Labas prakses piemēri

Ķīmiskās vielas un produkti
Ūdens un notekūdeņi
Gaiss
Atkritumi
Piesārņojuma kontrole

• Pastāvīgi apmāciet darbiniekus (vismaz divreiz gadā) par riskiem, kas saistīti ar ķīmiskajām vielām, un drošu darbu ar tām.
• Izstrādājiet savu ķīmisko vielu sarakstu elektroniskā formā;
• Izstrādājiet vizuālu informāciju par riskiem, kas saistīti ar ķīmiskajām vielām un izvietojiet to uz darba telpu sienām;
• Pirms ķīmisko vielu iegādes novērtējiet informāciju, kas ir sniegta Drošības datu lapā; Novērtējiet ķīmisko vielu ekoloģiskos, veselības un tehniskos aspektus;
• Organisko šķīdinātāju un produktu, kas satur organiskus šķīdinātājus, uzglabāšana un darbs ar tām:
• slēgto jaukšanas un uzglabāšanas konteineru izmantošana;
• vāciet un uzglabājiet koksnes pārklājuma materiālus un šķīdinātājus aizvērtos konteineros;
• darba laikā turiet konteineru vākus aizvērtus;
• marķējiet konteinerus, kā arī katru nelielo trauku, kas satur ķīmiskās vielas un tiek izmantots darba vietā.
• Dzesējošo šķīdumu izvēle un uzglabāšana
• samaziniet dažādu veidu dzesējošo šķīdumu skaitu ko lietojat, proti, viens vai divi ar ūdeni atšķaidīti un viens vai divi ar ūdeni neatšķaidīti dzesēšanas šķīdumi pilnīgi nodrošinās ražošanas procesu lielākajā rūpniecības jomu daļā. Tas vienkāršos jūsu materiālu uzskaites sistēmu un nodrošinās centralizētu dzesējošo šķidrumu iegādi (līdz ar to samazināsies pārbaužu skaits un uzturēšanas izdevumi, īpaši ar ūdeni atšķaidītajām dzesējošām smērvielām);
• izvairieties no dzesējošiem šķīdumiem, kas satur noteiktus materiālus, piemēram, hloru saturošiem. Ja pašlaik tādus lietojiet, tad ir iespējams tos aizstāt;
• biogēno un uz estera bāzes ražoto dzesējošo šķīdumu lietošana: šo vielu veidi atstāj mazāk mazāku negatīvo iespaidu uz ādu salīdzinājumā ar dzesējošiem šķīdumiem, kas ražoti uz minerāeļļu bāces. Taču tie ir daudz jūtīgāki pret mikroorganismu ietekmi, tāpēc ir nepieciešama īpaši uzmanīga to uzglabāšana;
• regulāri pārbaudiet dzesējošo šķīdumu vannas, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus un apkopi. Tas var nozīmēt papildus ūdens, jonizēta ūdens vai kalcija sāls pievienošanu, piemēram, lai samazinātu ūdens cietumu atkarībā no dzesējošo šķīdumu putošanas pakāpes. Citi uzlabošanas pasākumi ietver koncentrātu piemaisījumus un atsārņošanu;
• optimizējiet dzesējošo šķīdumu patēriņu, lai nodrošinātu rezultāta kvalitāti, ir jāpārrauga un jāiestāda tādi parametri, lai dzesējošo šķīdumu plūsma (dm3 / h) ir efektīva.
• Izvairieties no noteiktiem materiāliem galvanizācijas procesā:
• cianīds var tikt aizstājot ar galvanizācijas skābju un cianīdu nesaturošām sārmu vannām, taču tās nevar tikt lietotas visos gadījumos.
• hromam (VI), izmantojot dekoratīvajā hromēšanā, kā alternatīva var tikt izmantots Hroms (III), lai gan sarežģījumi var rasties notekūdeņu pārstrādē. Lai nu kā, tā iespējamā pielietojamība un izmaksas līdz šim brīdim nav pilnībā izvērtētas. Pašlaik alternatīva cietajam hroma materiālam ir citi metāli, piemēram, elektrolizētais niķelis vai citi galvanizācijas procesi.

