GALVENĀ LAPA
 
Galvenā likumdošana
Piegādes ķēdes aspekti
Praktiskie paņēmieni
Labas prakses piemēri
Saistība ar citām jomām
Tālāki informācijas avoti

GAISS

Visizplatītākās izplūdes gaisā metālapstrādes nozarē:

  1. cietās daļiņas, kas rodas apstrādes procesā :
    1. griešanas, urbšanas, krāsošanas vai apsmidzināšanas rezultātā;
    2. putekļu vai pulvera izmantošanas vai apstrādāšanas laikā;
  2. gaistošie organiskie savienojumi, kas rodas no :
    1. dažādu šķīdumu izmantošana virsmas pārklāšanai, kas ražoti uz organisko šķīdinātāju bāzes, t.s. krāsošanas, lakošanas un pēcapstrādes šķīdumi;
    2. visām jaukšanas, attīrīšanas vai attaukošanas darbībām, kur izmanto šķidrumus uz organiskus šķīdinātāju bāzes ;
    3. organisko šķīdinātāju atlieku pārkraušanas vai uzkrāšanas un atkritumiem, kas satur organiskos šķīdinātājus ;
    4. pārklāšanas un kaltēšanas procesi;
  3. emisijas no katlu mājām.

Nodaļā galvenā uzmanība ir veltīta gaistošo organisko savienojumu emisijām, to izraisītajiem draudiem uz strādnieku veselību un apkārtējo vidi, jo tie lielā mērā izraisa fotoķīmisko smogu, daži ir toksiski un izraisa vēzi, daži veicina intensīvu (stratosfēras) ozona izsīkšanu un globālo sasilšanu.

Galvenie normatīvie akti

 UZ AUGŠU

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Par gaisa kvalitāti (MK not. Nr. 588, 2003.21.X)

96/62/EK
Atvasinātās direktīvas:
1999/30/EK
2000/69/EK

Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā, kā arī:

  • gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus ;
  • gaisu piesārņojošu vielu augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vidē un raksturlielumus šādām gaisu piesārņojošām vielām (sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam, cietajām daļiņām PM 10 un PM 2,5, svinam, ozonam, benzolam, oglekļa oksīdam, aromātiskajiem ogļūdeņražiem, kadmijam, mangānam, vanādijam un dzīvsudrabam);
  • parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu;
  • pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.

Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem ( MK not. Nr. 379 , 2002.20.VIII), ar grozījumiem

Par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi (MK not. Nr. 200, 2003.22.IV)

99/13/EK

  • Nosaka darbības, kā samazināt GOS un citu piesārņotāju Ir attiecināms, ja uzņēmumā šķīdinātāja patēriņš t/gadā ir:
    • > 15 t/gadā aizsargkārtu klāšana uz metāla virsmām;
    • > 0,5 t/gadā pārklājuma klāšana uz transportlīdzekļiem;
    • > 1 t/gadā virsmu tīrīšanai.
  • Nosaka emisiju samazināšanas sliekšņus ar emisiju robežvērtību palīdzību no stacionāriem piesārņojuma avotiem (kas izteiktas ar maksimālas šķīdinātāju koncentrācijas apjomu izplūdes gāzēs) un izplūdes emisiju apjomu atmosfērā (kas izteikts kā šķīdinātāja sākotnējā daudzuma procentu). Noteiktās robežvērtības jāsasniedz ar atbilstošās tehnoloģijas uzlabošanu, vai ar citu vielu aizstāšanu (tehnoloģijas ar zemu šķīdinātāju izmantošanas daudzumu, vai tehnoloģijas, kurās organiskie šķīdinātāji netiek izmantoti).
  • Pastāvošās iekārtas pakāpeniski ir jāpiemēro šīm prasībām:
    • no 2007. gada 31. oktobra esošajām iekārtām ir jāsasniedz direktīvā noteikto emisiju limits;
    • ierobežojumi un emisiju robežvērtības vielām, kas klasificētas ar riska frāzēm R45, R46, R49, R60, R61 (kas ir karcerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas vielas ) un R40 halogenētajiem gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, aizstāšana ar citām vielām ir jānotiek līdz 2007. gada 31.oktobrim.
    • Uzstādot jaunas iekārtas, tām ir jāatbilst minētajām prasībām uzreiz, no darbības uzsākšanas brīža;
  • Līdz ar to, uzņēmumam, kurš atbilst direktīvas prasībām:
    • ir jāreģistrē iekārtas;
    • katru gadu ir jāveic gaistošo organisko savienojumu monitorings, lai noteiktu izplūdes gāzes apjomu un saskaņotu emisiju samazināšanas shēma ar oficiālajām iestādēm;
    • izmēriet C-koncentrācijas dūmu gāzēs (mg C/ m 3 , kur C ir kopējais organiskais ogleklis).
  • Sadedzināšanas iekārtās, kuru jauda ir vienāda ar 50MW vai lielāka, nosaka emisiju robežsliekšņus atkarībā no patērētā kurināmā daudzuma un veida.

