PIESĀRŅOJUMA INTEGRĒTA NOVĒRŠANA UN KONTROLE (IPNK) UN ATĻAUJAS
aikā, kad rūpnieciskās ražošanas procesi ir atbildīgi par ievērojamu daļu vispārēja piesārņojuma (attiecībā uz tādiem piesārņotājiem kā gāzes, kuras izraisa siltumnīcas efektu, oksidējošas vielas, notekūdeņu emisijas un atkritumi), Eiropas Savienība ir ieviesusi Integrēto piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPNK) sistēmu (IPNK Direktīva 96/61/EK), kurā noteiktu rūpniecisko darbību regulēšanai tiek izmantota integrēta pieeja videi. Tas nozīmē, ka emisijas gaisā, ūdenī (ieskaitot izplūdes kanalizācijas sistēmā) un zemē, kā arī virknē citu vides ietekmes faktoru, ir jāaplūko kopā. Latvijā piesarmojošas darbības, atkarībā no nozares un jaudas, sadalītas trīs kategorijās: A, B un C.
Metālapstrādes nozares uzņēmumi atbilst A kategorijai, ja:
- tiem ir sadegšanas iekārtas, kuru nominālā siltuma komponente pārsniedz 50 MW;
- tie veic ražošanu un metāla apstrādi un tiem ir:
- metāla rūdas (ieskaitot sulfīda rūdas) dedzināšanas vai tufa iekārtas;
- iekārtas čuguna lietņu vai tērauda ražošanai (primārā vai sekundārā lējuma), ieskaitot pastāvīgu lējumu ar kapacitāti, kas pārsniedz 2,5 tonnas stundā;
- iekārtas melno metālu ražošanai:
- karstās spiednes ar kapacitāti, kas pārsniedz 20 tonnas neapstrādāta tērauda stundā;
- smēde ar veseriem, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus uz vienu vesera sitienu, kurā lietotais siltuma spēks pārsniedz 20 MW;
- kausētas metāla virsmas ar atdevi, kas pārsniedz 2 tonnas neapstrādāta tērauda stundā;
- melnā metāla lietuves ar ražošanas kapacitāti 20 tonnas dienā;
- iekārtas:
- neapstrādātu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai sekundārajiem izejmateriāliem metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos;
- kausēšanai, ieskaitot krāsaino metālu leģēšanu, arī reģenerētus produktus (attīrīšana, liešana lietuvē u.c.) ar kausēšanas kapacitāti, kas pārsniedz 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem pārējiem materiāliem.
- iekārtas virsmu apstrādei metāliem un plastmasai, lietojot elektrolītiskus vai ķīmiskus apstrādes procesus, kuros apstrādes cisternu tilpums pārsniedz 30 m3;
- tie veic atkritumu apsaimniekošanu;
- tajos izmanto organiskos šķīdinātājus vielu, objektu vai izstrādājumu virsmu apstrādei, it sevišķi kodināšanā, presēšanā, seguma uzlikšanā, attaukošanā, ūdensnecaurlaidības piešķiršanā, iekšējo virsmu pārklāšanā, krāsas uzklāšanā, tīrīšana vai impregnēšanā, ar patēriņu vairāk nekā 150 kg stundā vai vairāk nekā 200 tonnu gada.
Šīs prasības attiecas tikai uz lielajiem uzņēmumiem. Latvijā šādiem uzņēmumiem nepieciešamas A kategorijas atļaujas. Uzņēmumiem, kas atbilst A kategorijai, pilnībā jāpilda IPNK direktīvas (96/61/EK) prasības.
Pašlaik Latvijā ir tikai nedaudzi tāda lieluma metālapstrādes uzņēmumi. Pārējiem uzņēmumiem ir jāsaņem B kategorijas atļauja vai jāiesniedz ziņojums par savām aktivitātēm attiecīgajām vides aizsardzības institūcijām (C kategorija).
Latvijas metālapstrādes uzņēmumi atbilst B kategorijai, ja tiem ir attiecīgās iekārtas vairākās jomās:
- Metālu ražošanā un apstrādē
- iekārtas čuguna vai tērauda ražošanai, arī nepārtrauktai liešanai, kuru jauda < 2,5 t/ h;
- iekārtas melno metālu apstrādei:
- karstās velmēšanas iekārtas, kurās apstrādā < 20 t neattīrīta tērauda /h;
- iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kurās apstrādā ≤ 2 t neattīrīta tērauda / h.
