GALVENĀ LAPA
 
 
  ĶĪMISKĀS VIELAS UN PRODUKTI
  ŪDENS
  PIESĀRŅOJUMA KONTROLE
 
  PREČU DROŠĪBA
  NOTEKŪDEŅI
  ATKRITUMI
  GAISS
Galvenā likumdošana
Piegādes ķēdes aspekti
Praktiskie paņēmieni
Labas prakses piemēri
Saistība ar citām jomām
Tālāki informācijas avoti

ŪDENS UN NOTEKŪDEŅI

Ūdens izmantošana un notekūdeņi ir relatīvi liela problēma vairumam metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu. Metālapstrādes ir plaša rūpniecības nozare, un uzņēmumos saražotie gala produktu veidi ir ļoti atšķirīgi gan pirms gan pēcapstrādē. Katrā no uzņēmumiem galarezultātā veidojas dažādās atkritumu plūsmās un, īstenībā nav divu vienādu metālapstrādes uzņēmumu, kuros rastos pilnīgi vienādi notekūdeņi.

Notekūdeņi rodas no dažādiem ražošanas procesiem:

  • metāla apstrādē vai virsmu pārklāšanas procesā (galvanizācija) - galvanizācijas vannas ar metāliem, skābju šķīdumiem, skalošanas ūdeņiem - tās var saturēt metālus, skābes, sārmus, citus bīstamas vielas, kas atstāj negatīvu iespaidu uz vidi, piemēram:
    • hlorūdeņraža, slāpekļa, fosfora un sulfurskābes ir ārkārtīgi kodīgas vielas, kas izraisa lielu risku cilvēka veselībai un izplūdes gadījumā tās var ietekmēt vidi;
    • sārmu šķīdinātāji, kā nātrija hidroksīds, kālija hidroksīds un citas bāziskas vielas var nogalināt daudzus organismus to ļoti augstā pH līmeņa dēļ.
  • ja uzņēmumā notiek krāsošanas procesi ar apsmidzināšanas palīdzību, izmantojot ūdens ekrānus, procesā izmantoto krāsu vai laku uz šķīdinātāju bāzes savākšanai, jo notekūdeņos nokļūst organiskie šķīdinātāji, kas var būt kaitīgi apkārtējai videi un, iespējams, toksiski lielam sugu skaitam, piemēram, ūdenī mītošiem bezmugurkaulniekiem;
  • dažādas bīstamās vielas var rasties notekūdeņos, ja uzņēmumā tiek izmantoti dzesēšanas
  • šķidrumi.

Nodaļā pamatā tiek aprakstīts par notekūdens izplūdēm un bīstamu vielu klātbūtni tajos. Tomēr, labākās pieejamās metodes, informācijas avoti un praktiskie paņēmieni ietver arī ūdens patēriņu.

Galvenā likumdošana

 UZ AUGŠU

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Ūdens apsaimniekošanas likums (2002.01.X)


Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī (MK not. Nr. 34, 2002.22.I)


Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 858, 2004.19X)

WFD (2000/60/EK)

DSD (76/464/EEK)
  • Normatīvi nosaka, ka emisiju ūdenī veic saskaņā ar ūdens kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem;
  • Neattīrītu ražošanas notekūdeņu un dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē ir aizliegta.
  • Ja piesārņojuma emisijai ūdenī nepieciešams saņemt A / B kategorijas atļauju, reģionālā vides pārvalde saskaņo atļaujas nosacījumus.
  • Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām NAI, operators slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju, ja nepieciešama A / B kategorijas atļauja, operators atļaujas pieteikumam pievieno kopiju līgumam ar NAI operatoru noteikumu.
  • MK noteikumi Nr. 24 un Nr. 858 nosaka prioritārās un īpaši bīstamas vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot. Šie noteikumi pieprasa norādīt bīstamu un prioritāru bīstamu vielu emisijas un izmantošanu, nosaka emisiju robežvērtības apkārtējā vidē, kā arī pieprasa pasākumu programmu un samazināšanas programmu izstrādi.

