GAISS
Visizplatītākās izplūdes gaisā poligrāfijas nozarē:
- cietās daļiņas, kas rodas apstrādes laikā;
- gaistošie organiskie savienojumi, kas rodas:
- no krāsu un šķīdumu lietošanas, kas ražoti uz organisko šķīdinātāju bāzes,
- līmes un mitrināšanas šķīdumiem,
- visas attīrīšanas darbības, kur tiek izmantoti organiskie šķidrumi, kas ražoti uz šķīdinātāju bāzes,
- uzkrāšanas, atkritumiem un organisko šķīdinātāju pārpalikumi,
- pārklāšanas un kaltēšanas procesi;
- emisijas no katla mājām.
Nodaļā galvenā uzmanība ir veltīta gaistošo organisko savienojumu emisijām, to izraisītajiem draudiem uz strādnieku veselību un apkārtējo vidi, jo tie lielā mērā izraisa fotoķīmisko smogu, daži ir toksiski un izraisa vēzi, daži veicina intensīvu (stratosfēras) ozona izsīkšanu un globālo sasilšanu.
Latvijas normatīvie akti |
ES normatīvie akti |
Par gaisa kvalitāti (MK not. Nr. 588, 2003.21.X) |
96/62/EK
Atvasinātās direktīvas:
1999/30/EK
2000/69/EK |
Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā (neietverot darba vidi) Latvijas teritorijā, kā arī:
- gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus ;
- gaisu piesārņojošu vielu augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vidē un raksturlielumus šādām gaisu piesārņojošām vielām (sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam, cietajām daļiņām PM 10 un PM 2,5, svinam, ozonam, benzolam, oglekļa oksīdam, aromātiskajiem ogļūdeņražiem, kadmijam, mangānam, vanādijam un dzīvsudrabam);
- parametrus, monitoringa metodes un metodes, kuras izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu;
- pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.
|
Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem ( MK not. Nr. 379 , 2002.20.VIII), ar grozījumiem
Par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi (MK not. Nr. 200, 2003.22.IV) |
99/13/EK |
- Nosaka darbības, kā samazināt GOS un citu piesārņotāju. Ir attiecināms, ja uzņēmumā šķīdinātāja patēriņš t/gadā ir:
- > 15 t/gadā termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedumiem;
- > 25 t/gadā Izdevumu rotācijas dobspiedumiem;
- > 0,5 t/gadā citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana;
- > 1 t/gadā virsmu tīrīšanai.
- Ar emisiju robežvērtību palīdzību nosaka emisiju samazināšanas sliekšņus no stacionāriem piesārņojuma avotiem (kas izteiktas ar maksimālas šķīdinātāju koncentrācijas apjomu izplūdes gāzēs) un izplūdes emisiju apjomu atmosfērā (kas izteikts kā šķīdinātāja sākotnējā daudzuma procents). Noteiktās robežvērtības jāsasniedz ar atbilstošās tehnoloģijas uzlabošanu vai ar citu vielu aizstāšanu (tehnoloģijām ar zemu šķīdinātāju izmantošanas daudzumu vai tehnoloģijām, kurās organiskie šķīdinātāji netiek izmantoti).
- Pastāvošās iekārtas pakāpeniski ir jāpiemēro šīm prasībām:
- no 2007. gada 31. oktobra esošajām iekārtām ir jāsasniedz direktīvā noteikto emisiju limits;
- ierobežojumi un emisiju robežvērtības vielām, kas klasificētas ar riska frāzēm R45, R46, R49, R60, R61 (kas ir karcerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas vielas ) un R40 halogenētajiem gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, aizstāšana ar citām vielām ir jānotiek līdz 2007. gada 31.oktobrim;
- Uzstādot jaunas iekārtas, tām ir jāatbilst minētajām prasībām uzreiz, no darbības uzsākšanas brīža.