Par gaistošo organisko savienojumu, emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem
(MK not. Nr. 833, 2005.01.XI)

2004/42/EK

  • Ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos.
  • Nosaka prasības šķīdinātāju saturam krāsās izmantošanai ēkām, to apdarei, detaļām un būvēm, kas saistītas ar ēkām.
  • Nosaka robežvērtības gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam produktos un prasības marķējumam, kā arī īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs.
  • Minētajiem produktiem, kad tie tiek tirgoti, ir jābūt ar īpašu marķējumu. Marķējumā ir jānorāda preces apakšgrupa un gaistošo organisko savienojumu oficiālās robežvērtības gramos uz litru un maksimālais gaistošo organisko savienojumu saturs gramos uz produkcijas litru fāzē, kad tā ir gatava lietošanai.
  • Krāsām un lakām (vairākas apakškategorijās, izņemot aerosolus), ko izmanto kā virsmas pārklājumus ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī saistītās struktūrās dekoratīviem, funkcionāliem un aizsardzības mērķiem, nosaka divus robežvērtību apjomus gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam, kas izteikts kā grami uz litru gatavajā produkcijā. Robežvērtība pirmajam apjomam ir jāstājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra. Otrais un stingrākais robežvērtību apjoms stājas spēkā no 2010. gada 1.janvāra.

Par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (MK not. Nr. 507, 2003.9.IX), ar grozījumiem

2001/81/EK

  • Noteikumi nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā atļauts emitēt atmosfērā no visiem emisijas avotiem).
  • Līdz 2010. gadam sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, amonjakam un gaistošo organisko savienojumiem emisijas ir jāsamazina līdz valsts noteiktajiem griestiem.
  • Valsts emisiju robežvērtības ir noteiktas un pielietotas visā valsts teritorijā no visiem emisiju avotiem.

Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai (MK not. Nr.1015 2004.14.XII)

 
Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – mazo katlumāju apsaimniekošanu, kuru ievadītā siltuma jauda ir:
  1. 0,2 - 5 MW ja izmanto biomasu vai gāzveida kurināmo,
  2. 0,2 - 0,5 MW, izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu).
Ja operators katlumājas teritorijā veic arī citas piesārņojošas darbības (skatīt. MK not. 294, 2002.9.VII, par A,B,C kategorijas atļaujām), šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, papildus prasībām atļaujā.

Par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem (MK not. Nr. 125, 2004.2.III)

1999/32/EK
93/12/EEK

Noteikumi nosaka:

  • šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts importēt un izplatīt;
  • vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida transport­līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;
  • kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajām iekārtām.
Par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām (MK not. Nr. 269, 1999.08.III)  
  • Attiecas uz uzņēmumiem, kuru teritorijā atrodas  degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamās cisternas.

Piegādes ķēdes aspekti

 UZ AUGŠU

Tirgotājs / piegādātājs

  • Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras tiek izmantotas, lai apstrādātu metāla virsmu, un veiciniet apkārtējai videi nekaitīgo vielu izmantošanu (piemēram, apstrādāts ar vielām, kas satur maz gaistošo organisko savienojumu, nesatur gaistošos organiskos savienojumus, maisījumus, kuri nesatur kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas vielas vai arī halogenizētos gaistošos organiskos savienojumus) produkcijā.
  • Apmāciet tirgotājus, lai viņi varētu izskaidrot, kādi ir apkārtējai videi nekaitīgāki metālizsrtādājumi, kāpēc tie ir labāki.

Patērētājs

  • Veiciniet apkārtējai videi pēc iespējas nekaitīgākus metāla produktus, izvairieties no tiem, kas ir apstrādāti ar preparātiem, kas satur gaistošos organiskos savienojumus.
  • Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras ir izmantotas, lai apstrādātu metāla virsmu, un lietošanas laikā to potenciālās emisijas gaisā.

