz filozofiju, ka uzlabojumi vides līmenī ir saistīti ar ekonomiskiem ienākumiem.

Galvenais uzsvars ir mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšana, ieviešot inovatīvas, integrētas un videi draudzīgas tehnoloģijas. Tādējādi ECOPROFIT priekšrocības ir, ka tas ir piemērots maziem un vidējiem uzņēmumiem, neprasa lielu piepūli ieviešanā un atbalsta kontaktu veidošanu kā koncepcijas sastāvdaļu.

ECOPROFIT trūkumi ir, ka tas nav starptautiski atzīts un tam nav standartizētas audita sistēmas.

ECOPROFIT licenci var saņemt vietējā pašvaldībā / municipalitātē. Lai pievienotos sistēmai, uzņēmumiem jāvēršas vietējās/reģionālajās institūcijās, lai uzsāktu šādu programmu.

PREMA

http://www.pruma.de/

http://www2.gtz.de/p3u/Download/instrumente_kurz/PREMA_brief_1003.pdf

PREMA ir programma ļoti maziem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas gan ražošanas, gan pakalpojumu sfērā, un arī vietējiem un starptautiskajiem konsultantiem un vietējām iestādēm.

Pilna PREMA programma sastāv no instrumentiem (dalībnieku tikšanās, informatīvas apmācības un semināri), lai iepazīstinātu uzņēmumus ar ienesīgu vides pārvaldi. Programma sastāv no moduļiem un ir elastīga, tādā veidā atšķirīgi instrumenti un metodes var tikt kombinētas vai piemērotas, lai apmierinātu katra konkrētā uzņēmuma prasības.

PREMA realizē trīskāršu priekšrocību pieeju (ražošanas izmaksu samazināšanu, uzņēmuma vides darba uzlabošanu un apmācību stimulēšanu uzņēmumā) ar šādiem līdzekļiem:

  • piedāvājot vienkāršus instrumentus, ar kuru palīdzību var viegli pārvarēt pretestību pārmaiņām un kuri ļauj izmantot metodes, kas neprasa lielus izdevumus un lielu ārējo ieguldījumu, un tādēļ ir plaši izmantojamas daudzos vidējos un mazos uzņēmumos;
  • nepārtraukti pilnveidojot procesu ar šo instrumentu moduļu kombinācijas palīdzību , kas aptver gan vienkāršus ātri organizējamus pasākumus vidējā vai mazā uzņēmumā, gan sarežģītākas vadības sistēmas, kuru izmantošanas rezultātā var panākt ievērojamus uzlabojumus kvalitātes, apkārtējās vides un darba drošības jomās, uzlabojot uzņēmuma organizatoriskās iespējas;
  • stimulējot atsevišķu uzņēmumu problēmu risināšanas iespējas, kā arī savstarpēju atbalstu ar uzņēmumu saziņas tīkla radīšanas palīdzību;
  • padarot mācības radošas un interaktīvas , ar mērķi attīstīt dalībnieku profesionālo un personisko pieredzi un pastāvīgi nodot viņu jaunapgūtās zināšanas un prasmes tālāk viņu uzņēmumos;
  • nodrošinot šo instrumentu ilglaicīgumu caur apmācību darba laikā konsultantiem, zināšanu izplatītājiem un starpniekiem, gan vietējā, gan starptautiskajā līmenī;
  • nodrošinot instrumentu kvalitāti caur ilgspējīgiem dzīvotspējīgiem mehānismiem, īpaši ar sadarbības līgumu palīdzību ar vietējām iestādēm.

PREMA sistēmai ir tādas pašas priekšrocības un trūkumi kā ECOPROFIT sistēmai.

Saprātīga saimniekošanas prakse (angl. GHK- Good housekeeping)

 UZ AUGŠU

Mēs spriedām pirms semināriem, ka saprātīga saimniekošanas prakse (GHK), ir tikai viens instruments no instrumentu kopas, nevis instruments pats par sevi. Tas varētu būt elements jebkurā no sistēmām. Tādēļ, es nezinu, kā to izklāstīt, un kur to iekļaut.

