Praktiskie paņēmieni

Ķīmiskās vielas un produkti
Ūdens un notekūdeņi
Gaiss
Preču drošība
Atkritumi
Piesārņojuma kontrole

• Kādi riski ir saistīti ar ķīmiskajām vielām?
• Kādas ķīmiskās vielas un preparātus izmanto kādiem mērķiem (saraksts)?
• Kā iegūt informāciju attiecībā uz konkrētām ķīmiskām vielām (informācijas iegūšana par riskiem)?
• Kā pārbaudīt etiķetes pareizību (informāciju ķīmiskās vielas etiķetē)?
• Kā noskaidrot, vai informācija Drošības datu lapā ir pareiza (DDL informācijas pārbaudes kontroles jautājumu saraksts)?
• Procedūra bīstamu materiālu aizvietošanai

Ķīmisko vielu bīstamība ir tām piemītošu īpašību potenciāls, kas var izraisīt kaitējumu. Saskaņā ar likumdošanu par ķīmiskajām vielām, izšķir trīs veidu īpašību grupas. To, vai konkrētajai vielai piemīt kāds no bīstamības veidiem, nosaka ar testu palīdzību un to rezultātus salīdzina ar likumdošanā noteiktiem kritērijiem.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības nosaka, kā viela “izturas”, kad ar to strādā ražošanā, vai kā sastāvdaļa izstrādājumos. Vairāk informācijas par šīm īpašībām jūs varat atrast DDL sadaļās 9 – „Fizikālās un ķīmiskās īpašības” un 10 – „Stabilitāte un reaģēt reaktivitāte”.

Sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas: cieta, šķidra, mīkstas konsistences vai želejas formas ķīmiskā viela, kura var reaģēt arī eksotermiski bez atmosfēras skābekļa ietekmes, tādā veidā ātri izdalot gāzes, un kura izmēģinājumos noteiktos apstākļos sprāgst, ātri aizdegas vai sprāgst sasilstot, pat ja ir daļēji noslēgta.	Sprādzien-bīstams		R2 Sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā R3 Augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā
Oksidējošs: ķīmiskās vielas, kuras nonākot saskarē ar citām vielām, izraisa ārkārtīgi eksotermisku reakciju, īpaši viegli uzliesmojošas vielas.	Oksidējošs		R7 Var izraisīt ugunsgrēku R8 Saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku R9 Sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu
Īpaši viegli uzliesmojošs: šķidras un gāzveida vielas un maisījumi, kuri ir viegli uzliesmojoši saskaroties ar gaisu apkārtējas vides temperatūrā un spiedienā.	Īpaši viegli uzliesmojošs		R12 Īpaši viegli uzliesmojošs
Viegli uzliesmojošs: Ķīmiskās vielas, kuras var sakarst un visbeidzot aizdegties, saskaroties ar gaisu apkārtējas vides temperatūrā bez jebkāda veida enerģijas iesaistīšanās. Cietas ķīmiskās vielas, kuras var viegli aizdegties pēc īsas saskares ar degšanas avotu, un kuras turpina degt vai tiek patērētas pēc degšanas avota novēršanas. Šķidras ķīmiskās vielas, kam ir ļoti zems aizdegšanās punkts (Zem 21o C ). Ķīmiskās vielas, kuras, saskaroties ar ūdeni vai mitru gaisu, izdala ārkārtīgi viegli uzliesmojošās gāzes bīstamos apjomos.	Viegli uzliesmojošs		R11 Viegli uzliesmojošs R15 Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes R17 Spontāni uzliesmo gaisā
Viegli uzliesmojošs: šķidras ķīmiskās vielas, kurām ir zems aizdegšanās punkts (Vienāda ar vai augstāka par 21 o C un zemāka vai vienāda par 55 o C )	Viegli uzliesmojošs		R10 Uzliesmojošs
Papildu frāzes (ja klasificēts kā augstāk):	R1Sprādzienbīstams sausā veidā R4 Veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem R5 Karsēšana var izraisīt eksploziju R6 Sprādzienbīstams gaisa un bezgaisa vidē R7 Var izraisīt ugunsgrēku R14 Aktīvi reaģē ar ūdeni R16 Sprāgst, saskaroties ar oksidētājiem R18 Izmantojot var veidot uzliesmojošu vai sprādzienbīstamu tvaiku un gaisa maisījumu R19 Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus R30 Var viegli uzliesmot lietošanas laikā R44 Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē

Toksiskās īpašības nosaka, kādu ietekmi viela atstāj uz cilvēka veselību, ja cilvēks ir pakļauts tās iedarbībai. Viela var iekļūt cilvēka ķermenī ieēdot, ieelpojot un tieši saskaroties ar ādu vai acīm. Principā, tiek izšķirti divi toksiskās ietekmes veidi:

• akūts toksiskums - norāda risku akūtai nelabvēlīgai ietekmei pēc vienreizējas saskares īsā laika periodā;
  
• hronisks toksiskums - norāda risku ilgtermiņa nelabvēlīgai ietekmei pēc atkārtotas vai ilgstošas saskares, ja koncentrācijas līmenis ir zem akūtā līmeņa.

Vairāk informācijas par šīm īpašībām ir DDL 11. sadaļā- „Toksikoloģiskā informācija”.

Ekotoksiskās īpašības nosaka ķīmiskās vielas izraisītos riskus un ietekmi uz apkārtējo vidi. Klasificēšana attiecībā uz bīstamību videi patlaban balstās uz i) akūtu toksiskumu ūdens organismiem un vielu izturēšanos ūdens ekosistēmās un ii) vielu īpašībām, kas ir bīstamas ozona slānim iii) dažām īpašībām, kas ir bīstamas sauszemes dzīvniekiem. Vides risku kritēriji vēl aizvien tiek izstrādāti.

Vairāk informācijas par šīm īpašībām jūs varat atrast DDL 12. sadaļā „Vides informācija”.

Bīstamību ūdens videi nosaka vielas toksiskums ūdenī, spēja sadalīties mikroorganismu ietekmē un bioakumulatīvais potenciāls. Kaitējums apkārtējai videi ir lielā mērā ir atkarīgs no šo īpašību kombinācijas:

• Akūts toksiskums ūdens vidē - norāda sekas, kas rodas pēc vienas saskares ar ūdens organismiem īsā laika periodā.
• Spēja noārdīties mikroorganismu ietekmē - norāda vielas noturīgumu vidē, jo lēnāka noārdīšanās, jo ilgāk viela saglabājas vidē.
• Bioakumulācija- norāda tendenci koncentrēties organismos no apkārtējās vides, jo ātrāk viela tiek uzņemta un jo lēnāk tā tiek metabolizēta vai ekskretēta, jo augstāka ir bioakumulācija.

Ja toksiskums ūdens organismiem, bioakumulācija un noturīgums (ļoti zems bioloģiskās sadalīšanās līmenis) sasniedz noteiktus robežlīmeņus, mēs runājam par noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (PBT), vai arī ļoti noturīgām un biokumulatīvām vielām (vPvB), kas ir ļoti bīstamas apkārtējai videi. Šādu vielu radītais kaitējums var izpausties ekosistēmu struktūras un funkcionēšanas traucējumos. Izņemot akūti toksisku ietekmi, ir grūti noteikt kaitējumu videi un sasaistīt to ar ķīmisko vielu iedarbību, jo kaitīgo vielu koncentrācijas vidē ir ļoti zemas, vielas tiek atklātas arī tālu no saviem emisijas avotiem (pārvietojoties atmosfērā) un sekas var izpausties tikai pēc kāda laika.

