Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (1998.1.IV), ar grozījumiem

Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII)

67/548/EEK

• Likums nosaka galvenos pienākumus un tiesības darbā ar ķīmiskām vielām un produktiem; likums pieprasa arī aizstāt bīstamas vielas (produktus) ar mazāk bīstamām. 
  
• Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK nosaka prasības ķīmisko vielu un produktu klasificēšanai un marķēšanai, iedarbības raksturojumus (R- frāzes) un drošības prasību apzīmējumus (S-frāzes).
• Direktīvas 1. pielikums (http://ecb.jrc.it/) ir bīstamu vielu saraksts ar to oficiālo klasifikāciju, Latvijā tam atbilst noteikumi Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII), http://www.lvgma.gov.lv/chemical/saraxti/saraksti.htm
• Direktīvas 67/548/EEK 5. pielikums satur testēšanas metodes, un 6. pielikums satur klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumus. Latvijā to pārnes noteikumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III) ar grozījumiem - ražotājiem un importētājiem ir pienākums informāciju par riskiem uzrādīt DDL un marķējumā.  
• Ja no trešajām valstīm tiek importētas vielas vai produkti, kurus ražotāji nav klasificējuši, mēbeļu ražotājiem ir pienākums tos klasificēt pašiem.

Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas (MK not. Nr. 105, 2004.24.II)

91/155/EK,

01/58/EK

• Noteic drošības datu lapas struktūru.
  
• Ražotājiem un piegādātājiem ir jāiesniedz DDL (bezmaksas) par visiem piegādātajiem  bīstamajiem produktiem un vielām, ne vēlāk, kā produkta piegādes brīdī.
  
• Mēbeļu ražošanas uzņēmums var pieprasīt DDL informāciju par produktu, kurš nav klasificēts kā bīstams, bet ja tas satur vismaz vienu sastāvdaļu, kura ir vairāk kā 1% no masas vai 0,2% no tilpuma (gāzveida produktiem), ja tā ir: 
  • bīstama veselībai vai videi vai
  • kam ir noteiktas Eiropas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības.  
• Uz kancerogēnām vielām attiecas zemākas koncentrāciju robežas.

Par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem

76/769/EEk

• pieprasa, lai ķīmisko vielu lietotāji neizmantotu norādītās ķīmiskās vielas konkrētos ražošanas procesos vai izstrādājumos. Dažu vielu izmantošana ir pilnībā aizliegta.
  Ierobežoto un aizliegto vielu saraksts, kurš attiecas uz mēbeļu ražotājiem, ir atrodams Nodaļā ”Preču drošība”.

Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi (MK not. Nr. 466, 2002.22.X), ar grozījumiem

Persona, kura veic darbības ar ķīmiskajām vielām / produktiem, nodrošina rakstisku vai elektronisku informācijas uzskaiti:

1. ķīmiskās vielas/ produkta nosaukums, daudzums, klasifikācija un marķējums
2. ķīmiskās vielas / produkta drošības datu lapas.

Darbību veicējs vismaz reizi gadā veic inventarizāciju un atjauno informāciju.

Ķīmisko vielu / produktu ražotājs & importētājs iesniedz LVĢMA pārskatu par darbībām ar ķīmiskajām vielām / produktiem par iepriekšējo kalendāra gadu:

1. par importētām vai saražotām ķīmiskajām vielām / produktiem  > 100 kg/ gadā;
2. par importētām vai saražotām T, T+ , I. un II. kat. kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām ķīmiskajām vielām / produktiem > 10 kg/ gadā.

