Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (1998.1.IV), ar grozījumiem

Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII)

67/548/EEK

• Likums nosaka galvenos pienākumus un tiesības darbā ar ķīmiskām vielām un produktiem
• Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK nosaka prasības ķīmisko vielu un produktu klasificēšanai un marķēšanai, bīstamības apzīmējumus (R- frāzes) un drošības prasību apzīmējumus (S-frāzes).
• Direktīvas 1. pielikums (http://ecb.jrc.it/) ir bīstamu vielu saraksts ar to oficiālo klasifikāciju, Latvijā to pārnes noteikumi Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII) http://www.lvgma.gov.lv/chemical/saraxti/saraksti.htm
• Direktīvas 67/548/EEK 5. pielikums satur pārbaudes metodes, un 6. pielikums satur klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumus Latvijā to pārnes noteikumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III) ar grozījumiem - ražotājiem un importētājiem ir pienākums informāciju par riskiem uzrādīt DDL un marķējumā. 
• Ja no trešajām valstīm tiek importētas vielas vai produkti, kurus ražotāji nav klasificējuši, metālapstrādes uzņēmumiem ir pienākums tos klasificēt pašiem.

Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas (MK not. Nr. 105, 2004.24.II)

91/155/EK
01/58/EK

• noteic drošības datu lapas struktūru;
• ražotājiem un piegādātājiem ir jāiesniedz DDL par visiem bīstamajiem produktiem un vielām, ne vēlāk, kā produkta piegādes brīdī;
• metālapstrādes uzņēmums var pieprasīt DDL informāciju par produktu, kurš nav klasificēts kā bīstams, bet satur vismaz vienu vielu ar vairāk nekā 1% koncentrāciju no svara vai 0,2% no tilpuma gāzveida produktiem, kura ir:
• bīstama veselībai vai videi vai
• kurai ir noteiktas Eiropas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības
• uz kancerogēnām vielām attiecas zemākas koncentrāciju robežas.

Par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem

76/769/EEK

• Pieprasa, lai ķīmisko vielu patērētāji neizmantotu norādītās ķīmiskās vielas konkrētos ražošanas procesos vai izstrādājumos. Dažu vielu izmantošana ir pilnībā aizliegta.
• Ierobežoto un aizliegto vielu saraksts, kurš attiecas uz metālapstrādes uzņēmumiem, ir atrodams Nodaļā ”Preču drošība”.

Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi (MK not. Nr. 466, 2002.22.X), ar grozījumiem

1. Persona, kura veic darbības ar ķīmiskajām vielām / produktiem, nodrošina rakstisku vai elektronisku informācijas uzskaiti:
1. ķīmiskās vielas/ produkta nosaukums, daudzums, klasifikācija un marķējums
2. ķīmiskās vielas / produkta drošības datu lapas.
2. Darbību veicējs vismaz reizi gadā veic inventarizāciju un atjauno informāciju;
3. Ķīmisko vielu / produktu ražotājs & importētājs iesniedz LVĢMA pārskatu par darbībām ar ķīmiskajām vielām / produktiem par iepriekšējo kalendāra gadu:
4. par importētām vai saražotām ķīmiskajām vielām / produktiem > 100 kg/ gadā;
5. par importētām vai saražotām T, T+ , I. un II. Kat. kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām ķīmiskajām vielām / produktiem > 10 kg/ gadā.

Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu (MK not. Nr.139, 2006.14.II)

96/59/EK
91/157/EEK

1. Nosaka, kas jādara uzņēmumam, kura teritorijā ir polihlorētos bifenilus vai polihlorētos terfenilus saturošas iekārtas (vecie transformatori, kondensatori, konteineri).
2. Nosaka bīstamas vielas (Hg, Cd, Pb) saturošu bateriju un akumulatoru lietošanu un marķēšanu

Par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (MK not. Nr. 332, 2006.25.IV)

87/217/EEK

1. Nosaka, kā rīkoties ar azbestu saturošies materiāliem.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Ūdens apsaimniekošanas likums (2002.01.X)

Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī (MK not. Nr. 34, 2002.22.I)

Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 858, 2004.19X)

WFD (2000/60/EK)

DSD (76/464/EEK)

• Normatīvi nosaka, ka emisiju ūdenī veic saskaņā ar ūdens kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem;
• Neattīrītu ražošanas notekūdeņu un dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē ir aizliegta.
• Ja piesārņojuma emisijai ūdenī nepieciešams saņemt A / B kategorijas atļauju, reģionālā vides pārvalde saskaņo atļaujas nosacījumus.
• Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām NAI, operators slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju, ja nepieciešama A / B kategorijas atļauja, operators atļaujas pieteikumam pievieno kopiju līgumam ar NAI operatoru noteikumu.
• MK noteikumi Nr. 24 un Nr. 858 nosaka prioritārās un īpaši bīstamas vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot. Šie noteikumi pieprasa norādīt bīstamu un prioritāru bīstamu vielu emisijas un izmantošanu, nosaka emisiju robežvērtības apkārtējā vidē, kā arī pieprasa pasākumu programmu un samazināšanas programmu izstrādi.

Helsinku konvencija, rekomendācija 19/5 par bīstamajām vielām

• HELCOM Rekomendācijas 19/5 3. pielikumā uzskaitītas attiecīgās vielas, kam jāpievērš uzmanība, pateicoties to negatīvajai ietekmei uz Baltijas jūru;
• pieprasa ziņot par emisijām, noplūdēm un izplūdēm;
• pieprasa, lai līdz 2020. gadam sarakstā norādīto vielu izmantošana tiktu izbeigta.

• attiecās uz iekārtām, kurās tiek veikta virsmas apstrāde ar metāliem elektrolītiski vai ķīmiski. Tas ietver sevī sekojošas galvenās darbības: pirmsapstrāde (piem. attaukošana/ attīrīšana un kodināšanas procesus); elektrolītiskā vai ķīmiskā apstrāde, ieskaitot procesa starpposmus; pēcapstrāde (piem., hromēšana, krāsošana); griešana loksnēs; fosfatēšana.
• rīkojieties piesardzīgi, pielietojot Labākās Pieejamās Tehnoloģijas (angl. BAT), kā arī aizvietojiet bīstamas vielas ar pēc iepējas mazāk bīstamām vai pat ar pavisam nekaitīgām vielām;
• rekomendē veicamos pasākumus kaitīgo vielu emisiju samazināšanā;
• pieprasa ziņot par emisijām;
• pieprasa noteikt robežu vērtības un tās regulāri pārskatīt.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Par gaisa kvalitāti (MK not. Nr. 588, 2003.21.X)

96/62/EK
Atvasinātās direktīvas:
1999/30/EK
2000/69/EK

Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā, kā arī:

• gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus ;
• gaisu piesārņojošu vielu augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vidē un raksturlielumus šādām gaisu piesārņojošām vielām (sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam, cietajām daļiņām PM 10 un PM 2,5, svinam, ozonam, benzolam, oglekļa oksīdam, aromātiskajiem ogļūdeņražiem, kadmijam, mangānam, vanādijam un dzīvsudrabam);
• parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu;
• pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.

Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem ( MK not. Nr. 379 , 2002.20.VIII), ar grozījumiem