- Līdz ar to, uzņēmumam, kurš atbilst direktīvas prasībām:
- ir jāreģistrē iekārtas;
- katru gadu ir jāveic gaistošo organisko savienojumu monitorings, lai noteiktu izplūdes gāzes apjomu un saskaņotu emisiju samazināšanas shēma ar oficiālajām iestādēm;
- izmēriet C-koncentrācijas dūmu gāzēs (mg C/ m 3 , kur C ir kopējais organiskais ogleklis).
- Sadedzināšanas iekārtās, kuru jauda ir vienāda ar 50MW vai lielāka, nosaka emisiju robežsliekšņus atkarībā no patērētā kurināmā daudzuma un veida.
|
Par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (MK not. Nr. 507, 2003.9.IX), ar grozījumiem |
2004/42/EK |
- Ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos
-
Nosaka prasības šķīdinātāju saturam krāsās izmantošanai ēkām, to apdarei, detaļām un būvēm, kas saistītas ar ēkām;
- Nosaka robežvērtības gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam produktos un prasības marķējumam, kā arī īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs.
- Minētajiem produktiem, kad tie tiek tirgoti, ir jābūt ar īpašu marķējumu. Marķējumā ir jānorāda preces apakšgrupa un gaistošo organisko savienojumu oficiālās robežvērtības gramos uz litru un maksimālais gaistošo organisko savienojumu saturs gramos uz produkcijas litru fāzē, kad tā ir gatava lietošanai.
- Krāsām un lakām (vairākas apakš-kategorijās, izņemot aerosolus), ko izmanto kā virsmas pārklājumus - ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī saistītās struktūrās dekoratīviem, funkcionāliem un aizsardzības mērķiem, nosaka divus robežvērtību apjomus gaistošo organisko savienojumu maksimālajam saturam, kas izteikts kā grami uz litru gatavajā produkcijā. Robežvērtība pirmajam apjomam ir jāstājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra. Otrais un stingrākais robežvērtību apjoms stājas spēkā no 2010. gada 1.janvāra.
|
Par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (MK not. Nr. 507, 2003.9.IX), ar grozījumiem |
2001/81/EK |
- Noteikumi nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā atļauts emitēt atmosfērā no visiem emisijas avotiem).
- Līdz 2010. gadam sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, amonjakam un gaistošo organisko savienojumiem emisijas ir jāsamazina līdz valsts noteiktajiem griestiem.
- Valsts emisiju robežvērtības ir noteiktas un pielietotas visā valsts teritorijā no visiem emisiju avotiem.
|
Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai (MK not. Nr.1015 2004.14.XII) |
|
Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – mazo katlumāju apsaimniekošanu, kuru ievadītā siltuma jauda ir:
- 0,2 - 5 MW ja izmanto biomasu vai gāzveida kurināmo;
- 0,2 - 0,5 MW, izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu).
Ja operators katlumājas teritorijā veic arī citas piesārņojošas darbības (sk. MK not. 294, 2002.9.VII, par A,B,C kategorijas atļaujām), šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, papildus prasībām atļaujā. |
Par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem (MK not. Nr. 125, 2004.2.III) |
1999/32/EK
93/12/EEK |
Noteikumi nosaka:
- šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts importēt un izplatīt;
- vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida transportlīdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;
- kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajām iekārtām.
|
| Par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām (MK not. Nr. 269, 1999.08.III) |
|
- Attiecas uz uzņēmumiem, kuru teritorijā atrodas degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamās cisternas.
|
Tirgotājs / piegādātājs |
- Nodrošiniet tirgotājus ar pietiekamu informāciju , lai tie reklamētu jūsu preces kā apkārtējai videi draudzīgas.
- Apmāciet savas produkcijas tirgotājus, lai viņi varētu reklamēt šīs preces kā videi draudzīgas un pastāstīt klientiem par šo produktu priekšrocībām.
- Pieprasiet informāciju no klientiem, lai uzlabotu izstrādājumu kvalitāti vai paziņotu šo informāciju tālāk piegādātājiem.
|
Patērētājs |
- Stimulējiet klientus un patērētājus izmantot videi un veselībai draudzīgus produktus, piemēram, ekomarķētus, hloru nesaturošus vai apdrukātus uz reciklēta papīra.