Par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem (MK not. Nr. 448, 2001.23.X)

Uzņēmumam, kas veic darbības ar ķīmiskajām vielām un produktiem, atbildīgajām personām nepieciešams noteikts  izglītības līmenis

Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu (MK not. Nr.139, 2006.14.II)

96/59/EK
91/157/EEK

• Nosaka, kas jādara uzņēmumam, kura teritorijā ir polihlorētos bifenilus vai polihlorētos terfenilus saturošas iekārtas (vecie transformatori, kondensatori, konteineri).
• Nosaka bīstamas vielas (Hg, Cd, Pb) saturošu bateriju un akumulatoru lietošanu un marķēšanu

Par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (MK not. Nr. 332, 2006.25.IV)

87/217/EEK

Nosaka, kā rīkoties ar azbestu saturošies materiāliem

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Ūdens apsaimniekošanas likums (2002.01.X)

Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī (MK not. Nr. 34, 2002.22.I)

Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 858, 2004.19.X)

WFD (2000/60/EK)

DSD (76/464/EEK)

• Likumu prasība snosaka, ka emisiju ūdenī veic saskaņā ar ūdens kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem.
• Neattīrītu ražošanas notekūdeņu un dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē ir aizliegta.
• Ja piesārņojuma emisijai ūdenī nepieciešams saņemt A / B kategorijas atļauju, reģionālā vides pārvalde saskaņo atļaujas nosacījumus.
• Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām NAI, operators:
  slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju; ja nepieciešama A / B kategorijas atļauja, operatprs atļaujas pieteikumam pievieno kopiju līgumam ar NAI operatoru noteikumu.
• MK noteikumi Nr. 24 un 858 nosaka prioritārās un īpaši bīstamas vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot. Šie noteikumi pieprasa norādīt bīstamu un prioritāru bīstamu vielu emisijas un izmantošanu, nosaka emisiju robežvērtības apkārtējā vidē, kā arī pieprasa pasākumu programmu un samazināšanas programmu izstrādi.

Helsinku konvencija, rekomendācija 19/5

• HELCOM Rekomendācijas 19/5 3. pielikumā uzskaitītas attiecīgās vielas, kam jāpievērš uzmanība, pateicoties to negatīvajai ietekmei uz Baltijas jūru;
• pieprasa ziņot par emisijām, noplūdēm un izplūdēm;
• pieprasa, lai līdz 2020. gadam sarakstā norādīto vielu izmantošana tiktu izbeigta.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Par gaisa kvalitāti (MK not. Nr. 588, 2003.21.X)

96/62/EK
Atvasinātās direktīvas:
1999/30/EK
2000/69/EK

Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā, kā arī:

• gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus ;
• gaisu piesārņojošu vielu augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vidē un raksturlielumus šādām gaisu piesārņojošām vielām (sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam, cietajām daļiņām PM 10 un PM 2,5 , svinam, ozonam, benzolam, oglekļa oksīdam, aromātiskajiem ogļūdeņražiem, kadmijam, mangānam, vanādijam un dzīvsudrabam) ;
• parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu ;
• pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.

Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem (MK not. Nr. 379, 2002.20.VIII), ar grozījumiem

99/13/EK

• Nosaka darbības, kā samazināt GOS un citu piesārņotāju. Ir attiecināms, ja uzņēmumā šķīdinātāja patēriņš t/gadā ir:
• >15 t/gadā aizsargkārtu klāšana uz koka virsmām;
• > 5 t/gadā saistvielu klāšanai, koksnes laminēšanai, līmes pārklājumiem;
• >25 t/gadā koksnes impregnēšanai;
• > 1 t/gadā virsmu attīrīšanai.
• Nosaka emisiju samazināšanas sliekšņus ar emisiju robežvērtību palīdzību no stacionāriem piesārņojuma avotiem (kas izteiktas ar maksimālas šķīdinātāju koncentrācijas apjomu izplūdes gāzēs) un izplūdes emisiju apjomu atmosfērā (kas izteikts kā šķīdinātāja sākotnējā daudzuma procentu). Noteiktās robežvērtības jāsasniedz ar atbilstošās tehnoloģijas uzlabošanu, vai ar citu vielu aizstāšanu (tehnoloģijas ar zemu šķīdinātāju izmantošanas daudzumu, vai tehnoloģijas, kurās organiskie šķīdinātāji netiek izmantoti).
• Pastāvošās iekārtas pakāpeniski ir jāpiemēro šīm prasībām:
• no 2007. gada 31. oktobra esošajām iekārtām ir jāsasniedz direktīvā noteikto emisiju limits;
• ierobežojumi un emisiju robežvērtības vielām, kas klasificētas ar riska frāzēm R45, R46, R49, R60, R61 (kas ir karcerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas vielas ) un R40 halogenētajiem gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, aizstāšana ar citām vielām ir jānotiek līdz 2007. gada 31.oktobrim.
• Uzstādot jaunas iekārtas, tām ir jāatbilst minētajām prasībām uzreiz, no darbības uzsākšanas brīža;
• Līdz ar to, uzņēmumam, kurš atbilst direktīvas prasībām:
• ir jāreģistrē iekārtas;
• katru gadu ir jāveic gaistošo organisko savienojumu monitorings, lai noteiktu izplūdes gāzes apjomu un saskaņotu emisiju samazināšanas shēmu ar oficiālajām iestādēm;
• izmēriet C-koncentrācijas dūmu gāzēs (mg C/m 3 , kur C ir kopējais organiskais ogleklis).
• Sadedzināšanas iekārtās, kuru jauda ir vienāda ar 50MW vai lielāka, nosaka emisiju robežsliekšņus atkarībā no patērētā kurināmā daudzuma un veida.