PBT/vPvB vielu noteikšanas kritēriji, saskaņā ar Eiropas Komisijas Tehniskajām Vadlīnijām vielu izraisītā riska novērtēšanai:

Ja jums nav informācijas par bioakumulācijas potenciālu, jūs varat skatīties koeficientu šķīdībai ūdenī un sadalījumam starp oktanola un ūdens fāzēm (log Kow) - indikatoru tam, kā viela izturas ūdens attīrīšanas iekārtās un apkārtējā vidē. Vielas ar zemu šķīdību ūdenī adsorbēsies uz daļiņām / nogulsnēm vai var akumulēties ūdens organismu ķermeņa taukos. Vielas ar log Kow > 3 tiek uzskatītas par spējīgām bioakumulēties, ja vien biokoncentrācijas pārbaudes uz dzīvajiem organismiem (zivīm) nenorāda pretējo.

Ķīmisko vielu un produktu reģistrs ir datu bāze, lai pārvaldītu informāciju par uzņēmumā izmantotajām.
Ķīmiskajām vielām un produktiem. Uzglabāto datu veids atkarīgs no paredzētajiem informācijas izmantošanas.
mērķiem. Likumdošana nosaka minimālās prasības ķīmisko vielu un produktu uzskaites veikšanai (Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi (MK not. Nr. 466, 2002.22.X), ar grozījumiem Nr. 294, 2006.18.IV). 

Piemērs reģistra tabulai

Lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi, katrā mēbeļu ražošanas uzņēmumā ir jābūt informācijai par ķīmiskajām vielām. Tādēļ katram uzņēmumam ir jāizstrādā saziņas kārtība ar ķīmisko vielu piegādātājiem, lai saņemtu labas kvalitātes Drošības datu lapas (DDL), kas satur jaunākos datus, kā arī nepieciešamības gadījumā, tālāko informāciju, kas nepieciešama ķīmisko risku pārvaldībai. Cilvēkiem, kas atbild par sazināšanos, ir jāzina, kāda informācija ir jānodrošina, kādu informāciju var pieprasīt papildus un, kā to izmantot un interpretēt.

Pirms ķīmiskās vielas iegādes, mēs rekomendējam novērtēt DDL un ņemt vērā visus vides, veselības un tehniskos aspektus.

Piemēram, pieprasot drošības datu lapas, patērētājiem bieži atbild, ka ķīmiskā viela vai produkts nav bīstams - nav vajadzīga drošības datu lapa. Tas, kā var apšaubīt tādu atbildi, parādīts sekojošos divos “lēmumu grafikos”.

Kaut arī produkts var nebūt klasificēts kā bīstams, tas var saturēt bīstamas sastāvdaļa. Ja bīstamo sastāvdaļu (bīstamu veselībai, videi vai kurām pastāv Eiropas Kopienā noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības) koncentrācijas pārsniedz noteiktu līmeni:

1. vairāk nekā 1% koncentrāciju no svara;
2. 0,2% no tilpuma gāzveida produktiem,

tad piegādātājam pēc klienta pieprasījuma ir jāpiegādā drošības datu lapa.
Uz kancerogēnām vielām attiecas mazākas koncentrāciju robežvērtības.

Jebkurā gadījumā mēs iesakām saņemt no piegādātāja RAKSTISKU apstiprinājumu tam, ka viela vai produkts nav bīstams, kā arī nesatur bīstamas sastāvdaļas.

Kontrolsaraksts ir atbalsta instruments, lai novērtētu un nepaliktu nepamanīti būtiski DDL aspekti.
Latvijas normatīvajos aktos ir ļoti sīki izklāstīts DDL saturs (Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas, Pielikums (MK not. Nr. 105, 2004.24.II)

Šo kontrolsarakstu - „Drošības datu lapu lasīšanas māksla - kontrolsaraksts” - ir izstrādājusi Zviedrijas Ķīmiskās rūpniecības asociācija un Zviedrijas Plastmasu un ķīmisko vielu ražotāju federācija, lai vērstu ķīmisko vielu lietotāju uzmanību uz to, kādai jābūt DDL kvalitātei. Ņemiet vērā, ka kontrolsaraksts nav obligātu darbību saraksts (visu informāciju, kas ir minētajā sarakstā, likumi iegūt neprasa, un otrādi: tas neiekļauj visu normatīvo aktu pieprasīto informāciju). Šis kontrolsaraksts ir palīgs cilvēkam, kas pārbauda Drošības datu lapas (DDL) kvalitāti.