- Informējiet klientus par ķīmiskajām vielām, kuras jūs izmantojat izstrādājumu ražošanā un to potenciālajām emisijām, kā arī šo vielu ietekmi uz apkārtējo vidi un veselību.
- Pieprasiet informāciju par to, kādas ir patērētāju atsauksmes par nopirktajiem produktiem.
- Informējiet par iespējām atbrīvoties no nevajadzīgiem vai nolietotiem produktiem, kurus klienti būs iegādājušies.
|
- Iespiedmašīnas tīrīšana:
- pirms iekārtu tīrīšanu ar šķīdinātājiem, noslaukiet pāri palikušo krāsu;
- tīrīšanas līdzekļus ar augstu gaistošo organisko savienojumu daudzumu aizstājiet ar tīrītājiem, kuros ir zems gaistošo organisko savienojumu daudzums, kas satur ne vairāk kā 30% no masas daļas. Izmantojiet tos, kuriem ir zemāks izgarošanas spiediens un augstāka uzliesmošanas temperatūra - atkarībā no to uzliesmošanas temperatūras, tie ir iedalīti 4 grupās:
- < 21ºC - nav atļauti lietošanai poligrāfiskajas nozarē - ļoti ātra iztvaikošana, tvaiki ir bīstami veselībai. Augsts eksplozijas risks.
- 21ºC – 55ºC - viegli uzliesmojošs, stipra iztvaikošana, tvaiki ir bīstami veselībai. Nav atļauti lietošanai uz jaunām iespiedmašīnām.
- > 55ºC - vāja iztvaikošana, tvaiki ir bīstami veselībai. Viegli uzliesmojošs, taču uzliesmošanas temperatūra ir augsta.
- > 100ºC - nesatur gaistošos organiskos savienojumus, ļoti ieteicams lietojošanai poligrāfijas procesos, piemēram, uz augu eļļām ražotie tīrīšanas šķīdumi.
- petroleju eļļas krāsas nomainiet ar augu eļļas krāsām, tādām kā sojas vai linsēklu eļļas;
- uzstādiet automātiskās tīrīšanas iekārtas, samaziniet tīrīšanas līdzekļu daudzumu, notīrot pāri palikušo krāsu à tāpat arī jānovērš krāsas nogulsnēšanās vienā vietā, kas vēlāk prasa stiprākus tīrīšanas šķīdinātājus, lai to attīrītu;
- mēģiniet lietot viena veida šķīdinātāju visiem nolūkiem - uzlabos otrreizējās pārstrādes iespējas;
- ieplānojiet darbu secībā pēc krāsām - tīriet krāsas teknes tikai mainot krāsas, vai arī krāsai izžūstot sērijas laikā;
- ar saspiežamu pudeli izsmidziniet šķīdinātāju tieši uz virsmas. Izspiediet šķīdinātāju no izlietotajām lupatām à izmantojiet otrreiz sākotnējai tīrīšanai, pēc tam beigās tīrot ar tīru šķīdinātāju.
- Fotoķimikālijas:
- uzlieciet “peldošos” vākus, lai neļautu gaisam tikt klāt un samazinātu izgarošanu un piesārņošanu, līdz ar to pagarinot tā lietošanas iespēju;
- lai samazinātu attīstīšanas šķīduma oksidēšanu, pievienojiet marmoru, lai paceltu šķidruma līmeni līdz malām katru reizi pēc tā lietošanas - pagarinās ķīmisko vielu derīguma termiņu, kā arī vannas lietošanas termiņu.
- Plašu sagatave:
- izmantojiet plašu sagatavi ar lāzeru un elektronisko attēlveidošanas sistēmu;
- samaziniet piesārņojumu ievilkumus, samaziniet šķīdinātāju izvilkumus, pievienojot pilēšanas tvertnes, vienlaicīgi pagarinot pilēšanas laiku;
- lietojiet nekaitīgas plates attīstītājvielas un pēcapstrādi;
- biežāk izmantojiet tehnikas, kurās ir tiešo attēlu uznešanu uz platēm, tādējādi ietaupot liekus starpposmus starp plašu sagatavošanas brīdi un datora attēliem, proti, pašreizējo attēlu veidošanas procesu aizvietojiet ar „datorizētu elektronisko priprinta sistēmu” iespiedzīmju noregulēšanai un nospieduma sagatavošanai.