99/13/EK

• Nosaka darbības, kā samazināt GOS un citu piesārņotāju Ir attiecināms, ja uzņēmumā šķīdinātāja patēriņš t/gadā ir:
• > 15 t/gadā aizsargkārtu klāšana uz metāla virsmām;
• > 0,5 t/gadā pārklājuma klāšana uz transportlīdzekļiem;
• > 1 t/gadā virsmu tīrīšanai.
• Nosaka emisiju samazināšanas sliekšņus ar emisiju robežvērtību palīdzību no stacionāriem piesārņojuma avotiem (kas izteiktas ar maksimālas šķīdinātāju koncentrācijas apjomu izplūdes gāzēs) un izplūdes emisiju apjomu atmosfērā (kas izteikts kā šķīdinātāja sākotnējā daudzuma procentu). Noteiktās robežvērtības jāsasniedz ar atbilstošās tehnoloģijas uzlabošanu, vai ar citu vielu aizstāšanu (tehnoloģijas ar zemu šķīdinātāju izmantošanas daudzumu, vai tehnoloģijas, kurās organiskie šķīdinātāji netiek izmantoti).
• Pastāvošās iekārtas pakāpeniski ir jāpiemēro šīm prasībām:
• no 2007. gada 31. oktobra esošajām iekārtām ir jāsasniedz direktīvā noteikto emisiju limits;
• ierobežojumi un emisiju robežvērtības vielām, kas klasificētas ar riska frāzēm R45, R46, R49, R60, R61 (kas ir karcerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas vielas ) un R40 halogenētajiem gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, aizstāšana ar citām vielām ir jānotiek līdz 2007. gada 31.oktobrim.
• Uzstādot jaunas iekārtas, tām ir jāatbilst minētajām prasībām uzreiz, no darbības uzsākšanas brīža;
• Līdz ar to, uzņēmumam, kurš atbilst direktīvas prasībām:
• ir jāreģistrē iekārtas;
• katru gadu ir jāveic gaistošo organisko savienojumu monitorings, lai noteiktu izplūdes gāzes apjomu un saskaņotu emisiju samazināšanas shēma ar oficiālajām iestādēm;
• izmēriet C-koncentrācijas dūmu gāzēs (mg C/ m 3 , kur C ir kopējais organiskais ogleklis).
• Sadedzināšanas iekārtās, kuru jauda ir vienāda ar 50MW vai lielāka, nosaka emisiju robežsliekšņus atkarībā no patērētā kurināmā daudzuma un veida.

Par gaistošo organisko savienojumu, emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem
(MK not. Nr. 833, 2005.01.XI)

2004/42/EK

• Ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos.
• Nosaka prasības šķīdinātāju saturam krāsās izmantošanai ēkām, to apdarei, detaļām un būvēm, kas saistītas ar ēkām.
• Nosaka robežvērtības gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam produktos un prasības marķējumam, kā arī īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs.
• Minētajiem produktiem, kad tie tiek tirgoti, ir jābūt ar īpašu marķējumu. Marķējumā ir jānorāda preces apakšgrupa un gaistošo organisko savienojumu oficiālās robežvērtības gramos uz litru un maksimālais gaistošo organisko savienojumu saturs gramos uz produkcijas litru fāzē, kad tā ir gatava lietošanai.
• Krāsām un lakām (vairākas apakškategorijās, izņemot aerosolus), ko izmanto kā virsmas pārklājumus ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī saistītās struktūrās dekoratīviem, funkcionāliem un aizsardzības mērķiem, nosaka divus robežvērtību apjomus gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam, kas izteikts kā grami uz litru gatavajā produkcijā. Robežvērtība pirmajam apjomam ir jāstājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra. Otrais un stingrākais robežvērtību apjoms stājas spēkā no 2010. gada 1.janvāra.

Par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (MK not. Nr. 507, 2003.9.IX), ar grozījumiem

2001/81/EK

• Noteikumi nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā atļauts emitēt atmosfērā no visiem emisijas avotiem).
• Līdz 2010. gadam sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, amonjakam un gaistošo organisko savienojumiem emisijas ir jāsamazina līdz valsts noteiktajiem griestiem.
• Valsts emisiju robežvērtības ir noteiktas un pielietotas visā valsts teritorijā no visiem emisiju avotiem.

Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai (MK not. Nr.1015 2004.14.XII)

Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – mazo katlumāju apsaimniekošanu, kuru ievadītā siltuma jauda ir:

1. 0,2 - 5 MW ja izmanto biomasu vai gāzveida kurināmo,
2. 0,2 - 0,5 MW, izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu).