DDL saturs

1. 1. Vielu / maisījuma un uzņēmuma / kompānijas identifikācija
2. 2. Sastāvs / informācija par komponentiem
3. 3. Bīstamības raksturojums
4. 4. Pirmās palīdzības pasākumi
5. 5. Ugunsdrošības pasākumi
6. 6. Pasākumi nejaušu noplūžu gadījumos
7. 7. Apstrāde un glabāšana
8. 8. Saskares kontrole / personiskā drošība
9. 9. Fizikālās un ķīmiskās īpašības
10. 10. Stabilitāte un reaktivitāte
11. 11. Toksikoloģiskā informācija
12. 12. Vides informācija
13. 13. Iznīcināšanas jautājumi
14. 14. Transportēšanas informācija
15. 15. Likumdošanas informācija
16. 16. Cita informācija

Vispārējā informācija

1. Ķīmiskās vielas /ķīmiskā produkta identifikācija un ziņas par ražotāju un importētāju vai izplatītāju

2. Sastāvs / informācija par sastāvdaļām

3. Bīstamības raksturojums

4. Pirmās palīdzības pasākumi

5. Ugunsdrošības pasākumi

6. Avārijas gadījumā veicamie pasākumi

7. Uzglabāšanas un lietošanas noteikumi

8. Darba drošības noteikumi

9. Fizikālās un ķīmiskās īpašības

10. Stabilitāte un reaģētstpēja

11. Toksikoloģiskā informācija

12. Ekoloģiskā informācija

13. Lespējamie pārstrādes vai uzglabāšanas veidi

14. Transportēšanas informācija

15. Normatīva rakstura informācija

16. Cita informācija

Patlaban bīstamo vielu/ produktu aizstāšana ar mazāk bīstamiem ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā novērst vai samazināt saskari ar materiāliem, kas ir toksiski vai izraisa cita veida draudus:

• Nosakiet bīstamību un novērtējiet riskus. Šis solis iekļauj lēmuma pieņemšanu, vai konkrētā viela vai process ir bīstams. Vai pastāv nozīmīgs risks, kas ir saistīts ar vielas uzglabāšanu, izmantošanu vai iznīcināšanu?
• Nosakiet alternatīvas. Izpētiet plašu izvēļu klāstu. Salīdziniet visu riska novērtēšanas informāciju, kā minēts augstāk šajā dokumentā. Salīdziniet atšķirīgus ķīmisko vielu stāvokļus (piemēram, vai tās granulētā forma radīs mazāk putekļu, nekā pulverveida forma)? Apsveriet arī, vai ir nepieciešams veikt attiecīgo operāciju, vai ne (piemēram., var detaļu nebūtu labāk aizstāt, nevis to tīrīt).
• Padomājiet par to, kas varētu notikt, ja jūs izmantotu alternatīvas. Ir svarīgi, lai jūs pirms šo darbību veikšanas savāktu visu pieejamo informāciju, lai varētu izdarīt reālistisku salīdzinājumu gan attiecībā uz priekšrocībām, gan trūkumiem. Atceraties, ka jums ir tāpat jāpārdomā, kā to izmantos darbinieki un kāda ir varbūtība, ka tie varētu pakļauties attiecīgās vielas iedarbībai. Alternatīvu ķīmisko vielu izvēle var prasīt izmaiņas:
• veidā, kā tiek darīts darbs,
• aprīkojumu vai rezerves daļu izvēlē, lai tie atbilstu ķīmiskajai vielai, kuru jūs izmantojat kā aizstājēju,
• ventilācijas sistēmā, kura varētu būt nepieciešama,
• iznīcināšanas metodēs
• likumdošanas prasības, kas varētu uz to attiekties.
• Salīdziniet alternatīvas. Šajā posmā salīdziniet alternatīvas vienu ar otru, un ar vielu vai procesu, kas tiek izmantota pašreiz. Padomājiet par sekām vienkāršoti, piemēram, "Vai aizstājējviela neuzsprāgs vai nesaindēs cilvēkus? Vai tā ietekmēs tikai cilvēkus, kuri ar to strādā, vai tā varētu ietekmēt arī citus cilvēkus, kuri atrodas tuvumā?" Neaizmirstiet apsvērt, kā un kur alternatīvā viela tiks izmantota.
• Pieņemiet lēmumu, vai aizstāšana jāizdara. Šis posms ir visgrūtākais. Atceraties, ka izmaiņas vienā procesa posmā var ietekmēt arī daudzus citus. Konsultējieties ar darbiniekiem, kas ar materiāliem strādās, uzklausiet viņu viedokli. Laba ideja varētu būt sākumā aizstājēju izmantot izmēģinājuma veidā un mazos daudzumos.
• Ieviesiet aizstājēju. Rūpīgi izplānojiet izmaiņas materiālos vai procesos. Neaizmirstiet apmācīt darbiniekus, kas ar to strādās.
• Novērtējiet izmaiņas. Noskaidrojiet, vai aizstāšana ir sniegusi paredzamos rezultātus. Jūs iespējams atklāsiet, ka strādnieku veselības kontrole, piesārņotāju līmeņa kontrole gaisā, vai juridisko prasību izpildes kontrole ir parametri, kurus ir lietderīgi noteikt.