Praktiskie paņēmieni

 UZ AUGŠU

Labas prakses piemēri

 UZ AUGŠU

Metālaptrāde ir ļoti plaša nozare, tāpēc šajā nodaļā galvenokārt tiks apskatīta virsmas attīrīšana un pēcapstrādes process. 

  • Emisijas no plašu metināšanas, kas attīrītas ar esteriem à izmantojot augu eļļas esterus kā attīrīšanas līdzekli, gaiss netiek papildus piesārņots - ātri iztvaikojošie organiskie šķīdinātāji var tikt aizstāti ar esteri aptuveni 50% visos tīrīšanas procesos;
  • Pienācīgi uzstādiet un noregulējiet aprīkojumu, piemēram, gaisa vai šķidruma spiedienam ir jābūt pietiekami augstam, bet ne augstākam kā nepieciešams, lai nodrošinātu labu izsmidzināšanu.
  • Mazāk viskozus pārklājuma materiālus ir vieglāk izsmidzināt, un tos var izsmidzināt ar zemāku spiedienu. Ir divi ceļi kā samazināt viskozitāti: atšķaidot ar šķīdinātāju un sakarsējot. Uzklājamā materiāla sakarsēšana līdz vēlamajai viskozitātei tā vietā, lai atšķaidītu to ar šķīdinātāju, var tam piešķirt līdzvērtīgu izsmidzināšanas spēju, vienlaikus samazinot gaistošo organisko savienojumu emisijas iespējas.
  • Smidzināšanas veids ir jāoptimizē atkarībā no apstrādājamās detaļas izmēra, formas un orientācijas. Garas detaļas ir jāpārklāj šaurā laukumā, kamēr lielāka izmēra detaļām var izmantot lielākus laukumus.
  • Detaļa, kas ir jānokrāso, ir jānovieto tā, lai apsmidzināšanu veiktu iespējami ērti, un mazas detaļas ir jānovieto tā, lai tas aerosols, kas nenonāk uz apsmidzināmās detaļas, nonāktu uz citas virsmas.
  • Regulāri apmāciet operatorus (vismaz divreiz gadā), lai nodrošinātu labas kvalitātes apstrādi un materiālu efektīvu izmantošanu. Operatori ir jāapmāca tā, lai pareizi izmanto apsmidzināšanas metodes, piemēram, smidzinātāja izvietojumu, kustību, smidzināšanas uzsākšanu un pārklāšanos:
    • ja smidzinātāju tur pārāk tālu, tas var izraisīt nepilnīgu apsmidzināšanu un samazinātu smidzināšanas efektivitāti, kamēr, turot to pārāk tuvu, krāsa var sākt pilēt un notecēt garām;
    • lai samazinātu nelīdzenu krāsas uzklāšanos, operatoram ir cik vien iespējams jātur sprausla perpendikulāri sagatavei; plata rokas kustība parasti neļaus sprauslai izkustēties no pareizās pozīcijas;
    • pareiza uzsākšana, t.i., sprausla ir jāpalaiž ar katru vēzienu, tas samazina materiālu patēriņu un pārklājuma defektus. Vēziens ir jāuzsāk, pirms nospiež sprauslas pogu, un tā ir jāatlaiž, pirms vēziens ir pabeigts;
  • Iekārtu apkope:
    • lai tās darbotos pienācīgi, smidzinātāja sprauslas ir jātur tīras un katru dienu jāieeļļo;
    • tīrot sprauslas ar šķīdinātāju, iegremdējiet tikai sprauslas galu;
    • aizstājiet nolietojušās detaļas, jo tās var ievērojami samazināt krāsas uzklāšanas efektivitāti.
  • Pārliecinieties, ka žāvēšanas krāsns darbojas efektīvi:
    • lietojiet pareizo temperatūru un žāvēšanas laiku, infrasarkanos žāvētājus instalējot krāsns priekšpusē;
    • uzstādiet un pārbaudiet skaņas vai vizuālu trauksmes signalizāciju, lai nepieļautu tās pārkaršanu;
    • samaziniet gaisa ekstrakcijas pakāpi; tiklīdz kā ir palaistas viegli uzliesmojošās gāzes.
  • Lai novērstu un samazinātu emisijas, aizstājiet ķīmiskās vielas; iespējas:
    • lietojiet tīrīšanas līdzekļus un virsmas pārklājumus ar zemu toksisko gaisa piesārņotāju un GOS (gaistošie organiskie savienojumi) saturu, piem., tīrīšanas līdzekļi un pārklājumui uz ūdens bāzes;