- Apdruka un sietspiede:
- dodiet priekšroku krāsām, kas ražotas uz ūdens bāzes, sojas pupiņu eļļas, UV staru noturīgām vai elektronu apstarotām krāsām;
- ja iespējams, atvēliet iespiedmašīnām katrai savu krāsu;
- piepildiet krāsu rezervuārus ar krāsas daudzumu, pietiekoši vienai sērijai vai maiņai, un neemulģētās krāsas atgrieziet to tvertnēs;
- lietojiet mitrināšanas šķīdumus, kuri nesatur izopropanola spirtu vai mitrinātāju šķīdumus ar zemu izopropanola koncentrāciju, pievienojot tiem nelielu daudzumu līdzīgu ķīmisko vielu, piemēram, glikolus vai glikolu ēterus;
- pāri palikušo krāsu pievienojiet melnajai krāsai;
- lietojiet krāsas, kas nesatur toksiskās vielas vai smagos metālus (svinu, bāriju, kadmiju un hromu).
- Pēcapstrāde:
- labāk lietojiet ūdens saturošās līmes nekā šķīdinātājus saturošās;
- samaziniet pārklājumus un līmes, kas kavē vēlāku produkta otrreizējo pārstrādi;
- izmantojiet mehāniskās iesējuma metodes, nevis līmes vai līmlentas.
- Atjaunojiet un lietojiet atkārtoti vai pārstrādājiet materiālus, lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un izejmateriālu iepirkšanu:
- pirms galīgās tīrīšanas ar tīru šķīdinātāju, noskalojiet iekārtas ar netīru – iepriekš lietotu - šķīdinātāju;
- destilējiet “netīro” šķīdinātāju un lietojiet to atkārtoti citā līdzīgā tīrīšanas reizē;
- tukšās tvertnes lietojiet atkārtoti; pērkot jaunas krāsas, nogādājiet piegādātājam to atkārtotai piepildīšanai;
- atjaunojiet izmantotos šķīdinātājus, tos atdestilējot, ja izmantotais daudzums ir pietiekams, vai izmantojiet profesionālus šķīdinātāju pārstrādātājus;
- uzstādiet šķīdinātāju kulbas, lai uztvertu šķīdinātāja pārpalikumus no iespiedmašīnām;
- atkārtoti lietojiet izmantotu un pāri palikušu krāsu;
- sietpiedes tehnikas gadījumā uztveriet iespiedkrāsu, izspiežot rastrus pirms mazgāšanas.
- Izmantojiet universālos materiālus - tas var samazināt darbinieku apjukumu, mazināt reti lietojamo izejvielu daudzumu, tādējādi samazinot atkritumus.
- Organisko šķīdinātāju un organisko šķīdinātāju saturošu materiālu uzglabāšana un lietošana:
- sadaliet izlietoto šķīdinātāju attiecīgi pēc krāsas un tintes tipa. Atkārtoti izmantojiet savāktos pārpalikumus, lai turpmāk samazinātu izmaksas;
- lietojiet aizvērtus jaukšanas un uzglabāšanas traukus;
- savāciet un uzglabājiet noslēgtās tvertnēs;
- darba laikā
- turiet tvertņu vākus aizvērtus;
- marķējiet tvertnes
Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā; visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm)
Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII), ar grozījumiem
Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un
izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai ( MK. not. Nr. 294 , 2002.9.VII), ar grozījumiem
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība (MK not. Nr. 400, 2004.02.V), ar grozījumiem |
IPPC (96/61/EC)
EPER (2000/479) |
- Nosaka prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu un tam nepieciešamās atļaujas, kas tiek sadalītas kategorijās A, B un C.