http://www.ccohs.ca/oshanswers/chemicals/substitution.html

Aizstāšanas un aizstājējas vielas novērtējumam var izmantot „Kolonnas modeli”.
http://www.hvbg.de/e/bia/pra/pdf_bild/spaltmod.pdf

• Informatīvs materiāls uzņēmējiem, kas izmanto ķīmiskās vielas un produktus: vai Jūsu izmantotajās ražošanas izejvielās atrodas ūdens videi bīstamās vielas? Padomi ūdens videi bīstamo vielu noteikšanā.
• Bīstamu vielu klātbūtne atšķirīgas rūpniecības nozarēs.
• Saprātīgas saimniekošanas vadlīnijas ar kontroles jautājumiem efektīvai ūdens izmantošanai.
  Saprātīgas saimniekošanas vadlīnijas (GHK): ftp://ftp.inem.org/pub/good-hk-guide.pdf
  Saprātīga saimniekošana . Ekonovatorisms: http://www.sba-int.ch/pdffiles/GHKGuideEnglish.pdf
  Kolonnas modelis – Palīglīdzeklis riska noteikšanai un aizstāšanas novērtējuma izdarīšanai:
  http://www.hvbg.de/e/bia/pra/spalte/spaltmod.pdf (pieejams angļu valodā).
  Ieteikumi ekoloģiski nekaitīgu vielu izmantošanai. Ķīmijas izstrādājumu, kas attiecas uz ūdens vidi, ražotājiem un profesionālajiem lietotājiem:
  http://www.umweltbundesamt.de/umweltvertraegliche-stoffe-e/guidehome.htm (pieejams angļu valodā).

• Kā es zinu, ka es izmantoju gaistošos organiskos savienojumus?
• Kā noteikt bīstamu gaistošo organisko savienojumu klātbūtni procesā?
• Materiāli no apmācības par likumdošanas prasībām attiecībā uz gaistošajiem organiskajiem savienojumiem:
  http://www.varam.gov.lv/vide/ebal.htm

Gaistošie organiskie savienojumi (VOC) = jebkurš organisks savienojums, kam tvaika spiediens ir 0,01kPa pie 293,15 °K (19,85 °C) vai tamlīdzīga gaistamība konkrētos izmantošanas apstākļos - informācija par fizikālajām īpašībām atrodama DDL 9. sadaļā.

Kā noteikt gaistošos organiskos savienojumus, kuri ir jāaizstāj?