Par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem (MK not. Nr. 125, 2004.2.III)

Noteikumi nosaka:

• šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts importēt un izplatīt;
• vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida transport­līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;
• kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajām iekārtām.

• Attiecas uz uzņēmumiem, kuru teritorijā atrodas  degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamās cisternas.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Preču un pakalpojumu drošuma likums ( 07.04.2004)

01/95/EK

• aizliedz tirgot preces, kas izraisa risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi, izmantojot to tai paredzētajā veidā;
• nosaka vispārējas prasības dažādām precēm:
• preces raksturojumu, arī uzbūvi, sastāvu un iepakojumu, uzstādīšanas un uzturēšanas instrukcijas;
• ietekmi uz citām precēm, ja paredzams, ka preci izmantos kopā ar tām;
• preces izskatu, noformējumu, marķējumu, brīdinājumus, lietošanas instrukcijas, likvidēšanas pamācības un citu ražotāja sniegto informāciju;
• jānorāda vai ir kādas kategorijas personas, it īpaši bērni un gados veci cilvēki, kas, lietojot preci, var tikt apdraudētas ;
• attiecīgās prasības noteiktām produktu grupām ir noteiktas ar atvasināto direktīvu palīdzību:
• Vienkāršo spiedtvertņu direktīva 87/404/EEK
• Direktīva par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, 89/686/EK
• Mašīnbūves direktīva, 98/37/EK
• Ceļamierīces, 95/16/EK
• Spiedieniekārtu ekspluatācijas, 97/23/EK
• Aizsargiekārtas un drošības sistēmas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (ATEX), 94/9/EK
• Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām, 1999/36/EK
• Trošu ceļu uzstādīšana personu pārvadāšanai, 2000/9/EK
• Elektromagnētiskā savienojamība (Electromagnetic compatibility jeb EMC), 89/336/EEK
• Zems spriegums, 73/23/EEK
• Radio aprīkojums un telekomunikāciju staciju aprīkojums un to savstarpējā atpazīšana un saskaņošana, 99/5/EK
• Rotaļlietu drošība, 88/378/EEK
• Norādījumi gāzveida kurināmo iekārtām, 90/396/EEK
• Trokšņa emisiju no brīvā dabā izmantojamām iekārtām, 2000/14/EK
• Būvizstrādājumu direktīva, 89/106/EEK
• Parasto svēršanas instrumenti, 90/384/EEK
• Implantējamām medicīniskajām ierīcēm, 90/385/EEK
• Prasības uzstādāmiem jauniem siltuma ģeneratoriem nerūpniecisko telpu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai, 93/42/EEK
• Atpūtas kuģu būvniecība, 94/25/EK
• Diagnosticējošās medicīniskās iekārtas, 98/79/EK
• Ātrgaitas dzelzceļa sistēmas, 96/48/EK
• Mērīšanas instrumenti, 2004/22/EK
• Mājsaimniecības elektrisko ledusskapju un saldētavu enerģijas efektivitāte, 96/57/EK
• Fluorescentā apgaismojuma iekārtu energoefektivitātes prasības, 2000/55/EK.

Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem (MK not. Nr. 158), ar grozījumiem

76/769/EEK

• nosaka īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām, produktiem vai materiāliem:
• aizliegts lietot kadmiju metāla izstrādājumu vai to sastāvdaļu pārklāšanai;
• aizliegts lietot heksahloretānu (HCE) metālu ražošanā vai to apstrādē, izņemot dzelzi;
• aizliegts lietot pentahlorfenolu kā sintēzes un/vai apstrādes reaktīvu rūpniecības procesos;
• lielākajā daļā elektriskās vai elektroniskās iekārtās aizliegts lietot Pb, Hg, Cd, Cr (VI), polibromētos difenilus un to esterus.