Starptautiskās prasības

Helsinku konvencija, rekomendācija 19/5 par bīstamajām vielām
  • HELCOM Rekomendācijas 19/5 3. pielikumā uzskaitītas attiecīgās vielas, kam jāpievērš uzmanība, pateicoties to negatīvajai ietekmei uz Baltijas jūru;
  • pieprasa ziņot par emisijām, noplūdēm un izplūdēm;
  • pieprasa, lai līdz 2020. gadam sarakstā norādīto vielu izmantošana tiktu izbeigta.
Rekomendācija 23/7 par atkritumu un emisiju samazināšanu no metāla virsmas apstrādes
  • attiecās uz iekārtām, kurās tiek veikta virsmas apstrāde ar metāliem elektrolītiski vai ķīmiski. Tas ietver sevī sekojošas galvenās darbības: pirmsapstrāde (piem. attaukošana/ attīrīšana un kodināšanas procesus); elektrolītiskā vai ķīmiskā apstrāde, ieskaitot procesa starpposmus; pēcapstrāde (piem., hromēšana, krāsošana); griešana loksnēs; fosfatēšana.
  • rīkojieties piesardzīgi, pielietojot Labākās Pieejamās Tehnoloģijas (angl. BAT), kā arī aizvietojiet bīstamas vielas ar pēc iepējas mazāk bīstamām vai pat ar pavisam nekaitīgām vielām;
  • rekomendē veicamos pasākumus kaitīgo vielu emisiju samazināšanā;
  • pieprasa ziņot par emisijām;
  • pieprasa noteikt robežu vērtības un tās regulāri pārskatīt.

Piegādes ķēdes aspekti

 UZ AUGŠU

Tirgotājs/piegādātājs

  • Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras tiek izmantotas, lai apstrādātu metāla virsmu un veiciniet apkārtējai videi nekaitīgo vielu izmantošanu (piemēram, apstrādāts ar vielām, kas satur maz gaistošo organisko savienojumu, nesatur gaistošos organiskos savienojumus, maisījumus, kuri nesatur kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas vielas vai arī halogenizētos gaistošos organiskos savienojumus) produkcijā.
  • Apmāciet tirgotājus, lai viņi varētu izskaidrot, kādi ir apkārtējai videi nekaitīgāki metāla izstrādājumi, kāpēc tie ir labāki.

Patērētājs

  • Veiciniet apkārtējai videi pēc iespējas nekaitīgākus metāla produktus, izvairieties no tiem, kas ir apstrādāti ar preparātiem, kas satur gaistošos organiskos savienojumus.
  • Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras ir izmantotas, lai apstrādātu metāla virsmu, un lietošanas laikā to potenciālās emisijas gaisā.

Praktiskie paņēmieni

 UZ AUGŠU

Labas prakses piemēri

 UZ AUGŠU

  • Samaziniet ūdens piesārņojumu:
    • ja tehnoloģiski ir iespējams, aizstājiet bīstamākās vielas (piemēram, cianīdu, kadmiju, dzīvsudrabu, EDTA un citas līdzīgas sastāvdaļas, kas vidē nesadalās, nonilfenola etoksilīti, hlororganiskie savienojumi) ar bioloģiski viegli sadalāmām vielām, kas neuzkrājas un ir ar zemu toksicitātes pakāpi un kam nav mutagēnas īpašības;
    • aizvietojiet EDTA lietošanu attaukošanas vannās, galvenizācijas vannās un ķīmiskajās niķelēšanas vannās. Iespējamie aizstājēji ir, piemēram, citronskābe, vīnskābe vai kāda cita skābe;
    • aizvstājot indīgas vielas izraisošus procesus, piemēram, cianīda oksidāciju aizstājiet ar hipohlorītu;
    • uzturiet procesā izmantojamās vannas darba kārtībā pēc iespējas ilgākā laika periodā, lietojot piemērotas darba metodes, piemēram, membrānas filtrāciju, jonizāciju, elektrolīzi, siltumprocesus un iztvaikošanu;
    • saglabājiet vannas sastāvdaļa piemērotā veidā, piemēram, transportējot preci tā, lai samazinātu noplūdes, uzmanot noplūdes vai optimizējot vannas sastāvu;
    • izmantojiet atkārtoti apgrozībā esošā skalošanas ūdeņus (vajadzētu skalot vismaz trīs pakāpēs). Lai vairāk nekā 90% izvilkumu saglabātu mazos daudzumos otrreizējai pārstrādei, ir ieteicamas piemērotas metodes, piemēram:  i) statiskā skalošana kopā ar metāla atjaunošanu; ii) divpakāpju ūdens kaskādes skalošana noslēgtā cikla skalošana ar jonu maiņu; iii) apvienotās gremdēšanas/ apsmidzināšanas/ apmiglošanas metodes. Ja ir tehnoloģiski iespējams, tad visos gadījumos šiem skalošanas šķīdumiem būtu jāpāriet atpakaļ, ja nepieciešams, tad pēc kādas īpašas apstrādes . Pielietojot šīs skalošanas metodes, pārstrādes vannas var bieži tikt izmantotas kā ierobežota ūdens daudzuma jeb zema resursu patēriņa sistēmas;
    • atkārtoti lietojamu krāsaino metālu atdalīšana patērē ūdeni iekšējā izejvielu pārstrādes procesā (piem., elektrolīzes rezultātā) vai ārējā pārstrādē (piem., krāsaino metālu industrijā);
    • EDTA atjaunošanās no ķīmiskajām vara galvanizācijas vannām (piem., nogulsnēšanās H4EDTA formā) un to skalošanas vannām (nogulsnes pēc sablīvēšanās, piem., anjonu maiņas gadījumā);
    • hloru saturošo šķīdinātāju aizvietošana ar vielām , kas ražotas uz ūdens bāzes vai ar halogēnus nesaturošiem organiskiem šķīdinātājiem;
    • metāla virsmu apstrādē lietojiet alternatīvas metodes – eļļu, smērvielu, kolofonija vietā, piem., veiciet tīrīšanu ar sauso ledu.
  • Kur iespējams, kontrolējiet ūdens patēriņu un uzlabojiet kvalitāti, piemēram, ar sauso aprīkojuma tīrīšanu un vakumsistēmām.
  • Izvairieties no izšļakstīšanās un noplūdēm:
    • izvietojiet aprīkojumu uz paliktņiem, tas palīdzēs novērst ķīmisko vielu vai naftas izlīšanu zemē, drenāžas sistēmās un virszemes un apakšzemes ūdeņos;
    • izvietojiet uz ārējās ūdensapgādes sistēmas izejas ūdenī vai kanalizācijas sistēmā noslēdzošu vārstuli. To var aizvērt, ja notiek noplūde;
    • pastāvīgi pārbaudiet aprīkojumu un visu sistēmu attiecībā uz noplūdēm, sūkņiem, izolāciju, blīvēm utt.;
    • izmantojiet ne pārāk dārgus automātiskos plūsmas regulatorus, lai izvairītos no ūdeņu pārplūšanas;
    • pienācīgi uzglabājiet “ūdens aizkaru” sistēmu dūņas, lai tās nepārplūstu;
  • Izmantojiet vairākkārt un /vai pārstrādājiet tam piemērotus ūdens avotus:
    • vāciet un izmantojiet lietus ūdeni;
    • recirkulējiet atdzesēšanas ūdeni;
    • Izmantojiet vairākkārt ūdeni slēgtajās sistēmās.

Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm

Saistība ar citām jomām

 UZ AUGŠU

Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII)

Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 294, 2002.9.VII)

IPPC (96/61/EK)
EPER (2000/479)

  • pievēršas prioritārajiem piesārņotājiem no iekārtām (metāli, organiskās vielas, kas satur hloru, citi organiskie un neorganiskie savienojumi utt.);
  • pieprasa, lai, piesakot vides atļauju, tiktu noteiktas un uzskaitītas bīstamās un prioritārās vielas;
  • pieprasa lai, piesakot vides atļauju, tiktu noteiktas emisijas ūdenī no katras atsevišķas iekārtas;
  • lai tiktu ziņots par vielu emisijām.

Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII)

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III), ar grozījumiem

67/548/ EEK 
99/45/ EK
  • nosaka klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kritērijus;
  • nodrošina atsevišķu vielu saskaņotu klasificēšanu.

Par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem, (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem

76/769/ EEK
  • ierobežo noteiktu vielu izmantošanu, ieskaitot vielas, kas ir bīstamas ūdens videi.

Prasības darbībām ar biocīdiem (MK not. Nr. 184, 2003.15.IV), ar grozījumiem

98/8/ EK
  • pieprasa biocīdu reģistrāciju/ atļauju, kur jānorāda arī izmantošanas mērķis, robežvērtības nogulsnēs

ROH: Par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (MK not. Nr. 723, 2004.17.VIII)


WEEE: Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi" (MK not Nr. 923, 2004.9.XI), Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības (MK not Nr. 736, 2004.24.VIII), Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām" (MK not Nr. 624, 2004.27.VII)

ELV: Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem (MK not Nr. 243, 2004.6VI) ar grozījumiem; Par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus (MK not Nr. 242, 2004.6.IV);  Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība", (MK not Nr. 241, 2004.6.IVI) ar grozījumiem; Ar nolietotu transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam (MK not Nr. 748, 2005.4.X)

Normatīvi, kas attiecas uz produkciju – ELV, WEEE, ROHS
  • ierobežo noteiktu vielu izmantošanu izstrādājumos:
    • ELV: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais Cr;
    • WEEE: PCB, Hg, brominētie degšanas kavētāji, azbests, CFC, HCFC, HFC, HC, radioaktīvas vielas;
    • ROHS: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais hroms, polibrominētais bifenils (PBB) vai polibrominētā difenila ēteri (PBDE).
  • pieprasa, lai tiktu veikti konkrēti pasākumi šo vielu izmantošanas ierobežošanai izstrādājumos;
  • pieprasa, lai tiktu ziņots par veiktajiem pasākumiem, vielu saturu izstrādājumos.

Tālāki informācijas avoti

 UZ AUGŠU

 UZ AUGŠU