1. Bīstamie gaistošie organiskie savienojumi - ir vielas, kam piemīt karcerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas (CMR) īpašības.
2. 1. un 2. kategorijas CMR vielas atbilst riska frāzes R45, R46, R49, R60, R61.
3. 3. kategorijas CMR vielas atbilst riska frāze R40.
• R40: Kancerogenitāte ir daļēji pierādīta (3. kategorija)
• R45: Kancerogēna viela
• R46: Var radīt mantojamus ģenētiskus defektus
• R49: Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus
• R60: Var kaitēt reproduktīvajām spējām
• R61: Var kaitēt augļa attīstībai
4. Pārbaudiet Datu drošības lapās otro sadaļu -> CMR vielas ir jādeklarē, ja to koncentrācija sasniedz vai ir augstāka noteiktām normām:
• 1. un 2. kategorijas CMR vielas (R45, R46, R49, R60, R61)
• > vai vienāds ar 0,1 %w/w
• > vai vienāds ar 0,02 %V/V
• 3. kategorijas kancerogēni (R40)
• >vai vienāds ar 1 %w/w
• > vai vienāds ar 0,2 %V/V

• Ko attiecībā uz patērētājiem nozīmē riska novērtējums?
• Kā jūs varat noteikt bīstamās vielas, kuras tiek izmantotas jūsu izstrādājumos?
• Ierobežotas izmantošanas vai aizliegto ķīmisko vielu izmantošana

Ja Jūs novērojiet, ka kāds no produktiem, iespējams, var radīt risku patērētājiem, ir jāveic riska izvērtējums, lai noteiktu, vai ir nepieciešams veikt tehnoloģiskus uzlabojumus. Tā galvenokārt ir ražotāja atbildība, bet izplatītāji, iespējams, var sniegt noderīgu informāciju.

Dažām preču grupām ir nepieciešams veikt standartizētas pārbaudes un jums tās ir jāveic, piemēram, būvniecības konstrukcijām u.c. Nav konkrētu prasību, kas attiektos uz patēriņa preču riska novērtējuma veikšanu vispārējām metāla izstrādājumu grupām. Ja standartizētas pārbaudes netiek pieprasītas, mēs iesakām izmantot šādu pieeju (balstoties uz publikāciju “Preču drošība Eiropā: Rokasgrāmata korektīvai darbībai, tajā skaitā preču atsaukšanai - lai palīdzētu uzņēmumiem aizsargāt patērētājus no nedrošām precēm”):

Lai noteiktu bīstamās vielas Jūsu produktos, varat rīkoties sekojoši:

• Sāciet ar atlases veikšanu vielām, kuru izmantošana ir ierobežota vai aizliegta, kuras varētu tikt lietotas Jūsu nozarē!
• Turpiniet ar to bīstamo vielu atlasi, kas atrodamas IZMANTOTAJĀS ķīmiskajās vielās Jūsu uzņēmumā!

2. solis – Atlasiet ķīmisko izstrādājumu drošības datu lapas

3. solis – Lai saražotu jūsu produktu, izmantojat kādus gatavus materiālus no citiem piegādātājiem (piem., metāla/ plastmasas detaļas) – pieprasiet sīku informāciju par to, kā tie tiek ražoti, t.i. kādas izejvielas (piemēram, ķīmiskās vielas) tiek izmantotas.

• Atkritumu samazināšanas posmi uzņēmumā
• Norādījumi par atkritumu samazināšanas pasākumiem
• Norādījumi par atkritumu apsaimniekošanu saistībā ar atkritumu veidiem / grupām saskaņā ar atkritumu hierarhiju
• Atkritumu klasifikācijas principi
• Noteikšana, vai atkritumi ir bīstami vai nē

Sistemātiskas atkritumu samazināšanas projektam parasti ir vesela rinda posmu:

Sekmīgai atkritumu apsaimniekošanai uzņēmumā ir svarīgi zināt, kādas atkritumu plūsmas tiek radītas. Tam paredzētais instruments ir atkritumu klasificēšana.