GHK mazajiem un vidējiem uzņēmumiem patstāvīgi un ar nelielu ārējo atbalstu ļauj:

  • noteikt gadījumus, kad dabas resursi tiek uzskatāmi izmantoti neefektīvi un videi kaitīgā veidā,
  • panākt izmaksu samazināšanos relatīvi īsā laikā,
  • paaugstināt darba drošību un
  • organizatoriski sagatavot adekvātu pasākumu ieviešanu.

Tādā veidā GHK rada pamatu tālākām darbībām vides pārvaldes sfērā. Saprātīgai saimniekošanai ir vienkāršas, labvēlīgas īpašības, turklāt, nav nepieciešami vai arī ir vajadzīgi ļoti nelieli ieguldījumi un konsultācijas no ārienes, tai ir ietekme uz izmaksu samazināšanu un darba drošības paaugstināšanu un darbinieku veselības aizsardzību utt.

Jēdziens “saprātīga saimniekošana” ir saistīts ar to ražošanas blakusproduktu samazināšanas jēdzienu, kas nav tieši saistīti ar galīgo produkciju (neproduktīvie rezultāti (NPR)). Uzņēmuma darbības jomas, kurās pastāv dažādi kontroles punkti, ir materiālu efektīva izmantošana, uzglabāšana un transportēšana, enerģētika, veselība un drošība, ūdens un notekūdeņi, atkritumi. Uzņēmuma darbības uzlabošana minētajās jomās ļauj panākt saimnieciskus ieguvumus, kā arī vides uzlabojumus.

Temati ražošanas blakusproduktu (NPR) pārbaudei:

  1. Materiālu efektīva izmantošana
  2. Materiālu uzglabāšana un transportēšana
    • a) Efektīva uzglabāšana bez zudumiem
    • b) Efektīva transportēšana bez zudumiem
  3. Atkritumu novēršana + samazināšana
  4. Efektīva ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana
  5. Efektīva enerģijas izmantošana
  6. Veselība un drošība
    • a) drošības jautājumu optimizācija
    • b) darbinieku veselības jautājumu optimizācija

Noderīga informācija ir atrodama „Saprātīgas saimniekošanas rokasgrāmatā” (GHK)
http://www2.gtz.de/p3u/english/ghk.htm
Tā satur:

  • vispārēju kontroles sarakstu, piemēram, ienākošo materiālu un enerģijas efektīva izmantošana, atkritumu samazināšana un pārstrāde, kā arī darba drošība un veselības aizsardzība;
  • tā satur arī informāciju par to, kā aprēķināt izmaksas, kas ir saistītas ar pasākumu ieviešanu un kā izveidot plūsmkartes;
  • bez tam, atsevišķās valodās ir izstrādāti kontroles jautājumu saraksti konkrētām nozarēm; patlaban tie ir pieejami mēbeļu ražotājiem.

Ekomarķējums

 UZ AUGŠU

Ekomarķēšana pārstāv brīvprātīgas rīcības shēmas, kas ir izstrādātas, lai stimulētu ražotājus piedāvāt tirgū produkciju un pakalpojumus, kas ir labvēlīgāki apkārtējai videi un patērētājiem, tostarp privātiem un valsts klientiem, lai šo produkciju un pakalpojumus varētu viegli atpazīt. Atsevišķas valstis, Eiropas Savienība, uzņēmumu grupas, nevalstiskās organizācijas ir izveidojušas daudzus dažādus zīmolus, marķēšanas un sertifikācijas shēmas. Ekomarķējums ir daļa no vides marķējuma, kas ir sadalīts trijās grupās:

  • marķējums, ko izstrādājusi neatkarīga organizācija (saskaņā ar 1. ISO klasifikācijas tipu): tiek sertificēts, var izmantot atbilst, ja noteiktiem kritērijiem un pamatojas uz izstrādājuma dzīves cikla izpēti. Šāda veida marķējums var būt, piemēram, ekomarķējums. Visplašāk tiek izmantots sekojošais marķējums- “The Nordic Swan Label” un Eiropas Savienības “ Eco-label”;
  • pašdeklarētais marķējums (atbilst ISO klasifikācijas 2. tipam): marķējums, ar kuru ražotāji un tirgotāji reklamē savu videi labvēlīgo izstrādājumu īpašības;
  • citi vides marķējuma veidi (enerģijas marķējums, lauksaimnieciskais marķējums utt.).