• Samaziniet ūdens piesārņojumu:
  • ja tehnoloģiski ir iespējams, aizstājiet bīstamākās vielas (piemēram, cianīdu, kadmiju, dzīvsudrabu, EDTA un citas līdzīgas sastāvdaļas, kas vidē nesadalās, nonilfenola etoksilīti, hlororganiskie savienojumi) ar bioloģiski viegli sadalāmām vielām, kas neuzkrājas un ir ar zemu toksicitātes pakāpi un kam nav mutagēnas īpašības;
  • aizvietojiet EDTA lietošanu attaukošanas vannās, galvenizācijas vannās un ķīmiskajās niķelēšanas vannās. Iespējamie aizstājēji ir, piemēram, citronskābe, vīnskābe vai kāda cita skābe;
  • aizvstājot indīgas vielas izraisošus procesus, piemēram, cianīda oksidāciju aizstājiet ar hipohlorītu;
  • uzturiet procesā izmantojamās vannas darba kārtībā pēc iespējas ilgākā laika periodā, lietojot piemērotas darba metodes, piemēram, membrānas filtrāciju, jonizāciju, elektrolīzi, siltumprocesus un iztvaikošanu;
  • saglabājiet vannas sastāvdaļa piemērotā veidā, piemēram, transportējot preci tā, lai samazinātu noplūdes, uzmanot noplūdes vai optimizējot vannas sastāvu;
  • izmantojiet atkārtoti apgrozībā esošā skalošanas ūdeņus (vajadzētu skalot vismaz trīs pakāpēs). Lai vairāk nekā 90% izvilkumu saglabātu mazos daudzumos otrreizējai pārstrādei, ir ieteicamas piemērotas metodes, piemēram:  i) statiskā skalošana kopā ar metāla atjaunošanu; ii) divpakāpju ūdens kaskādes skalošana noslēgtā cikla skalošana ar jonu maiņu; iii) apvienotās gremdēšanas/ apsmidzināšanas/ apmiglošanas metodes. Ja ir tehnoloģiski iespējams, tad visos gadījumos šiem skalošanas šķīdumiem būtu jāpāriet atpakaļ, ja nepieciešams, tad pēc kādas īpašas apstrādes . Pielietojot šīs skalošanas metodes, pārstrādes vannas var bieži tikt izmantotas kā ierobežota ūdens daudzuma jeb zema resursu patēriņa sistēmas;
  • atkārtoti lietojamu krāsaino metālu atdalīšana patērē ūdeni iekšējā izejvielu pārstrādes procesā (piem., elektrolīzes rezultātā) vai ārējā pārstrādē (piem., krāsaino metālu industrijā);
  • EDTA atjaunošanās no ķīmiskajām vara galvanizācijas vannām (piem., nogulsnēšanās H4EDTA formā) un to skalošanas vannām (nogulsnes pēc sablīvēšanās, piem., anjonu maiņas gadījumā);
  • hloru saturošo šķīdinātāju aizvietošana ar vielām , kas ražotas uz ūdens bāzes vai ar halogēnus nesaturošiem organiskiem šķīdinātājiem;
  • metāla virsmu apstrādē lietojiet alternatīvas metodes – eļļu, smērvielu, kolofonija vietā, piem., veiciet tīrīšanu ar sauso ledu.
• Kur iespējams, kontrolējiet ūdens patēriņu un uzlabojiet kvalitāti, piemēram, ar sauso aprīkojuma tīrīšanu un vakumsistēmām.
• Izvairieties no izšļakstīšanās un noplūdēm:
• izvietojiet aprīkojumu uz paliktņiem, tas palīdzēs novērst ķīmisko vielu vai naftas izlīšanu zemē, drenāžas sistēmās un virszemes un apakšzemes ūdeņos;
• izvietojiet uz ārējās ūdensapgādes sistēmas izejas ūdenī vai kanalizācijas sistēmā noslēdzošu vārstuli. To var aizvērt, ja notiek noplūde;
• pastāvīgi pārbaudiet aprīkojumu un visu sistēmu attiecībā uz noplūdēm, sūkņiem, izolāciju, blīvēm utt.;
• izmantojiet ne pārāk dārgus automātiskos plūsmas regulatorus, lai izvairītos no ūdeņu pārplūšanas;
• pienācīgi uzglabājiet “ūdens aizkaru” sistēmu dūņas, lai tās nepārplūstu;
• Izmantojiet vairākkārt un /vai pārstrādājiet tam piemērotus ūdens avotus:
• vāciet un izmantojiet lietus ūdeni;
• recirkulējiet atdzesēšanas ūdeni;
• Izmantojiet vairākkārt ūdeni slēgtajās sistēmās.

Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm

• Metālaptrāde ir ļoti plaša nozare, tāpēc šajā nodaļā galvenokārt tiks apskatīta virsmas attīrīšana un pēcapstrādes process. 

  • Emisijas no plašu metināšanas, kas attīrītas ar esteriem à izmantojot augu eļļas esterus kā attīrīšanas līdzekli, gaiss netiek papildus piesārņots - ātri iztvaikojošie organiskie šķīdinātāji var tikt aizstāti ar esteri aptuveni 50% visos tīrīšanas procesos;
  • Pienācīgi uzstādiet un noregulējiet aprīkojumu, piemēram, gaisa vai šķidruma spiedienam ir jābūt pietiekami augstam, bet ne augstākam kā nepieciešams, lai nodrošinātu labu izsmidzināšanu.
  • Mazāk viskozus pārklājuma materiālus ir vieglāk izsmidzināt, un tos var izsmidzināt ar zemāku spiedienu. Ir divi ceļi kā samazināt viskozitāti: atšķaidot ar šķīdinātāju un sakarsējot. Uzklājamā materiāla sakarsēšana līdz vēlamajai viskozitātei tā vietā, lai atšķaidītu to ar šķīdinātāju, var tam piešķirt līdzvērtīgu izsmidzināšanas spēju, vienlaikus samazinot gaistošo organisko savienojumu emisijas iespējas.
  • Smidzināšanas veids ir jāoptimizē atkarībā no apstrādājamās detaļas izmēra, formas un orientācijas. Garas detaļas ir jāpārklāj šaurā laukumā, kamēr lielāka izmēra detaļām var izmantot lielākus laukumus.
  • Detaļa, kas ir jānokrāso, ir jānovieto tā, lai apsmidzināšanu veiktu iespējami ērti, un mazas detaļas ir jānovieto tā, lai tas aerosols, kas nenonāk uz apsmidzināmās detaļas, nonāktu uz citas virsmas.
  • Regulāri apmāciet operatorus (vismaz divreiz gadā), lai nodrošinātu labas kvalitātes apstrādi un materiālu efektīvu izmantošanu. Operatori ir jāapmāca tā, lai pareizi izmanto apsmidzināšanas metodes, piemēram, smidzinātāja izvietojumu, kustību, smidzināšanas uzsākšanu un pārklāšanos:
  • ja smidzinātāju tur pārāk tālu, tas var izraisīt nepilnīgu apsmidzināšanu un samazinātu smidzināšanas efektivitāti, kamēr, turot to pārāk tuvu, krāsa var sākt pilēt un notecēt garām;
  • lai samazinātu nelīdzenu krāsas uzklāšanos, operatoram ir cik vien iespējams jātur sprausla perpendikulāri sagatavei; plata rokas kustība parasti neļaus sprauslai izkustēties no pareizās pozīcijas;
  • pareiza uzsākšana, t.i., sprausla ir jāpalaiž ar katru vēzienu, tas samazina materiālu patēriņu un pārklājuma defektus. Vēziens ir jāuzsāk, pirms nospiež sprauslas pogu, un tā ir jāatlaiž, pirms vēziens ir pabeigts;
  • Iekārtu apkope:
  • lai tās darbotos pienācīgi, smidzinātāja sprauslas ir jātur tīras un katru dienu jāieeļļo;
  • tīrot sprauslas ar šķīdinātāju, iegremdējiet tikai sprauslas galu;
  • aizstājiet nolietojušās detaļas, jo tās var ievērojami samazināt krāsas uzklāšanas efektivitāti.
  • Pārliecinieties, ka žāvēšanas krāsns darbojas efektīvi:
  • lietojiet pareizo temperatūru un žāvēšanas laiku, infrasarkanos žāvētājus instalējot krāsns priekšpusē;
  • uzstādiet un pārbaudiet skaņas vai vizuālu trauksmes signalizāciju, lai nepieļautu tās pārkaršanu;
  • samaziniet gaisa ekstrakcijas pakāpi; tiklīdz kā ir palaistas viegli uzliesmojošās gāzes.
  • Lai novērstu un samazinātu emisijas, aizstājiet ķīmiskās vielas; iespējas:
  • lietojiet tīrīšanas līdzekļus un virsmas pārklājumus ar zemu toksisko gaisa piesārņotāju un GOS (gaistošie organiskie savienojumi) saturu, piem., tīrīšanas līdzekļi un pārklājumui uz ūdens bāzes;