Likumdošanas bāzi atkritumu klasificēšanai nodrošina ES Atkritumu saraksts (Eiropas Komisijas lēmums 2000/532/EK ar grozījumi em). Nacionālajā likumdošanā saraksts tika pārnests ar Noteikumiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus (MK not. Nr. 985, 2004.30.XI, skatīt II.pielikumu ) Ja starp dokumentiem ir atšķirības klasifikācijā, uzņēmumam kā pamats lēmumu pieņemšanai jāizmanto nacionālais saraksts.

Atkritumu saraksta jēdziens nodrošina standartizētu atkritumu klasificēšanu. Saraksts iekļauj gan bīstamus, gan nekaitīgus atkritumus.

ES Atkritumu saraksts ir sadalīts 20 nodaļās, pamatojoties uz:

• rūpniecības nozari;
• ražošanas procesa veidu;
• atkritumu veidu.

Nodaļas ir strukturētas sekojošajā veidā :

• 01-12 – Atkritumu veidi, balstoties uz rūpniecības darbību (piemēram., kalnrūpniecība);
• 13 – eļļu atkritumi;
• 14 – šķīdinātāji;
• 15 – iepakojums/filtri
• 16 – atkritumi, kuri nav norādīti citur;
• 17-20 – būvniecības, medicīnisko atkritumu un municipālo atkritumu veidi.

Katram atkritumu veidam, kas šeit uzskaitīti, ir 6 ciparu atkritumu kods :

• pirmie divi cipari attiecas uz nodaļas numuru (no 01 līdz 20);
• vidējie divi cipari attiecas uz rūpniecības procesa veidu;
• pēdējie divi cipari apzīmē atkritumu tipu.

Atkritumiem, kas nekur nav uzskaitīti, beigās divi pēdējie cipari ir “99”. Par tādiem atkritumu veidiem arī ir jāatskaitās.

Bīstamo atkritumu veidi ir iezīmēti ar zvaigznīti "*”. Tiek izmantota asolūto un spoguļierakstu koncepcija. Absolūtios ierakstus apzīmē ar "*" bet atsauces uz bīstamo vielu klātbūtni. '"sadi atritumi tiek klasificēti kā bīstami neatkarīgi no koncentrācijas. Spoguļieraksti arī tiek apzīmēti ar "*", bet ar norādi uz bīstamo vielu saturu. Šādi atkritumi ir bīstami, ja bīstamo vielu koncentrācija tajos pārsniedz robežslieksni. .

1. Vai īpašības, kas piemīt atkritumiem, nosaka, ka tie ir bīstami?
2. Kādas ir šo vielu koncentrācijas atkritumos?

Skatīt Noteikumu par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus" (MK not. Nr. 985, 2004.30XI) 3. pielikumu

Atkritumu bīstamamības kritēriji

Bīstami atkritumi ir jebkuri atkritumi, kuri uzrāda jebkuru no 6 bīstamām īpašībām un kuru kumulatīvā komponentu koncentrācija ir vienāda vai lielāka par uzrādītajām robežvērtībām.

Praktisks piemērs: Gadījums, kad atkritumi ir karcenogēni – H7.

Sekojiet tādam pašam principam, lai pārbaudītu atkritumu bīstamību saskaņā ar citām H bīstamības grupām!

Gadījumā, ja atkritumi tiek klasificēti kā ir bīstami vismaz vienā grupā, tie ir bīstami!

Piesārņojuma kontrole

UZ AUGŠU

• Rekomendacijas par difuzo GOS emisiju novertešanu un ierobežošanu:
  http://www.varam.gov.lv/vide/EBAL/Lprogr.htm
  
• Noderigs rekomendejoša rakstura dokuments par IPNK Direktivas prasibu ieviešanas praktiskajiem aspektiem:
  http://www.esig.info/uploads/documents/71-398-0507%20cefic%20ippc%20practical%20%

 UZ AUGŠU