ĶĪMISKĀS VIELAS UN PRODUKTI
Ķīmisko vielu izmantošana ir viena no galvenajām problēmām poligrāfijas nozarē. Ķīmiskās vielas izmanto dažādos procesos, piemēram, iespiešanā, krāsošanā, līmēšanā iekārtu attīrīšanā, un šīs ķīmiskās vielas var būt bīstamas. Darbinieki var nokļūt saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās, un patērētāji var nonākt tiešā saskarē ar tām ar izstrādājumu starpniecību. Ķīmisko vielu riska pārvaldības mērķis ir izvairīties vai ierobežot cilvēku un vides saskari ar bīstamām ķīmiskajām vielām. Problēmas saistībā ar šādu saskari bieži rodas, piemēram, šādas sfērās:
- Darbinieki tiek pakļautisaskarei ar bīstamām ķīmiskām vielām darba vietās.
- Saskare ar vidi:
- notekūdeņi var saturēt noturīgas, toksiskas un bioakumulējošās vielas;
- gaistošie oglekļa savienojumi iztvaiko no ražojumiem un ražošanas procesiem iztvaiko gaisā;
- bīstami atkritumi tiek izgāzti nepieļaujamā veidā, un notiek to saskare ar vidi.
- Ķīmiskās vielas, to fizikālo un ķīmisko īpašību dēļ var izraisīt, pastiprināt vai veicināt nelaimes gadījumus.
- Patērētāji tīši vai netīši tiek pakļauti bīstamo vielu ietekmei, kuras satur izstrādājumi.
Nodaļa satur informāciju par normatīviem, kas attiecas uz ķīmiskajām vielām un produktiem, informāciju par risku un draudiem, ko izraisa ķīmiskās vielas, kā arī dažādu vadības instrumentu aprakstu, piemēram, par ķīmisko vielu sarakstu, par riska informācijas iegūšanu (etiķetes, drošības datu lapas). Nodaļa nesatur informāciju par riska novērtēšanu videi un darba vietām attiecībā uz ķīmiskajām vielām, riska novērtēšana attiecībā uz patērētāju ir aprakstīta nodaļā par drošu produkciju.
Likumdošana par ķīmiskajām vielām nosaka tiešus pienākumus to ražotājiem un importētājiem, kā arī ķīmisko vielu un produktu lietotājiem. Poligrāfijas uzņēmumiem ir jāzina šie pienākumi tādēļ, lai zinātu savas tiesības saņemt informāciju no ķīmisko vielu un produktu ražotājiem un piegādātājiem, kā arī nodrošinātu to likumdošanas prasību ievērošanu, kas attiecas uz viņiem: jāievēro darba drošības prasības . Pienākums iegūt un sniegt pareizu informāciju attiecas arī uz poligrāfijas uzņēmumiem (saskaņā ar ES tiesību aktu ieviešanas prasībām).
Latvijas normatīvie akti |
ES normatīvie akti |
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums1998.1.IV, ar grozījumiem
Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII)
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III), ar grozījumiem |
67/548/EEK
1999/45/EK
|
- Likums nosaka galvenos pienākumus un tiesības darbā ar ķīmiskām vielām un produktiem
- Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK nosaka prasības ķīmisko vielu un produktu klasificēšanai un marķēšanai, bīstamības apzīmējumus (R- frāzes) un drošības prasību apzīmējumus (S-frāzes).
- Direktīvas 1. pielikums (http://ecb.jrc.it/) ir bīstamu vielu saraksts ar to oficiālo klasifikāciju, Latvijā to pārnes noteikumi Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII), http://www.lvgma.gov.lv/chemical/saraxti/saraksti.htm
- Direktīvas 67/548/EEK 5. pielikums satur pārbaudes metodes, un 6. pielikums satur klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumus Latvijā to pārnes noteikumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III) ar grozījumiem - ražotājiem un importētājiem ir pienākums informāciju par riskiem uzrādīt DDL un marķējumā.
- Gadījumā, ja no trešajām valstīm tiek importētas vielas vai produkti, kurus ražotāji nav klasificējuši, poligrāfijas uzņēmumiem ir pienākums tos klasificēt pašiem.
|
Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas (MK not. Nr. 105, 2004.24.II) |
91/155/EK
01/58/EK |
- noteic drošības datu lapas struktūru;
- ražotājiem un piegādātājiem ir jāiesniedz DDL par visiem bīstamajiem produktiem un vielām, ne vēlāk, kā produkta piegādes brīdī;
- poligrāfijas uzņēmums var pieprasīt DDL informāciju par produktu, kurš nav klasificēts kā bīstams, bet satur vismaz vienu vielu ar vairāk kā 1% koncentrāciju no svara vai 0,2% no tilpuma gāzveida produktiem, kura ir:
- bīstama veselībai vai videi vai
- kurai ir noteiktas Eiropas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības
- uz kancerogēnām vielām attiecas zemākas koncentrāciju robežas.
|
Par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem |
76/769/EEK |
- pieprasa, lai ķīmisko vielu patērētāji neizmantotu norādītās ķīmiskās vielas konkrētos ražošanas procesos vai izstrādājumos. Dažu vielu izmantošana ir pilnībā aizliegta.