Ekomarķējumu var izmantot mēbeļu rūpniecības produkcijai un izejmateriāliem, kurus izmanto mēbeļu ražošanai vai apstrādei.

German Blue Angle
http://www.blauer-engel.de/willkommen/willkommen.htm

Kritēriji pastāv 86 izstrādājumu un pakalpojumu grupām, tai skaitā arī mēbelēm. Svarīgākie kritēriji ir veselības jautājumi un konkrētas maksimālas vērtības izstrādājumu organisko savienojumu emisijām, ko nosaka ar mērījumu palīdzību testēšanas kamerās. Noteikti kritēriji pastāv koksnes izstrādājumiem un ražojumiem uz koksnes bāzes: mājas mēbelēm, ieskaitot bērnu un guļamistabas mēbeles, ofisa mēbelēm (rakstāmgaldiem, galdiem, sekcijām, funkcionālajām mēbelēm), durvīm, parketam (daudzkārtainajam parketam, parketam ar pārklājumu), lamināta grīdas pārklājumiem, linolejam, grīdas korķa pārklājumam, sienu un griestu paneļiem, līstīšu rāmjiem un matračiem. Pastāv arī kritēriji mīkstajām mēbelēm.

Galvenie kritēriji kokmateriālu izstrādājumiem un izstrādājumiem uz kokmateriālu bāzes

Ražošana:

  • Ilgspējīgas mežsaimniecības koksne, pēc iespējas
  • Formaldehīda saturs kokmateriālu izstrādājumos ne vairāk par 0.1 promili
  • Šķidrie pārklājumi ar samazinātu šķīdinātāju saturu
  • Nekādu fungicīdu, insekticīdu, degšanas kavētāju izmantošana nav atļauta

Izmantošana:

  • Emisiju vērtības izstrādājumiem nedrīkst pārsniegt konkrētu līmeni (piemēram, formaldehīds , VOC, SVOC, kancerogēno, mutagēno un teratogēno vielu emisijas)
  • Iesaiņojumam ir jānodrošina gaistošo maisījumu degazācija

Iznīcināšana:

  • Nav atļauts izmantot halogenētos organiskos savienojumus

Galvenie kritēriji apvilktajām mēbelēm:

  • Prasības emisijām ir līdzīgas tām prasībām, kuras ir izvirzītas kokmateriālu izstrādājumiem
  • Konkrētas prasības:
    • ādai
    • apvilkšanas materiāliem
    • audumiem: audumi ir novērtēti saskaņā ar ES ekomarķēšanas prasībām audumiem
EU-flower

http://www.eco-label.com/default.htm

http://europa.eu.int/comm/environment/ecolabel/

EU-flower ir izcilas vides kvalitātes simbols un piemērojama virknei izstrādājumu un pakalpojumu. Mēbeļu rūpniecības kritēriji tiek izstrādāti.

Nordic Swan
http://www.svanen.nu/Eng/default.asp
“Nordic Swan” marķējumam ir noteikta izstrādājumu grupa “iekštelpu mēbeles”: Iekštelpu mēbeles un armatūra, t.i. pārvietojami, pārnēsājami vai sienām piestiprināmi izstrādājumi, kas tiek izmantoti, lai iekārtotu telpas, elektrisko aprīkojumu, piemēram, galda vai stāvlampas, durvis, kas ir paredzētas izmantošanai telpās. NAV iekļauti: celtniecības izstrādājumi (piemēram, pakāpieni, kāpnes, sienas), labierīcību aprīkojums, mēbeles izmantošanai ārpusē.