Vairāk informācijas ir iekļauts nodaļā “Ierobežoto un aizliegto vielu saraksts”.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Atkritumu apsaimniekošanas likums (2001.01. III ) ar grozījumiem

75/442/EEK
91/156/EEK

• Nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību, arī to šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu un tādējādi aizsargātu cilvēku veselību un vidi;
• Atkritumi tiek definēti kā jebkurš priekšmets vai viela, ko tās īpašnieks “izmet vai vēlas izmest”. Tas nozīmē, ka atkritumi tiek plaši interpretēti. Rūpnieciski radītajiem sadzīves atkritumiem (turpmāk sadzīves atkritumiem) var būt arī ekonomiska vērtība, bet pašā uzņēmumā tie tiek klasificēti kā atkritumi. Piemēram, metāla atgriezumi tiek uzskatīti par atkritumiem, neatkarīgi no tā, kā tie tiks turpmāk pārstrādāti (pārdoti citam uzņēmumam, izmantoti kā izejvielas citu produktu ražošanai utt.)
• Atkritumu apsaimniekošanas likums formulē “Atkritumu hierarhijas” principus (dilstošā secībā attiecībā uz ietekmi uz vidi):

• novēršana;
• samazināšana;
• atkārtota izmantošana;
• pārstrāde (jauns produkts);
• pārstrāde (enerģija);
• apglabāšana.

Tālākas atsauces uz atkritumu apsaimniekošanas iespējām saistībā ar “Atkritumu hierarhiju” atrodamas šīs nodaļas apakšnodaļā “Praktiskie instrumenti/ informācija”.

• pieprasa, lai jebkuram uzņēmumam būtu atļauja atkritumu apsaimniekošanas darbībām;
• papildu nosacījumi, kas attiecas uz metālapstrādes uzņēmumiem, ir:
• “Tuvas atrašanās princips” – atkritumi, kas tiks iznīcināti, ir jāpārstrādā pēc iespējas tuvāk to rašanās vietai,
• “Piesārņotājs maksā” – atkritumu radītājs maksā par to iznīcināšanu,
• “Ražotāja atbildība” – produkcijas ražotājs ir atbildīgs par radītajiem atkritumiem.

Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība (MK not. Nr. 319, 2002.23.VIII), ar grozījumiem

Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus (MK not. Nr. 985, 2004.30. XI)

Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība (MK not. Nr. 529, 2001.18.XII)

91/689/EEK

• nosaka pamatprincipus atkritumu uzskaitei, identifikācijai, uzglabāšanai, iepakošanai, marķēšanai un pārvadājumu uzskaitei;
• izvirza prasību, lai uzņēmumi atskaitītos valsts iestādēm;
• noteikumos par atkritumu klasifikatoru un īpašībām ir uzskaitīts, kas un kuri ir bīstami atkritumi:
• pirmajā un otrajā pielikumā ir iekļautas kategorijas vispārējiem bīstamu atkritumu veidiem, tie ir uzskaitīti saskaņā ar to raksturojumu vai darbību, kuras rezultātā tie rodas. Uzskaitītie atkritumu veidi var būt šķidrā, dūņu vai cietā formā;
• trešajā un ceturtajā pielikumā ir iekļautas atkritumu sastāvdaļas un ķīmiskās vielas, kas tos padara bīstamus.

Iepakojuma likums (2002.01.VII)

Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu (2002 MK not. Nr.139)

Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi (2002 MK not. Nr.140)

94/62/EK

• aptver visus iepakojuma veidus, kas ir atrodami tirgū, un visus iepakojuma atkritumu veidus;
• preču tirgotājam ir pienākums no patērētāja bez maksas pieņemt atpakaļ preču pārdošanas iepakojumus un preču iepakojuma atkritumus;
• pienākums pieņemt atpakaļ ir spēkā arī attiecībā uz bīstamiem izstrādājumiem. Tomēr, ja šie iepakojumi vēl satur bīstamus atkritumus (piemēram. krāsas, šķīdinātājus), metālapstrādes uzņēmums tos nedrīkst nogādāt atpakaļ bez attīrīšanas.

Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu (MK not. Nr. 323) ar grozījumiem

96/59/EK
91/157/EEK

• nosaka, kas jādara uzņēmumam, kura teritorijā ir polihlorētos bifenilus (PHB) vai polihlorētos terfenilus (PHT) saturošas iekārtas (vecie transformatori, kondensatori, konteineri);
• nosaka bīstamas vielas (Hg, Cd, Pb) saturošu bateriju un akumulatoru lietošanu un marķēšanu.

87/217/EEK

• Nosaka, kā rīkoties ar azbestu saturošies materiāliem.

ROH: Par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (MK not. Nr. 723, 2004.17.VIII)

WEEE: Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi (MK not Nr. 923, 2004.9.XI), Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības (MK not Nr. 736, 2004.24.VIII), Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām (MK not Nr. 624, 2004.27.VII)

• ierobežo noteiktu vielu izmantošanu izstrādājumos:

• ELV: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais Cr;
• WEEE: PCB, Hg, brominētie degšanas kavētāji, azbests, CFC, HCFC, HFC, HC, radioaktīvas vielas;
• ROHS: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais hroms, polibrominētais bifenils (PBB) vai polibrominētā difenila ēteri (PBDE).

• pieprasa, lai tiktu veikti konkrēti pasākumi šo vielu izmantošanas ierobežošanai izstrādājumos;
• pieprasa, lai tiktu ziņots par veiktajiem pasākumiem, vielu saturu izstrādājumos.

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII)

Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību (MK not. Nr. 294, 2002.9.VII)

IPNK (96/61/ EK)

• Iekārtām , kas veic A kategorijas piesārņojošas darbības, integrēto atļauju no oficiālajām iestādēm ir jāsaņem ne vēlāk par 2007. gada 31. oktobri.
• Uzņēmumi, kas veic B kategorijas darbības, nevar uzsākt darbību, iekams nav saņemta atļauja. Atļaujas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 60 dienas līdz darbības uzsākšanas vai būtisku pārmaiņu veikšanas.
• Uzņēmumiem, kas veic C kategorijas darbības, reģionālajā vides pārvaldē jāiesniedz pieteikums šādas darbības veikšanai.
• Atļaujas pieteikumā ir jāuzrāda visas izmantotās ķīmiskās vielās (ieskaitot bīstamās ķīmiskās vielas), kā arī emisijas jebkurā vidē, kas satur bīstamas vielas, ir jāraksturo arī šo emisiju ietekme/ietekmes sekas apkārtējai videi.
• Likumdošana pieprasa, lai piesārņojums tiktu novērsts, izmantojot labākās pieejamas metodes un veicot atbilstošos pasākumus emisiju ierobežošanai (piemēram, bīstamu vielu aizstāšanu, izolēšanu, tehnisko kontroli, samazināšanu un/vai atkritumu pārstrādi).
• A kategorijas atļaujas nosacījumiem, ieskaitot emisiju robežvērtības (ELV), ir jābalstās uz Labākajām Pieejamām Metodēm (BAT). Gadījumā, ja noradītās robežvērtības ir pārsniegtas, normatīvi nosaka prasību informēt par visām to vielu emisijām gaisā un ūdenī, kuras ir norādītas Pielikumā.
• Atļaujās ir jāatspoguļo ražotnes kopējā ietekme uz vidi, aptverot emisijas gaisā, ūdenī un zemē, atkritumus, izejvielu izmantošanu, energoekonomiju, troksni, nelaimes gadījumu novēršanas pasākumus, kā arī vides atjaunošanu, pēc tam kad uzņēmums ir pārtraucis darbību.
• Ir jāsniedz ziņojumi par pielikumā uzskaitīto vielu emisijām gaisā un ūdenī, ja to pieļautā robeža ir pārkāpta.
• Ir nepieciešama atļauja siltumnīcas efekta gāzu emisijām (Kārtība, kāda tiek veikts siltumnīcas efekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati  par siltumnīcas efekta gāzu emisiju (MK not. Nr. 778, 2004. 07.IX); Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi” (MK not. Nr. 661, 2004.3.VIII).