- Siltumnīcas efekta gāzu emisiju atļauja attiecas uz iekārtām, kurās šķīdinātāju izmanto apjomos vairāk nekā 150 kg stundā vai vairāk nekā 200 t/gadā virsmas apstrādei, piemēram, pārklājumiem, ūdens necaurlaidības piešķiršanai, iekšējiem pārklājumiem, krāsošanai, iespiedarbu veikšanai
- Nosaka, ka atļaujas pielikumā ir jānorāda visi vielu maisījumi, kas satur šķīdinātājus, to nosaukumi, daudzums, gaistošo organisko savienojumu koncentrācija, riska frāzes.
- Pieprasa, lai, piesakot vides atļauju, tiktu noteiktas emisijas gaisā no katras atsevišķas iekārtas.
Uzmanību! Normatīvie akti par šķīdinātājiem, kas satur gaistošos organiskos savienojumus, tikai nosaka minimālās prasības, kas ne vienmēr ir pietiekamas, lai izpildītu prasības A kategorijas piesārņojošajai darbībai. Lai šīs prasības izpildītu, var būt nepieciešama stingrāku emisijas robežvērtību ievērošana, emisijas robežvērtības citām vielām vai noteiktai videi, un citi atbilstoši nosacījumi. Sīkāku informāciju par to iekārtu emisijām, kuras atbilst gan Direktīvai par šķīdinātājiem, kas satur gaistošos organiskos savienojumus, gan IPNK Direktīvai, var atrast Eiropas piesārņojošu vielu emisiju reģistrā (EPER). |
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III), ar grozījumiem |
67/548/EEK
99/45/EK |
- Noteikumi nosaka ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas kārtību atkarībā no to bīstamajām īpašībām un pakāpes, kādā šīs īpašības minētajām vielām un produktiem piemīt, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu marķēšanas un iepakošanas kārtību;
- nodrošina dažu vielu saskaņotu klasificēšanu un robežkoncentrācijas, kas ir nepieciešams karcerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvi toksisku vielu saturošu noteikšanai šķīdinātājos.
|
Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem |
76/769/EEK |
- Šie noteikumi nosaka īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem vai materiāliem, tai skaitā, piemēram, halogenizēto gaistošo organisko savienojumu izmantošanu.
|
Kā es varu zināt, ka izmantoju gaistošos organiskos savienojumus?
|
 UZ AUGŠU
|
Gaistošie organiskie savienojumi (VOC) = jebkurš organisks savienojums, kam tvaika spiediens ir 0,01kPa pie 293,15 °K (19,85 °C) vai tamlīdzīga gaistamība konkrētos izmantošanas apstākļos - informācija par fizikālajām īpašībām atrodama DDL 9. sadaļā.
Ir jāņem vērā, ka gaistošie organiskie savienojumi nav tikai tīros šķīdinātājos - tie var būt sastopami krāsās, lakās un līmēs! meklējiet informāciju par maisījumu sastāvu uz etiķetes.
Kā noteikt gaistošos organiskos savienojumus, kurus ir jāaizvieto?
- Bīstamie gaistošie organiskie savienojumi - ir vielas, kam piemīt kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvi toksiskas (CMR) īpašības.
- 1. un 2. kategorijas CMR vielas atbilst riska frāzes R45, R46, R49, R60, R61.
- 3. kategorijas CMR vielas atbilst riska frāze R40.
- R40: Kancerogenitāte ir daļēji pierādīta (3. kategorija)
- R45: Kancerogēna viela
- R46: Var radīt mantojamus ģenētiskus defektus
- R49: Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus
- R60: Var kaitēt reproduktīvajām spējām
- R61: Var kaitēt augļa attīstībai
- Pārbaudiet Datu drošības lapās otro sadaļu - CMR vielas ir jādeklarē, ja to koncentrācija sasniedz vai ir augstāka noteiktām normām:
- 1. un 2. kategorijas CMR vielas (R45, R46, R49, R60, R61)
- > vai vienāds ar 0,1 %w/w
- > vai vienāds ar 0,02 %V/V
- 3. kategorijas karcenogēni (R40)
- >vai vienāds ar 1 %w/w
- > vai vienāds ar 0,2 %V/V
UZ AUGŠU
|