- melno metālu lietuves ar ražošanas jaudu līdz 20 t/dienā;
- iekārtas krāsaino metālu, tostarp otrreizējai pārstrādei izmantojamo metālu, kausēšanai, arī sakausēšanai, kuru kausēšanas jauda nepārsniedz 4 t kausēta svina vai kadmija /dienā vai 20 t citu metālu /dienā, izņemot iekārtas, ko izmanto amatniecībā un tēlniecībā, tai skaitā zelta un sudraba apstrādei;
- iekārtas, kurās izmanto elektrolīzi vai ķīmiskus procesus metāla un plastmasas virsmu apstrādei un kuru apstrādes tvertņu kopējais tilpums ≤ 30 m3;
- iekārtas virsmas apstrādei, kurās darba procesā rodas putekļi, tai skaitā dzelzs, tērauda vai citu metāla priekšmetu slīpēšana, attīrīšana ar smilšu strūklu un pulverkrāsošana, ja iekārtas kopējā izplūde ≥10 000 m3/h
- tērauda kuģu būvētavas peldošie doki un sausie doki;
- citas iekārtas dzelzs, tērauda vai citu metālu rūpnieciskai apstrādei ar ražošanas platību ≥ 1000 m2;
- iekārtas kabeļu ražošanai;
- iekārtas akumulatoru un bateriju ražošanai;
- elektrotehniskās iekārtas transformatoru vai iespiedshēmu ražošanai.
- Enerģētikā
- sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir:
- 5-50 MW, izmantojot biomasu (arī koksni un kūdru) vai gāzveida kurināmo;
- 0,5 -50 MW izmantojot šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu);
- 0,2 - 50 MW izmantojot ogles (akmeņogles).
- sadedzināšanas iekārtas, kurās izmanto degvieleļļu (mazutu);
- gāzes uzglabāšanas iekārtas ar tilpumu ≥100 m3 un dabas gāzes pazemes krātuves.
- Atkritumu apsaimniekošanā (līdz 2004.1.I)
- iekārtas bīstamo atkritumu uzglabāšanai (tai skaitā radīšanas vietās) ≥ 1 gadu
- iekārtas īslaicīgai (< par 1 gadu) bīstamo atkritumu uzglabāšanai, piemēram, pārkraušanas stacijas un konteineru noliktavas, izņemot atkritumu uzglabāšanu tik īsu laiku vai tik nenozīmīgos daudzumos, ka tie nerada risku cilvēku veselībai vai videi
- Citās nozarēs:
- dzelzceļa preču stacijas, vagonu parki, depo un šķirotavas, līdz 2006.01.I;
- iekārtas, kuras emitē GOS un kurām nepieciešama atļauja (MK noteikumi Nr.379 ”Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” (2002.20.VIII));
- ķīmisko vielu uzglabāšanas un transportēšanas trauku un tvertņu tīrīšanai paredzētās mazgāšanas iekārtas;
- citas piesārņojošās darbības, kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams saņemt atļauju piesārņojuma emisijai vidē noteiktajā termiņā vai, ja nav norādīts, līdz 2007.01.I;
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu ≥ 20 m3 diennaktī.
Metālapstrādes uzņēmumi atbilst C kategorijai šādos gadījumos:
- Metālu ražošana un apstrāde
- iekārtas virsmas apstrādei, kurās darba procesā rodas putekļi, tai skaitā dzelzs, tērauda vai citu metāla priekšmetu slīpēšana, pūšana ar smilšu strūklu (attīrīšana ar smilšu strūklu) un pulverkrāsošana, ja iekārtas kopējā emisija ir 300 - 10 000 m3/stundā
- citas iekārtas dzelzs, tērauda vai citu metālu apstrādei ar ražošanas platību 100 m2 -1000 m2
- amatniecībā izmantojamas lietuves, arī zelta un sudraba liešanai
- elektrotehnisku izstrādājumu ražošanas iekārtas, izņemot iekārtas transformatoru vai iespiedshēmu ražošanai
- plastmasas izstrādājumu metalizācija
- visu kategoriju mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas un satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remonta un apkopes darbnīcām, kurās veic MK noteikumos Nr.380 "Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai“ (2004 22.VI) paredzētās darbības;
- kravas automašīnu termināli, autobusu parki un ugunsdzēsēju stacijas ≥ 10 transportlīdzekļu;
- autostāvvietas ≥ 50 automašīnām;
- ķīmijas un bioloģijas laboratorijas (izņemot mācību laboratorijas);
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu 5-20 m3 diennaktī;
- nolietotu transportlīdzekļu savākšanas punkti (vietas);
- iekārtas iepakoto organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai, ja uzglabā > 10 t ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu.