Galvenie kritēriji iekštelpu mēbelēm iekļauj jautājumus:


Prasības materiāliem un ķīmiskajām vielām:

  • Kokmateriāli:
    • ierobežojumi fungicīdu un insekticīdu izmantošanai mežā (prasība R2);
    • obligāta izsekojamība (atbilstības sertifikāts nav obligāts);
    • ja mēbelēs ir virs 10% kokmateriālu (no to svara) (prasība 3), kokmateriāliem ir jāatbilst sekojošām prasībām: kopīga prasība ir, lai kokmateriālus pieprasītu un izmantotu no ilgtspējīgas mežsaimniecības (min. 70w%). piemēram, FSC, PEFC; izņēmumi iespējami, ja šāda veida kokmateriāli tirgū nav pieejami;
  • Paneļi, kuru sastāvā ir koksne:
    • ierobežojumi formaldehīda saturam vai emisijām (prasība R6);
    • ja mēbeļu sastāvā ir paneļi ar koksnes sastāvu virs 10% (no to svara):
      • 30% sertificētas koksnes no ilgspējīgām mežsaimniecībām vai min. 50% zāģa skaidu / šķeldas vai līdzīgu materiālu (R7);
      • nedrīkst būt izmantotas nekādas ķīmiskās vielas, kas ir klasificētas kā kaitīgas veselībai (R8;
      • ierobežots daudzums ķīmisko vielu, kas ir klasificētas, kā ir kaitīgas (ūdens) videi (R9);
      • klasifikācija saskaņā ar ES normatīviem (izmantojiet, piem., drošības datu lapas 16. punktu);
      • norādītās ķīmiskās vielas ir aizliegtas (R10);
      • enerģijas patēriņa robežas paneļu ražošanā (R11);
      • robežas emisijām ūdeni no slapjās ražošanas procesiem (R12).
  • Plastmasas:
    • nav atļauts izmantot smagos metālus (prasība 28);
    • nav atļauts izmantot halogenētos organiskos savienojumus (prasība 28);
    • nav atļauts izmantot ftalātus (prasība 28);
    • materiāla daļas virs 50 gramiem nosaka ISO 11469 (prasība 27);
    • jābūt iespējamam nodalīt no citiem materiāliem;
    • nedrīkst būt nekāda virsmas apstrāde (krāsu tā vietā ir jāpievieno plastmasai);
    • kad mēbelēs plastmasa ir virs 10 % (no svara): minimāli 50 % (no svara) ir jāpārstrādā (prasība R30).
  • Metāli:
    • metāliem ir jābūt derīgiem pārstrādei (prasība R19);
    • mēbeļu sastāvā ir virs 50 % metāla (no svara):
      • alumīnijs: min. 50 % (no svara) ir jāpārstrādā (prasība R20);
      • citi metāli: min. 20% (no svara) ir jāpārstrādā (prasība R21);
  • Polsterējums (mikroporu gumija):
    • nav atļauta nekāda degšanas kavētāju izmantošana (R32);
    • ierobežojumi ķīmisko vielu (smago metālu, halogenēto maisījumu, krāsu) izmantošanai ražošanā un transportēšanā (prasība R31, 33, 34, 35);
    • ierobežojumi formaldehīda emisijām (prasība 36);
    • 90 % ražošanas atkritumu pārstrāde (R37);