    • attiecībā uz elektrisko plātņu hromēšanu, pārejiet no vēža izraisošā (VI) hromu saturošā šķīdinātāja uz nekaitīgajiem (III) hromu šķīdinātajiem;
    • galvanizācijas šķīdumos aizvietojiet cianīdu ar mazāk toksiskām sastāvdaļām, kā, piemēram, cinka hlorīdu un vara pirofosfātu;
    • samaziniet ķīmisko vielu koncentrātus galvanizācijas vannās, neietekmējot kvalitāti;
    • pārklājumi uz ūdens bāzes (zems organiskā šķīdinātāja saturs);
    • pārklājumi ar augstāku cieto daļiņu sastāvu (atturieties no vilinājuma padarīt pārklājumus plānākus, pievienojot šķīdinātāju, labāk novērsiet viskozitāti ar karsēšanu!);
    • pārklājumi ar augstāku cieto daļiņu sastāvu (atturieties no vilinājuma padarīt pārklājumus plānākus ar šķīdinātāja palīdzību, labāk novērsiet viskozitāti ar karsēšanu!);
    • pārklājumi, kas satur mazāk gaistošo organisko savienojumu;
    • pulverveida pārklājumi;
    • šķidros virsmas pārklājumus, kas nesatur organiskos šķīdinātājus;
    • ar starojumu vulkanizētie pārklājumi (piemēram, ar ultravioleto un elektronu starojumu);
    • pretkorozijas eļļa, ko izmanto iesaiņojamo produktu apsmidzināšanai, var tikt aizstāta ar oksidējošu saiņošanas papīru, liekot preces kastēs piegādes sagataves brīdī à neveselīgais; materiāla daudzums, kas agrāk eļļas veidā tika izsmidzināts piegādes sagataves brīdī, tika pilnībā novērsts.
  • Ja nepieciešams, mainiet tehnoloģijas:
    • izmantojiet alternatīvas metāla nogulsnēšanas tehnoloģijas, lai samazinātu vai likvidētu toksiskā gaisa piesārņotāja emisijas;
    • attaukojot daļas, ķīmisko šķīdinātāju vietā izmantojiet mehānisko abrāziju;
    • pirmsattīrīšanas darbības ar šķīdinātājiem aizvietojiet ar ūdens un ultraskaņas tīrīšanu;
    • dažās sistēmās var izmantot daudzpakāpju korpusu izsmidzinātājus - lai tīrītu daļas, lietojot neitrālu vai sārmu šķīdinātāju, ko nomaina fosfatēšana un skalošana. Tādēļ vairs nav nepieciešams attaukot ar šķīdinātājiem uz gaistošo organisko savienojumu bāzes;
    • samaziniet emisijas - zemāks ķīmisko vielu koncentrāts vannās - pareiza apiešanās ar daļām, kas ir saskaņā ar to formu - samazina daļu statīva noņemšanas ātrumu - skalojiet pāri vannai apmiglošanas vai apsmidzināšanas veidā un pirms skalošanas nogādājiet to galvanizācijas vannā, izmantojot: pilēšanas bortu, gaisa nažus, piekaramos stieņus, pilēšanas tvertnes;
    • krāsošanas vietā izmantojiet pulverveida pārklājumus - samazina šķīdinātāja emisijas gandrīz līdz nullei, taču paaugstina karstuma nepieciešamību žāvējot;
    • procedūra, kurā tika izmantots vakuuma karstums aizvietojot procesu, kur bārija sāls vannā tika izmantotas zāģa plātnes augstā temperatūrā - apturēja emisijas gaisā;
    • augsta apjoma/ zema-spiediena (HVLP) smidzināšanas iekārtas - nodrošina pārraides efektivitāti līdz 40-65 procentiem, salīdzinājumā ar 20 - 40 procentiem parastai smidzināšanas tehnoloģijai;
    • sistēmas bez gaisa izmantošanas un sistēmas bez gaisa izmantošanas ar iespēju papildus izmantot gaisu - samazina materiāla patēriņu, kā arī zudumus no smidzinātāja kameras tās tīrīšanas laikā;
    • elektrostatiskās smidzināšanas sistēmas - zudumu samazināšana no krāsas traipu tīrīšanas salīdzinājumā ar parasto smidzināšanas aprīkojumu;