  • attiecībā uz elektrisko plātņu hromēšanu, pārejiet no vēža izraisošā (VI) hromu saturošā šķīdinātāja uz nekaitīgajiem (III) hromu šķīdinātajiem;
  • galvanizācijas šķīdumos aizvietojiet cianīdu ar mazāk toksiskām sastāvdaļām, kā, piemēram, cinka hlorīdu un vara pirofosfātu;
  • samaziniet ķīmisko vielu koncentrātus galvanizācijas vannās, neietekmējot kvalitāti;
  • pārklājumi uz ūdens bāzes (zems organiskā šķīdinātāja saturs);
  • pārklājumi ar augstāku cieto daļiņu sastāvu (atturieties no vilinājuma padarīt pārklājumus plānākus, pievienojot šķīdinātāju, labāk novērsiet viskozitāti ar karsēšanu!);
  • pārklājumi ar augstāku cieto daļiņu sastāvu (atturieties no vilinājuma padarīt pārklājumus plānākus ar šķīdinātāja palīdzību, labāk novērsiet viskozitāti ar karsēšanu!);
  • pārklājumi, kas satur mazāk gaistošo organisko savienojumu;
  • pulverveida pārklājumi;
  • šķidros virsmas pārklājumus, kas nesatur organiskos šķīdinātājus;
  • ar starojumu vulkanizētie pārklājumi (piemēram, ar ultravioleto un elektronu starojumu);
  • pretkorozijas eļļa, ko izmanto iesaiņojamo produktu apsmidzināšanai, var tikt aizstāta ar oksidējošu saiņošanas papīru, liekot preces kastēs piegādes sagataves brīdī à neveselīgais; materiāla daudzums, kas agrāk eļļas veidā tika izsmidzināts piegādes sagataves brīdī, tika pilnībā novērsts.
  • Ja nepieciešams, mainiet tehnoloģijas:
  • izmantojiet alternatīvas metāla nogulsnēšanas tehnoloģijas, lai samazinātu vai likvidētu toksiskā gaisa piesārņotāja emisijas;
  • attaukojot daļas, ķīmisko šķīdinātāju vietā izmantojiet mehānisko abrāziju;
  • pirmsattīrīšanas darbības ar šķīdinātājiem aizvietojiet ar ūdens un ultraskaņas tīrīšanu;
  • dažās sistēmās var izmantot daudzpakāpju korpusu izsmidzinātājus - lai tīrītu daļas, lietojot neitrālu vai sārmu šķīdinātāju, ko nomaina fosfatēšana un skalošana. Tādēļ vairs nav nepieciešams attaukot ar šķīdinātājiem uz gaistošo organisko savienojumu bāzes;
  • samaziniet emisijas - zemāks ķīmisko vielu koncentrāts vannās - pareiza apiešanās ar daļām, kas ir saskaņā ar to formu - samazina daļu statīva noņemšanas ātrumu - skalojiet pāri vannai apmiglošanas vai apsmidzināšanas veidā un pirms skalošanas nogādājiet to galvanizācijas vannā, izmantojot: pilēšanas bortu, gaisa nažus, piekaramos stieņus, pilēšanas tvertnes;
  • krāsošanas vietā izmantojiet pulverveida pārklājumus - samazina šķīdinātāja emisijas gandrīz līdz nullei, taču paaugstina karstuma nepieciešamību žāvējot;
  • procedūra, kurā tika izmantots vakuuma karstums aizvietojot procesu, kur bārija sāls vannā tika izmantotas zāģa plātnes augstā temperatūrā - apturēja emisijas gaisā;
  • augsta apjoma/ zema-spiediena (HVLP) smidzināšanas iekārtas - nodrošina pārraides efektivitāti līdz 40-65 procentiem, salīdzinājumā ar 20 - 40 procentiem parastai smidzināšanas tehnoloģijai;
  • sistēmas bez gaisa izmantošanas un sistēmas bez gaisa izmantošanas ar iespēju papildus izmantot gaisu - samazina materiāla patēriņu, kā arī zudumus no smidzinātāja kameras tās tīrīšanas laikā;
  • elektrostatiskās smidzināšanas sistēmas - zudumu samazināšana no krāsas traipu tīrīšanas salīdzinājumā ar parasto smidzināšanas aprīkojumu;