    • konkrēti dabiskajām šķiedrām : ierobežojumi COD emisijām ūdenī no ražošanas procesiem un ierobežojumi virsmas aktīvajām vielām (prasība 38);
    • konkrēti sintētiskajam un dabiskajam lateksam: ierobežojumi COD un TOC emisijām ūdenī no ražošanas procesiem un ierobežojumi monomēra (1.3-butadiēna) nogulsnēm, kā arī slāpekļa amīnam (prasības 39, 40, 41);
    • konkrēti poliuterānam (PUR): ierobežojumi poru veidotājiem (prasība 42), ierobežojumi krāsvielu veidiem (R43), nedrīkst izmantot organisko alvu (R44);
  • Audumi (polsterējums):
    • nav atļauts izmantot halogenētos degšanas kavētājus (R48);
    • ierobežojumi formaldehīda emisijām no auduma (prasība 54);
    • ierobežojumi citām norādītajām ķīmiskajām vielām (prasība 53);
    • ierobežojumi azokrāsvielu izmantošanā, kodināšanai ar hromu un salikto krāsu izmantošanā, kas satur metālu (R 49, 50, 51, 52);
    • ierobežojumi COD vai TOC emisijām ūdenī (prasība 55);
    • prasības noturībai lietošanā un izturībā pret pīllingu (kvalitāte);
    • prasības krāsu noturībai un noturībai, mazgājot vai tīrot ar ūdeni (kvalitāte).
  • Virsmu apstrāde
    • koksnes virsmas apstrādē:
      • nav atļauts izmantot tādas vielas, kas ir kaitīgas veselībai (R13);
      • ierobežojumi formaldehīda emisijām (R13);
      • ierobežojumi to ķīmisko vielu izmantošanā, kas ir kaitīgas videi (R17);
      • ierobežojumi gaistošu organisku savienojumu emisijām vai izmantošanai (VOC) (R17, 18);
      • ierobežojumi aromātisko šķīdinātāju izmantošanā (R15);
      • ierobežojumi citām norādītajām ķīmiskajām vielām (R14);
  • Metāla virsmas apstrāde:
    • nav atļauts izmantot tādas vielas, kas ir kaitīgas veselībai (R23);
    • ierobežojumi gaistošu organisku savienojumu izmantošanā (VOC) (R25);
    • ierobežojumi aromātisko šķīdinātāju izmantošanā (R25);
    • ierobežojumi citām norādītajām ķīmiskajām vielām (R24);
    • ierobežojumi pārklājumiem, kas satur hromu, niķeli un alvu (R22);
    • nav atļauts izmantot pārklājumus, kas satur kadmiju;
    • attīrīšanai nav atļauts izmantot halogenētos šķīdinātājus (piemēram. TRI vai PER) (prasība R22);
  • Līmes
    • nav atļauts izmantot līmes, kas ir kaitīgas veselībai (prasība 56);
    • ja galējā izstrādājumā (mēbelēs) ir virs 50 gramu līmes:
      • maksimāli 5% organisko šķīdinātāju (prasība 68);
      • nav atļauts izmantot šķīdinātājus polsterējuma līmē (prasība 68);
      • ierobežojumi ķīmiskajām vielām, kas ir kaitīgas videi (prasība 67);
      • ir atļauts nedaudz brīvā formaldehīda, bet tā daudzums ir ierobežots (prasība 68);
      • ierobežojumi norādītajām ķīmiskajām vielām (prasība 69);