    • plakanlīnijas pārklāšana - samazina gaistošo organisko savienojumu zudumus;
    • UNICARB sistēma, izmantojot oglekļa dioksīdu (CO2) dažu organisko šķīdinātāju vietā, lai pārklātu koksni, metālu un plastmasas materiālus - uzlabo pārklājuma kvalitāti ar mazāku pārklāšanas biežumu, nesatur gaistošos organiskos savienojumus;
    • pārklājumus, izmantojot ultravioleto starojumu var veikt ar izsmidzināšanas aprīkojumu, uzklāšanu ar rulli vai pārklāšanu ar uzliešanas palīdzību;
    • aizstājiet uz ūdens bāzes krāsošanai izmantojamos filtrus ar sausajiem filtriem - sausie filtri divkāršos krāsošanas kameras izmantošanas laiku un ļaus efektīvāk attīrīt notekūdeņus;
  • Lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas izdevumus un izejvielu iepirkumu, reģenerējiet un izmantojiet vairākkārt vai pārstrādājiet materiālus to var darīt uz vietas, vai ārpus teritorijas:
    • atkārtoti izmantojiet krāsošanas konveijera vai aprīkojuma tīrīšanas šķīdumus kā atjaunotāju tāda pašai vai tumšākas krāsas partijai;
    • vispirms aprīkojumu skalojiet ar iepriekš lietotu šķīdinātāju un beigās ar jaunu šķīdinātāju;
    • " netīra" šķīdinātāja pārdestilēšana un otrreizēja izmantošana attīrīšanai ir vēl viena iespēja;
    • attīriet ūdeni, ar kuru ir mazgāta slapjās apsmidzināšanas kamera, attīrot to no cietajām krāsas daļiņām;
    • attīriet šķīdinātājus un reģenerācijai izmantotos šķīdumus, izmantojot:
      • neliela daudzuma šķīdinātāja reģenerācijas vannas izmantotā lakas atšķaidītāja reģenerācijai;
      • neliela daudzuma vannu metilēnhlorīda reģenerācijai;
      • ksilola reģenerāciju;
      • sistēmas destilācijas iekārtu, lai atgūtu ksilola no krāsošanas iekārtu tīrīšanas;
      • sistēmas destilāciju, lai reģenerētu izopropilacetātu, kas ir radies aprīkojuma tīrīšanas laikā;
      • sistēmu to šķīdinātāju reģenerācijai, kas atrodas emisijās gaisā;
      • šķīdinātāja reģenerācijas sistēmu, lai reģenerētu un vairākkārt izmantotu metilēn-etilketonu.
  • Izmantojiet universālus materiālus - tas samazinās iespējas, ka darbinieki tos varētu sajaukt, samazināsies reti izmantojamu produktu skaits un tādējādi samazināsies atkritumi materiāliem, kuru lietošanas termiņš ir beidzies.
  • Šķīdinātāju un materiālu, kas satur organiskus šķīdinātājus, uzglabāšana un apstrādāšana:
    • nodrošiniet augsta standarta apsaimniekošanu;
    • izmantojiet slēgtus jaukšanas un uzglabāšanas
    • traukus - to var panākt, lietojot aizvērtus pārvietojamus konteinerus, konteinerus ar aizveramiem vākiem vai, labāk, noslēgtus konteinerus ar cauruļvadu, kas savienots ar iekārtu;
    • galvanizācijas laikā higroskopiskie materiāli, iespējams, nepārvērtīsies putekļos. Cinka vannas pelniem ir jātiek uzglabātiem sausā veidā, lai novērstu toksiskās arsēna gāzes (arsēna trihidrīds) veidošanos;
    • vāciet un uzglabājiet metāla virsmas apstrādes vielas un šķīdinātājus aizvērtos konteineros;
    • iespējami putekļainus materiālus vajadzētu glabāt pārsegtos konteineros vai procesu laikā konteinera vāku turot aizvērtu;
    • noplūdes vajadzētu notīrīt pēc iespējas ātrāk, gadījumos, ja tie ir cieti materiāli, tīrīšanu vajadzētu veikt ar putekļu sūcēju, saslapināšanas metodēm vai citām piemērotām tehnikām. Putekļainu izšļakstīšanos nevajadzētu ļaut tīrīt sausā veidā;
    • marķējiet konteinerus

Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm)

Saistība ar citām jomām

 UZ AUGŠU

Likums Par piesārņojumu (2001.01. VII), ar grozījumiem

Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un
izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai
( MK. not. Nr. 294, 2002.9.VII), ar grozījumiem

Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība (MK not. Nr. 400, 2004.02.V), ar grozījumiem

IPPC (96/61/EK)

EPER (2000/479)

  • Nosaka prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu un tam nepieciešamas atļaujas, kas tiek sadalītas kategorijās A, B un C.
  • Siltumnīcas efekta gāzu emisiju atļauja attiecas uz iekārtām, kurās šķīdinātāju izmanto apjomos vairāk nekā 150 kg stundā vai vairāk nekā 200 t/gadā virsmas apstrādei, piemēram, pārklājumiem, ūdens necaurlaidības piešķiršanai, iekšējiem pārklājumiem, krāsošanai, impregnēšanai.
  • Nosaka, ka atļaujas pielikumā ir jānorāda visi vielu maisījumi, kas satur šķīdinātājus, to nosaukumi, daudzums, gaistošo organisko savienojumu koncentrācija, riska frāzes;
  • Pieprasa, lai, piesakot vides atļauju, tiktu noteiktas emisijas gaisā no katras atsevišķas iekārtas;

Uzmanību! Normatīvie akti par šķīdinātājiem, kas satur gaistošos organiskos savienojumus, tikai nosaka minimālās prasības, kas ne vienmēr ir pietiekamas, lai izpildītu prasības A kategorijas piesārņojošajai darbībai. Lai šīs prasības izpildītu, var būt nepieciešama stingrāku emisijas robežvērtību ievērošana, emisijas robežvērtības citām vielām vai noteiktai videi, un citi atbilstoši nosacījumi. Sīkāku informāciju par to iekārtu emisijām, kuras atbilst gan Direktīvai par šķīdinātājiem, kas satur gaistošos organiskos savienojumus, gan IPNK Direktīvai, var atrast Eiropas piesārņojošu vielu emisiju reģistrā (EPER).

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III), ar grozījumiem

67/548/EEK

99/45/EK

  • Noteikumi nosaka ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas kārtību atkarībā no to bīstamajām īpašībām un pakāpes, kādā šīs īpašības minētajām vielām un produktiem piemīt, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu marķēšanas un iepakošanas kārtību;
  • nodrošina dažu vielu saskaņotu klasificēšanu un robežkoncentrācijas, kas ir nepieciešams karcerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvi toksisku vielu saturošu noteikšanai šķīdinātājos.

Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem

76/769/EEK

  • Šie noteikumi nosaka īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem vai materiāliem, tai skaitā, piemēram, halogenizēto gaistošo organisko savienojumu izmantošanu.

Tālākie informācijas avoti

 UZ AUGŠU

Kā es varu zināt, ka izmantoju gaistošos organiskos savienojumus?

 UZ AUGŠU

Gaistošie organiskie savienojumi (VOC) = jebkurš organisks savienojums, kam tvaika spiediens ir 0,01kPa pie 293,15 °K (19,85 °C) vai tamlīdzīga gaistamība konkrētos izmantošanas apstākļos - informācija par fizikālajām īpašībām atrodama DDL 9. sadaļā.

Ir jāņem vērā, ka gaistošie organiskie savienojumi nav tikai tīros šķīdinātājos - tie var būt sastopami krāsās, lakās un līmēs! meklējiet informāciju par maisījumu sastāvu uz etiķetes.

Kā noteikt gaistošos organiskos savienojumus, kuri ir jāaizstāj?

  1. Bīstamie gaistošie organiskie savienojumi - ir vielas, kam piemīt karcerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas (CMR) īpašības.
  2. 1. un 2. kategorijas CMR vielas atbilst riska frāzes R45, R46, R49, R60, R61.
  3. 3. kategorijas CMR vielas atbilst riska frāze R40.
    • R40: Kancerogenitāte ir daļēji pierādīta (3. kategorija)
    • R45: Kancerogēna viela
    • R46: Var radīt mantojamus ģenētiskus defektus
    • R49: Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus
    • R60: Var kaitēt reproduktīvajām spējām
    • R61: Var kaitēt augļa attīstībai
  4. Pārbaudiet Datu drošības lapās otro sadaļu -> CMR vielas ir jādeklarē, ja to koncentrācija sasniedz vai ir augstāka noteiktām normām:
    • 1. un 2. kategorijas CMR vielas (R45, R46, R49, R60, R61)
      • > vai vienāds ar 0,1 %w/w
      • > vai vienāds ar 0,02 %V/V
    • 3. kategorijas kancerogēni (R40)
      • >vai vienāds ar 1 %w/w
      • > vai vienāds ar 0,2 %V/V

 UZ AUGŠU