Par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem GOS, emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem ( MK not. Nr. 833, 2005.01.XI)

2004/42/EK

Ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos.

• Nosaka prasības šķīdinātāju saturam krāsās izmantošanai ēkām, to apdarei, detaļām un būvēm, kas saistītas ar ēkām.
• Nosaka robežvērtības gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam produktos un prasības marķējumam, kā arī īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs.
• Minētajiem produktiem, kad tie tiek tirgoti, ir jābūt ar īpašu marķējumu. Marķējumā ir jānorāda preces apakšgrupa un gaistošo organisko savienojumu oficiālās robežvērtības gramos uz litru un maksimālais gaistošo organisko savienojumu saturs gramos uz produkcijas litru fāzē, kad tā ir gatava lietošanai.
• Krāsām un lakām (vairākas apakškategorijās, izņemot aerosolus), ko izmanto kā virsmas pārklājumus ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī saistītās struktūrās dekoratīviem, funkcionāliem un aizsardzības mērķiem, nosaka divus robežvērtību apjomus gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam, kas izteikts kā grami uz litru gatavajā produkcijā. Robežvērtība pirmajam apjomam ir jāstājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra. Otrais un stingrākais robežvērtību apjoms stājas spēkā no 2010. gada 1.janvāra.

Par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā ( MK not. Nr. 507, 2003.9.IX), ar grozījumiem

2001/81/EK

• Noteikumi nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā atļauts emitēt atmosfērā no visiem emisijas avotiem).
• Līdz 2010. gadam sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, amonjakam un gaistošo organisko savienojumiem emisijas ir jāsamazina līdz valsts noteiktajiem griestiem.
• Valsts emisiju robežvērtības ir noteiktas un ievērotas visā valsts teritorijā no visiem emisiju avotiem.

Latvijs normatīvie akti

ES normatīvie akti

Preču un pakalpojumu drošuma likums (2004.07.IV)

01/95/EK

• aizliedz tirgot preces, kas izraisa risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi, izmantojot to tai paredzētajā veidā;
• nosaka konkrētas prasības dažādām precēm, piemēram, koka rotaļlietām, šūpuļiem, un nepieciešamo dokumentāciju:
• preces raksturojumu, arī uzbūvi, sastāvu un iepakojumu, uzstādīšanas un uzturēšanas instrukcijas;
• ietekmi uz citām precēm, ja paredzams, ka preci izmantos kopā ar tām;
• preces izskatu, noformējumu, marķējumu, brīdinājumus, lietošanas instrukcijas, likvidēšanas pamācības un citu ražotāja sniegto informāciju;
• jānorāda, vai ir kādas kategorijas personas, it īpaši bērni un gados veci cilvēki, kas, lietojot preci, var tikt apdraudētas.

Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem

76/769/EEK

• nosaka īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām, produktiem vai materiāliem:
• liesmas slāpētājvielu izmantošanu mēbelēs, audumos vai to polsterējumā, piemēram, kas satur bromu;
• izmantošanas ierobežojumus varu, hromu un arsēnu saturošām konservējošām vielām;
• aizliegumu izmantot izstrādājumos koksni, kas apstrādāta ar kreozota eļļu.

Vairāk informācijas ir iekļauts nodaļā “Ierobežoto un aizliegto vielu saraksts”.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Atkritumu apsaimniekošanas likums (2001.01.III) ar grozījumiem

75/442/EEK

91/156/EEK

• nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību, tajā skaitā to šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu un tādējādi aizsargātu cilvēku veselību un vidi;
• atkritumi tiek definēti kā jebkurš priekšmets vai viela, ko tās īpašnieks “izmet vai vēlas izmest”. Tas nozīmē, ka atkritumi tiek plaši interpretēti. Rūpnieciski radītajiem sadzīves atkritumiem (turpmāk - sadzīves atkritumiem) var būt arī ekonomiska vērtība, bet pašā uzņēmumā tie tiek klasificēti kā atkritumi. Piemēram, zāģa skaidas vai kokmateriālu atgriezumi tiek uzskatīti par atkritumiem, neatkarīgi no tā, kā tie tiks turpmāk pārstrādāti (sadedzināti katlu mājā ražotnes teritorijā, pārdoti citam uzņēmumam, izmantoti kā izejvielas brikešu ražošanai utt.)
• atkritumu apsaimniekošanas likums formulē “Atkritumu hierarhijas” principus (dilstošā secībā attiecībā uz ietekmi uz vidi):

• novēršana;
• samazināšana;
• atkārtota izmantošana;
• pārstrāde (jauns produkts);
• pārstrāde (enerģija);
• apglabāšana.

• nosaka tās darbības ar atkritumiem, kuru veikšanai nepieciešamas atļaujas;
• papildus nosacījumi, kas attiecas uz mēbeļu ražotājiem, ir:
• “tuvas atrašanās princips” – atkritumi, kas tiks iznīcināti, ir jāpārstrādā pēc iespējas tuvāk to rašanās vietai,
• “piesārņotājs maksā” – atkritumu radītājs maksā par to iznīcināšanu,
• “ražotāja atbildība” – produkcijas ražotājs ir atbildīgs par radītajiem atkritumiem.

Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība (MK not. Nr. 319, 2002.23.VIII), ar grozījumiem

Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus (MK not. Nr. 985, 2004.30XI)

Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība (MK not. Nr. 529, 2001.18.XII)

91/689/EEK

• nosaka pamatprincipus atkritumu uzskaitei, identifikācijai, uzglabāšanai, iepakošanai, marķēšanai un pārvadājumu uzskaitei;
• izvirza prasību, lai uzņēmumi atskaitītos valsts iestādēm;
• noteikumos par atkritumu klasifikatoru un īpašībām ir uzskaitīts, kas un kuri ir bīstami atkritumi:
• pirmajā un otrajā pielikumā ir iekļautas kategorijas vispārējiem bīstamu atkritumu veidiem, tie ir nosaukti saskaņā ar to raksturojumu vai darbību, kuras rezultātā tie rodas. Uzskaitītie atkritumu veidi var būt šķidrā, dūņu vai cietā formā;
• trešajā un ceturtajā pielikumā ir iekļautas atkritumu sastāvdaļas un ķīmiskās vielas, kas tos padara bīstamus.

Noteikumi par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu nosaka kārtību, kādā apsaimniekojami polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi, naftas produktu atkritumi, bīstamas vielas saturošas izlietotas baterijas un akumulatori, un titāna dioksīda rūpniecības atkritumi.

Iepakojuma likums (2002.09.I)

Noteikumi par izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā, visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālajiem apjomiem (īpatsvariem) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu (Mk not. Nr. 953, 2005.13.XII)

Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi (MK not. Nr.140, 2002.2.IV), ar grozījumiem

Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu (MK not. Nr. 270, 2002.25.VI)   

94/62/EK

• Aptver visus iepakojuma veidus, kas ir atrodami tirgū, un visus iepakojuma atkritumu veidus.
• Iepakotājs ir atbildīgs par tā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, kas radies viņa darbības rezultātā.

Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai
(MK not. Nr. 323, 2001.17.VII), ar grozījumiem

2000/76/EK

• Noteikumi ir svarīgi mēbeļu ražotājiem, kam ir vai kas plāno iegādāties sadedzināšanas aprīkojumu koksnes atkritumu sadedzināšanai to ražošanas vietā.
• Attiecas ne tikai uz iekārtām, kas paredzētas atkritumu sadedzināšanai, bet arī uz uzņēmumiem ar "līdzsadedzināšanas iekārtām " (iekārtām, kurās atkritumus izmanto kā pastāvīgu vai papildu kurināmo)
• Pieprasa, lai visām sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām tiktu saņemtas speciālas izmantošanas atļaujas.
• Pieprasa, lai siltums, kas rodas sadedzināšanas procesā, tiktu izmantots, cik vien labi iespējams.
• Pielikumos uzrādītas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu emisiju robežvērtības atmosfērā.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII)

Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kartību (MK noteikumi Nr. 294, 2002.9.VII)

IPNK (96/61/EK)

• Iekārtam, kas veic A kategorijas piesārņojošas darbības, integrētā atļauja no oficiālajam iestādēm ir jāsaņem ne vēlāk par 2007. gada 31. oktobri.
• Uzņēmumi, kas veic B kategorijas darbības, nevar uzsākt darbību, iekams nav saņemta atļauja. Atļaujas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 60 dienas līdz darbības uzsākšanas vai būtisku pārmaiņu veikšanas.
• Uzņēmumiem, kas veic C kategorijas darbības, reģionālajā vides pārvaldē jāiesniedz pieteikums šādas darbības veikšanai.
• Atļaujas pieteikumā ir jāuzrāda visas izmantotās ķīmiskās vielas (ieskaitot bīstamās ķīmiskas vielas), kā arī emisijas jebkurā vidē, kas satur bīstamās vielas, ir jāraksturo arī šo emisiju ietekme/ ietekmes sekas apkārtējai videi. Normatīvi pieprasa, lai piesārņojums tiktu novērsts, izmantojot labākas pieejamās metodes un veicot atbilstošos pasākumus emisiju ierobežošanai (piemēram, bīstamu vielu aizstāšanu, izolēšanu, tehnisko kontroli, samazināšanu un/vai atkritumu pārstrādi).
• A kategorijas atļaujas nosacījumiem, ieskaitot emisiju robežvērtības (ELV), ir jābalstās uz Labākajam Pieejamajam Metodēm (LPM). Gadījumā, ja noradītās robežvērtības ir pārsniegtas, likumdošana nosaka prasību informēt par visām to vielu emisijām gaisā un ūdenī, kuras ir noradītas Pielikumā.
• Atļaujās ir jāatspoguļo ražotnes kopējā ietekme uz vidi, aptverot emisijas gaisa, ūdeni un zeme, atkritumus, izejvielu izmantošanu, energoekonomiju, troksni, nelaimes gadījumu novēršanas pasākumus, kā arī vides atjaunošanu pēc tam, kad uzņēmums ir pārtraucis darbību.
• Atļauja nosaka statistikas vākšanu par piesārņojuma emisijām

Papildus uzņēmumiem, kuriem ir:

• sadedzināšanas iekārtas, kuru nomināla siltuma jauda > 20 MW, izņemot bīstamo un sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;
• iekārtas vielu, priekšmetu vai virsmas apstrādei, izmantojot organiskos šķīdinātājus > 150 kg/stundas vai 200 t/g;
• ir nepieciešama atļauja siltumnīcas efekta gāzu emisijām (Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcas efekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcas efekta gāzu emisiju (MK not. Nr. 778, 2004. 07.IX), Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi” (MK not. Nr. 661, 2004.3.VIII).