- Enerģētikā:
- sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ≥ 0,2 MW (ja nav nepieciešama B kategorijas atļauja)
Latvijas normatīvie akti |
ES normatīvie |
Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII)
Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību (MK not. Nr. 294, 2002.9.VII) |
IPNK (96/61/ EK) |
- Iekārtām , kas veic A kategorijas piesārņojošas darbības, integrēto atļauju no oficiālajām iestādēm ir jāsaņem ne vēlāk par 2007. gada 31. oktobri.
- Uzņēmumi, kas veic B kategorijas darbības, nevar uzsākt darbību, iekams nav saņemta atļauja. Atļaujas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 60 dienas līdz darbības uzsākšanas vai būtisku pārmaiņu veikšanas.
- Uzņēmumiem, kas veic C kategorijas darbības, reģionālajā vides pārvaldē jāiesniedz pieteikums šādas darbības veikšanai.
- Atļaujas pieteikumā ir jāuzrāda visas izmantotās ķīmiskās vielās (ieskaitot bīstamās ķīmiskās vielas), kā arī emisijas jebkurā vidē, kas satur bīstamas vielas, ir jāraksturo arī šo emisiju ietekme/ietekmes sekas apkārtējai videi.
- Likumdošana pieprasa, lai piesārņojums tiktu novērsts, izmantojot labākās pieejamas metodes un veicot atbilstošos pasākumus emisiju ierobežošanai (piemēram, bīstamu vielu aizstāšanu, izolēšanu, tehnisko kontroli, samazināšanu un/vai atkritumu pārstrādi).
- A kategorijas atļaujas nosacījumiem, ieskaitot emisiju robežvērtības (ELV), ir jābalstās uz Labākajām Pieejamām Metodēm (BAT). Gadījumā, ja noradītās robežvērtības ir pārsniegtas, normatīvi nosaka prasību informēt par visām to vielu emisijām gaisā un ūdenī, kuras ir norādītas Pielikumā.
- Atļaujās ir jāatspoguļo ražotnes kopējā ietekme uz vidi, aptverot emisijas gaisā, ūdenī un zemē, atkritumus, izejvielu izmantošanu, energoekonomiju, troksni, nelaimes gadījumu novēršanas pasākumus, kā arī vides atjaunošanu, pēc tam kad uzņēmums ir pārtraucis darbību.
- Ir jāsniedz ziņojumi par pielikumā uzskaitīto vielu emisijām gaisā un ūdenī, ja to pieļautā robeža ir pārkāpta.
- Ir nepieciešama atļauja siltumnīcas efekta gāzu emisijām (Kārtība, kāda tiek veikts siltumnīcas efekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcas efekta gāzu emisiju (MK not. Nr. 778, 2004. 07.IX); Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi” (MK not. Nr. 661, 2004.3.VIII).
|
|
Patērētājs |
- Nodrošiniet informāciju par emisijām apkārtējā vidē, kas rodas ražošanas procesa laikā.
- Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras tiek pielietotas metālapstrādes procesā un to potenciālajām emisijām gaisā, ūdenī lietošanas fāzes laikā.
- Informējiet savus klientus, ja jūs izmantojat Labākās Pieejamās Metodes un iepazīstiniet viņus ar to priekšrocībām.
|
Attiecībā uz labākajām pieejamajām metodēm/praksi (piem., ķīmiskajam vielām, ūdenī, gaisu utt.) skat. attiecīgo nodaļu.