Prasības ražošanai un izstrādājumam:

  • kvalitāte / izmantošanas ilgums;
  • instrukcija patērētājam;
  • iesaiņojums;
  • atkritumu samazināšana ražošanā;
  • nacionālās likumdošanas ievērošana ražošanā;
  • prasības ir jāievēro visā atļaujas darbības laikā;
  • prasības, kurām mēbelēm ir jāatbilst, ir atkarīgas no materiāliem, kas tajās ir izmantoti un materiālu daudzuma mēbelēs;
  • materiālu vairākums atbilst dažām pamatprasībām;
  • jo vairāk materiāla ir mēbelēs, jo sīkākas prasības ir jāizpilda, piemēram, kokmateriālu daudzumam mēbelēs ir jābūt līdz 10 w% , metālam daudzumam mēbelēs ir jābūt līdz 50 w% utt.

Izmantošana:

  • izstrādājumiem ir jāatbilst valsts, Eiropas vai citiem starptautiskajiem standartiem (prasība 73) attiecībā uz to izturību, drošību un stabilitāti;
  • prasības ir diferencētas atkarībā no paredzamās izstrādājuma izmantošanas (piemēram, izmantošana mājsaimniecībā vai kādā citā nozarē).
  • jābūt pārbaudītam organizācijā, kura šādas pārbaudes veic.

Sertifikāti

 UZ AUGŠU

Mežu pārvaldes padome (FSC)

FSC mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumi uztur un atbalsta ilgtspējīgo mežkopību.

Tiem uzņēmumiem, kuri šos kritērijus ievēro, FSC izsniedz divu veidu sertifikātus:

  • Mežu Pārvalde (FM) ir sertifikācijas standarts mežu pārvaldes uzņēmumiem;
  • Atbilstības sertifikāts (CoC) ir sertifikācijas standarts piegādes ķēdei. FSC standarti pastāv katram posmam, no meža ciršanas līdz gala produkcijai. Lai saņemtu CoC sertifikātu, ir jāsertificē visa piegādes ķēde, nepietiek tikai sertificēt vienu tās posmu.

Ir divi kritēriji:

  • Izejvielas no sertificētiem un nesertificētiem avotiem ir jāuzglabā atsevišķi. Tad uzņēmums saņem šādu sertifikātu:
  • Ierobežotā un sertificētā koksne var uzņēmumā tikt apstrādāta kopā. FSC marķējums tiek veikts saskaņā ar procentuālajām attiecībām – sistēma nosaka, cik produkcijas var marķēt ar FSC marķējumu (piemēram, cik baļķus var pārdot ar FSC marķējumu). Otru izejvielu daļu var nosaukt par “ierobežoto koksni” vai apzīmēt ar jebkuru citu terminu, bet tā nevar tikt FSC sertificēta. Ja uzņēmums tomēr iepērk arī pilnīgi neierobežotas izejvielas, tad tāda koksne ir jāuzglabā / jāapstrādā, to fiziski nodalot, tā ir jāreģistrē atsevišķi, un to nedrīkst sajaukt ar sertificētajiem kokmateriāliem.

ierobežotā koksne :

  • Koksne, kura ir iegūta, pārkāpjot vietējo iedzīvotāju tiesības ,
  • Koksne, kura ir iegūta no tādām mežu zonām, kur koksnes ieguve var izraisīt neatgriezeniskas negatīvas sekas attiecībā uz jebkurām no šeit noteiktajām augstajām dabas resursu racionālas izmantošanas prasībām ,
  • Koksne, kura ir iegūta no ģenētiski modificētiem kokiem ,
  • Nelikumīgi iegūtā koksne ,
  • Koksne, kas iegūta mežu zemju konversijas laikā .

Ekodizains

 UZ AUGŠU

Ekodizains balstās uz dzīves cikla analīzes (LCA) jēdzienu – mēbeļu ražošanas uzņēmumam ir jāņem vērā ilgtspējīgas mežkopības jautājumi, gan attiecībā uz izejvielām, gan iepakojuma materiāliem, kā arī izstrādājuma izmantošanas fāzē, ieskaitot visus starpposmus.

Ekodizainam ir astoņas stratēģijas, kuras var izmantot gan atsevišķi, gan vienlaikus:

  • materiāla izvēle, piemēram, izmantojot materiālus, kuriem ir FSC-sertifikāts, kuri ražoti no pārstrādātām vai atjaunojamām sastāvdaļām, kuri nesatur indīgus materiālus (attiecībā uz šķīdinātājiem);
  • materiālu ierobežošana – izmantojot mazāk materiālu, tomēr nodrošinot līdzvērtīgu funkcionalitāti (piemēram, vieglāku krēsla kāju projektēšana);
  • ražošanas efektivitāte, izmantojot tādus instrumentus kā saprātīga saimniekošanas prakse (piemēram, radot mazāk atkritumu, izmantojot pulverizācijas krāsošanu, palielinot pārraides efektivitāti, elektrostatiskās krāsošanas metodes) vai pielietojot citādu ražošanas tehniku (piemēram, finiera izmantošanu cietās koksnes vietā, padarot vieglāku detaļu salikšanu un izjaukšanu);
  • izplatīšana, piemēram, izmantojot vairākkārtēju iepakojumu;
  • izstrādājuma izmantošana, piemēram, ergonomikas aspekti;
  • optimāls kalpošanas ilgums, uzlabojot izstrādājuma kalpošanas ilgumu (vieglāk tīrīt, labot un izjaukt; praktisks piemērs: bērnu krēsliņš, kuru var izmantot arī vecākiem bērniem, izmainot tā konfigurāciju);
  • viegla pārstrāde pēc kalpošanas beigām;
  • funkcionalitāte, uzlabojot izstrādājuma funkcionalitāti, tādējādi, ka viens objekts var tikt izmantots atšķirīgās situācijās.

Ekodizainam ir priekšrocības gan attiecībā uz vidi, gan uzņēmuma ekonomiskajiem rādītājiem. Ekonomiskie stimuli ekodizaina pasākumu ieviešanai :

  • tiek iegūts labāks priekšstats par uzņēmumiem;
  • labāka sadarbība ar piegādātājiem.

Ir arī ārējie faktori:

  • ekodizains ļauj labāk konkurēt ar citiem uzņēmumiem;
  • tiek ievērotas likumdošanas prasības.

Noderīga informācija par ekodizainu ir atrodama: www.learn-ecodesign.net
http://www.seit.ee/files/Eco-design_in_the_Baltics_REVISED.pdf

Videi nekaitīgas piegādes

 UZ AUGŠU

Videi nekaitīgas piegādes attiecas uz valsts iepirkumu, ja, iepērkot produkciju, pakalpojumus vai iekārtas, tiek ņemti vērā vides elementi. Tas ir veids, kā valdība var piedalīties veselīgas apkārtējas vides veidošanā. "Zaļie" produkti nozīmē atkritumu samazināšanu, enerģijas izmantošanas efektivitātes uzlabošanu, toksisku blakusproduktu ierobežošanu, tie satur pārstrādātas otrreizējas izejvielas vai ir vairākkārt izmantojami.

Tas ir svarīgi arī mēbeļu ražošanas uzņēmumiem, kas izpilda valdības pasūtījumus - mēbeles birojiem, skolām, bērnudārziem, dažādas konstrukcijas, utt.

Iespējamie kritēriji var iekļaut šādus aspektus:

  • Enerģijas izmantošana , piemēram, augstāka enerģijas efektivitāte
  • Atkritumu utilizācija
    • utilizācijas apjoms,
    • kaitīga materiālu ietekme,
    • to materiālu apjoms, kuri var tikt pārstrādāti otrreizējās izejvielās.
  • Izstrādājuma kalpošanas ilgums - vai tie ir darināti tā, lai ilgi kalpotu,
  • Kokmateriālu kvalitāte, kas tiek izmantoti ražošanā,
  • Bīstamu vielu izmantošana ražošanā.

1. piemērs: pašvaldība, kas plāno iepirkt sētas un ielas mēbeles var pieprasīt tādu materiālu izmantošanu kā koksni no ilglaicīgām mežsaimniecībām vai sintētiskiem materiāliem, kas ir iegūti otrreizējās pārstrādes rezultātā.

2. piemērs: kokmateriālu iepirkums: līguma tehniskajās specifikācijās var izmantot kritērijus, kas atbalsta vides ilglaicīguma nosacījumus:

  • garantiju, ka kokmateriālu ieguves norma nepārsniedz līmeni, kas nepieciešams mežu pastāvīgai atjaunošanai;
  • apkārtējai videi nekaitīgu metožu izmantošanu kaitēkļu apkarošanai, izvairīšanos no ķīmisku pesticīdu izmantošanas.

Derīgas norādes (pieejamas angļu valodā):

 UZ AUGŠU