  • plakanlīnijas pārklāšana - samazina gaistošo organisko savienojumu zudumus;
  • UNICARB sistēma, izmantojot oglekļa dioksīdu (CO2) dažu organisko šķīdinātāju vietā, lai pārklātu koksni, metālu un plastmasas materiālus - uzlabo pārklājuma kvalitāti ar mazāku pārklāšanas biežumu, nesatur gaistošos organiskos savienojumus;
  • pārklājumus, izmantojot ultravioleto starojumu var veikt ar izsmidzināšanas aprīkojumu, uzklāšanu ar rulli vai pārklāšanu ar uzliešanas palīdzību;
  • aizstājiet uz ūdens bāzes krāsošanai izmantojamos filtrus ar sausajiem filtriem - sausie filtri divkāršos krāsošanas kameras izmantošanas laiku un ļaus efektīvāk attīrīt notekūdeņus;
  • Lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas izdevumus un izejvielu iepirkumu, reģenerējiet un izmantojiet vairākkārt vai pārstrādājiet materiālus to var darīt uz vietas, vai ārpus teritorijas:
  • atkārtoti izmantojiet krāsošanas konveijera vai aprīkojuma tīrīšanas šķīdumus kā atjaunotāju tāda pašai vai tumšākas krāsas partijai;
  • vispirms aprīkojumu skalojiet ar iepriekš lietotu šķīdinātāju un beigās ar jaunu šķīdinātāju;
  • " netīra" šķīdinātāja pārdestilēšana un otrreizēja izmantošana attīrīšanai ir vēl viena iespēja;
  • attīriet ūdeni, ar kuru ir mazgāta slapjās apsmidzināšanas kamera, attīrot to no cietajām krāsas daļiņām;
  • attīriet šķīdinātājus un reģenerācijai izmantotos šķīdumus, izmantojot:
  • neliela daudzuma šķīdinātāja reģenerācijas vannas izmantotā lakas atšķaidītāja reģenerācijai;
  • neliela daudzuma vannu metilēnhlorīda reģenerācijai;
  • ksilola reģenerāciju;
  • sistēmas destilācijas iekārtu, lai atgūtu ksilola no krāsošanas iekārtu tīrīšanas;
  • sistēmas destilāciju, lai reģenerētu izopropilacetātu, kas ir radies aprīkojuma tīrīšanas laikā;
  • sistēmu to šķīdinātāju reģenerācijai, kas atrodas emisijās gaisā;
  • šķīdinātāja reģenerācijas sistēmu, lai reģenerētu un vairākkārt izmantotu metilēn-etilketonu.
  • Izmantojiet universālus materiālus - tas samazinās iespējas, ka darbinieki tos varētu sajaukt, samazināsies reti izmantojamu produktu skaits un tādējādi samazināsies atkritumi materiāliem, kuru lietošanas termiņš ir beidzies.
  • Šķīdinātāju un materiālu, kas satur organiskus šķīdinātājus, uzglabāšana un apstrādāšana:
  • nodrošiniet augsta standarta apsaimniekošanu;
  • izmantojiet slēgtus jaukšanas un uzglabāšanas
  • traukus - to var panākt, lietojot aizvērtus pārvietojamus konteinerus, konteinerus ar aizveramiem vākiem vai, labāk, noslēgtus konteinerus ar cauruļvadu, kas savienots ar iekārtu;
  • galvanizācijas laikā higroskopiskie materiāli, iespējams, nepārvērtīsies putekļos. Cinka vannas pelniem ir jātiek uzglabātiem sausā veidā, lai novērstu toksiskās arsēna gāzes (arsēna trihidrīds) veidošanos;
  • vāciet un uzglabājiet metāla virsmas apstrādes vielas un šķīdinātājus aizvērtos konteineros;
  • iespējami putekļainus materiālus vajadzētu glabāt pārsegtos konteineros vai procesu laikā konteinera vāku turot aizvērtu;
  • noplūdes vajadzētu notīrīt pēc iespējas ātrāk, gadījumos, ja tie ir cieti materiāli, tīrīšanu vajadzētu veikt ar putekļu sūcēju, saslapināšanas metodēm vai citām piemērotām tehnikām. Putekļainu izšļakstīšanos nevajadzētu ļaut tīrīt sausā veidā;
  • marķējiet konteinerus

  Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm)

Labākās prakses izvēle atkritumu apsaimniekošanai uzņēmumā ir uzskaitīta “Praktisko instrumentu / informācijas” nodaļas norādījumu apakšnodaļās .

Labas prakses piemēri

• Regulāri apmāciet darbiniekus noplūdes gadījumu profilaksē un citu piesārņojumu novēršanā, piemēram, atkritumu šķirošanā un samazināšanā, kas savukārt var novērst liekus izdevumus un nevajadzīgu kaitīgo vielu rašanos. Turklāt darbinieki centīsies pievērst lielāku uzmanību darbā ar vērtīgiem materiāliem un to uzglabāšanā, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu, kas rodas noplūdes un kaitīgo vielu nepareizas uzglabāšanas rezultātā.
• Materiālu apstrādāšana un uzglabāšana:
• Tā kā ir visus atkritumus nav iespējams glabāt atsevišķi, šķirojiet tos. Vienkopus glabājot kaitīgos ar cita tipa atkritumiem tie tiek padarīti par bīstamiem, līdz ar to paaugstinot atkritumu aizvākšanas izmaksas un atbildības iespējas. Tāpat arī visu tipu atkritumu glabāšana vienkopus var apgrūtināt to otrreizēju pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu;
• visu laiku atkritumu uzglabāšanai izmantojamos konteinerus turiet slēgtus. Konteineriem ir jābūt labā stāvoklī, kā arī bez noplūdes iespējām. Pārklājot izejmateriālus var ietaupīt naudu, jo tiek samazināta to izgarošana;
• glabājiet materiālus pareizi, tā, lai tie netiek sabojāti vai piesārņoti pārmērīga karstuma, aukstuma, gaismas vai mitruma rezultātā. 
• Atdaliet dažādus nogulsnējumu veidus no notekūdeņiem, lai atvieglotu vērtīgu materiālu otrreizēju pārstrādi.
• Pareizās pārstrādes tehnikas (paņēmieni un palīgierīces lai ieveidotu metālu), lai novērstu eļļainus, asus un izšļakstīties spējīgus nogulsnējumus:  
• lietot abrazīvu ar ilgāku lietojamības termiņu;
• filtrus un atdalīšanas tehniku lietošana, kas darbojas bez palīgierīcēm (piem., magnētiskās atdalīšanas iekārtas, slīdošās lentes filtri un centrifūgas jeb separatori);
• optimizētu filtrācijas procesu lietošana smalcinot vircu, lai iegūtu pēc iespējas sausākas nogulsnes (piem., spiediena/ vakuuma filtrācija);
• smalcinātās vircas pietiekama drenāža un attaukošana (piem. ilgākas susināšanas);
• materiālu segregācija, ieskaitot to materiālu atdalīšanu, kas ir piesārņoti ar dzesēšanas šķidrumiem vai ir piesārņoti ar to eļļām.
• Optimizējiet materiālu lietošanu, lai samazinātu metāla pārpalikumus:
• sākotnējo pusfabrikātu izmēriem pēc iespējas precīzāk būtu jāatbilst galasastāvdaļu izmēriem. Izvēle var būt ierobežota tādos gadījumos, ja ir pieejami vienīgi standarta lielumi;
• veidošanas tehniku izvēle, atkarībā no formas un izmantojamības, var būt dažādas griešanas iespējas, īpaši, ja griešanas pakāpes ir ļoti augstas, piemēram, dziļi grieztas tērauda loksnes, tērauda lokšņu konstrukcijas vai atlējuma daļas. Tomēr ne vienmēr būs iespējams tieši nomainīt vienu ar otru.

Produktu konstruēšana vai pārkonstruēšana: galaproduktiem vai to sastāvdaļām vienmēr ir jātiek veidotiem tā, lai atkritumu daudzums būtu pēc iespējas mazāks. To var sasniegt, lietojot līdzīga izmēra izejmaterālus vai arī lietojot citas tehnikas (skatīt iepriekš). Pusfabrikātu un tehniku izvēli nosaka produkta konstruēšanas vai pārkonstruēšanas iespējas.

Attiecībā uz labākajām pieejamajām metodēm/praksi (piem., ķīmiskajam vielām, ūdenī, gaisu utt.) skat. attiecīgo nodaļu.
Pastāv arī citi atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (LPT atsauču dokumenti – angl. BAT reference documents), kas ir būtiski metālapstrādes uzņēmumiem. Lai gan šie dokumenti ir saistoši lielajiem uzņēmumiem, kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles (IPNK) direktīvai, tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm 

 UZ AUGŠU