Pastāv arī citi atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (LPT atsauču dokumenti – angl. BAT reference documents), kas ir būtiski metālapstrādes uzņēmumiem. Lai gan šie dokumenti ir saistoši lielajiem uzņēmumiem, kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles (IPNK) direktīvai, tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm
Tā kā IPNK izmanto integrētu pieeju, tā ir saistīta ar daudzām citām likumdošanas jomām. Zemāk esošajā tabulā ir norādītas tikai pašas svarīgākās no tām.
|
EPER (2000/479) |
- EPER tiek pieprasits, lai katrus tris gadus tiktu pazinots par 50 piesarnojošam vielam, kuras tiek atbrivotas gaisa un udeni.
- Nakamais datu ievakšanas posms par emisijam 2004. gada ir 2006. gads.
Uzmanibu! Sakot ar 2007. gada atskaites periodu, EPER tiks aizstats ar Eiropas Piesarnojošo vielu un izmešu parneses registru (E – PRTR). |
|
80/68/EEK |
- IPNK atlaujai ir jaieklauj jebkuri nosacijumi, kas nepieciešami konkretu uzskaititu vielu izpludes ierobežošanai vai partraukšanai.
- Bez iepriekšējās izpetes nevar izsniegt atlauju šadu izplužu veikšanai.
|
Kartība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem (MK not. Nr. 379, 2002.20VIII) |
99/13/EK |
- Nosaka, ka iekārtām, kas veic darbības ar GOS (gaistošus organiskus savienojumus saturošus šķīdinātājus) vairāk, nekā noteiktais robežslieksnis, ir īpašas prasības GOS emisiju samazināšanā:
- Virsmas tīrīšana > 1 t/g
- ja izmanto kancerogēnas, mutagēnas, reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas (R45, R46, R49, R60, R61) un halogēnus saturošus GOS (R40) - jāaizstāj ar mazāk kaitīgām vielām vai produktiem (termiņš atļaujā);
- Cita virsmu tīrīšana > 2 t/g
- Citu pārklājumu klāšana, ieskaitot pārklājumu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla, plēves un papīra > 5 t/g
- Aizsargkārtu klāšana uz koka virsmām > 15 t/g
- Koksnes piesūcināšana > 25 t/g
- Saistvielu klāšana (> 5 t/g)
Lai pierādītu, ka uzņēmums atrodas zem sliekšņa līmeņa, jāizstrādā vienkārša GOS bilance. |
Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī (MK noteikumi Nr. 34, 2002.22.I)
Par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogeno slodžu noteikšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 858, 2004.19.X) |
2000/60/EK
76/464/EEK |
- Nosaka 33 prioritārās bīstamās vielas ES līmenī un bīstamās vielas dalībvalstu līmenī.
- Nosaka, ka atļaujas pieteikumā ir jāiekļauj izejmateriālu saraksts, kas satur minētās vielas.
- Ir jāidentificē šo vielu emisijas ūdens vidē un jāiekļauj atļaujas pieteikumā kopā ar emisiju ierobežošanas programmu.
|
Atbilstošās emisiju robežvērtības, kas ir norādītas jebkurā citā ES Direktīvā var izmantot kā minimālās emisiju robežvērtības IPNK atļaujas saņemšanai. Tas nozīmē, ka tās nosaka maksimālās emisiju robežvērtības konkrētām vielām no konkrētām iekārtām, kuras IPNK pieļauj.
ES Direktīvu saraksts, kurās noteikti maksimālie emisiju līmeņi:
- 75/439 – Eļļu atkritumi
- 76/464 - Bīstamās vielas, kas tiek iepludinātas ūdens vidē
- 82/176 - Hlora un sārmu elektrolīzes rūpniecības dzīvsudraba emisijas
- 83/513 - Kadmijs
- 84/156 - Dzīvsudraba emisijas no iekārtām, kas nepieder pie hlora un sarmu elektrolīzes rūpniecības
- 84/491 - Heksahlorocikloheksāns
- 86/280 - DDT, Oglekļa tetrahlorids un pentahlorofenols
- 87/217 - Azbests
- 88/347 - “ -drini” un trīs citi hlora organiskie savienojumi
- 90/415 – Hlorogļūdeņraži
- 94/67 - Bīstamu atkritumu sadedzināšana
- 1999/13 - Organiskie šķīdinātāji
- 2000/76 - Atkritumu sadedzināšana
- 2001/80 - Lielās sadedzināšanas iekārtas
 UZ AUGŠU
|