Ierobežoto un aizliegto vielu saraksts, kurš attiecas uz uz poligrāfijas nozares uzņēmumiem, ir atrodams Nodaļā ”Preču drošība”.
|
Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi (MK not. Nr. 466, 2002.22.X), ar grozījumiem |
|
- Persona, kura veic darbības ar ķīmiskajām vielām / produktiem, nodrošina rakstisku vai elektronisku informācijas uzskaiti:
- ķīmiskās vielas/ produkta nosaukums, daudzums, klasifikācija un marķējums,
- ķīmiskās vielas / produkta drošības datu lapas.
- Darbību veicējs vismaz reizi gadā veic inventarizāciju un atjauno informāciju.
- Ķīmisko vielu / produktu ražotājs & importētājs iesniedz LVĢMA pārskatu par darbībām ar ķīmiskajām vielām / produktiem par iepriekšējo kalendāra gadu:
- par importētām vai saražotām ķīmiskajām vielām / produktiem > 100 kg/ gadā,
- par importētām vai saražotām T, T+ , I. un II. Kat. kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām ķīmiskajām vielām / produktiem > 10 kg/ gadā.
|
Par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu (MK not. Nr.139, 2006.14.II) |
96/59/EK
91/157/EEK |
- Nosaka, kas jādara uzņēmumam, kura teritorijā ir polihlorētos bifenilus vai polihlorētos terfenilus saturošas iekārtas (vecie transformatori, kondensatori, konteineri).
- Nosaka bīstamas vielas (Hg, Cd, Pb) saturošu bateriju un akumulatoru lietošanu un marķēšanu.
|
Par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (MK not. Nr. 332, 2006.25.IV) |
87/217/EEK |
- Nosaka, kā rīkoties ar azbestu saturošiem materiāliem.
|
Sazināšanās piegādes ķēdē ir ļoti svarīgs faktors ķīmisko vielu apsaimniekošanā un attiecas arī uz poligrāfijas nozares uzņēmumiem. Riska informācijai ir jāseko ķīmiskajai vielai pa piegādes ķēdi. Ja tas nav nodrošināts, tad poligrāfijas uzņēmumiem var rasties problēmas ar likumdošanas prasību ievērošanu. Ja uzņēmums nesaņem visu atbilstošo informāciju par izmantojamajām ķīmiskajām vielām un tas nevar nodrošināt drošību vai izraisa netīšas emisijas, to var sodīt, jo piegādes ķēdē pastāv tā saucamā „kopīgās atbildības” prasība.
Savas lomas zināšana ķīmisko vielu piegādes ķēdē ir būtiska, lai noteiktu, kuras likumdošanas prasības uz jums attiecas, un lai saprastu, kādi pienākumi un prasības no tā izriet.
Profesionālais patērētājs / tirgotājs |
- Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras ir izmantotas drukājot, piemēram, izmatotajām krāsām.
- Nodrošiniet videi labvēlīgus izstrādājumus un argumentējiet, kāpēc šie izstrādājumi ir videi labvēlīgi.
- Pieprasiet atbildes informāciju, lai uzlabotu jūsu produkciju un darbību.
|
Patērētājs |
- Veiciniet videi un veselībai nekaitīgu poligrāfijas ražošanu un izmantojiet to kā tirgvedības argumentu.
- Nodrošiniet informāciju par to, kā šos izstrādājumus, kurus jūs gribētu nopirkt, varētu nākotnē nodot atkritumos.
|
- Procesa laikā:
- tīriet iespiedmašīnu tūlīt pēc tās lietošanas, lai samazinātu mazgāšanas līdzekļu patēriņu un novērstu krāsas koncentrēšanos vienā vietā;
- pirms ķīmisko vielu iegādes, izvērtējiet drošības datu lapā sniegto informāciju; ņemiet vērā ķīmisko vielu ietekmi uz vidi, veselību un darba tehniku.
- Uzskaite/ uzglabāšana:
- Pērciet materiālus tikai nepieciešamā daudzumā, tas palīdzēs aizkavēt bojāšanos vai novecošanos.
- Izveidojiet elektronisku ķīmisko vielu uzskaites sistēmu.
- Apmācība:
- Regulāri apmāciet darbiniekus (vismaz divas reizes gadā) kā rīkoties ar bīstamām ķīmiskām vielām, kā arī par darba drošību. Māciet darbiniekiem lietot tīrīšanas līdzekļus pēc iespējas mazākos apjomos.
- Pieprasiet visu ķīmisko vielu drošības datu lapu (DDL) un iemāciet darbiniekiem tās nolasīt.
- Turiet datu drošības lapas (DDL) darbiniekiem pieejamās vietās, lai tie varētu tās viegli ieraudzīt un iepazīties ar tās saturu.
- Organisko šķīdinātāju un produktu, kas satur organiskus šķīdinātājus, uzglabāšana un darbs ar tiem:
- slēgto jaukšanas un uzglabāšanas konteineru izmantošana;
- vāciet un uzglabājiet visus materiālus un šķīdinātājus aizvērtos konteineros;
- darba laikā turiet konteineru vākus aizvērtus;
- marķējiet konteinerus, kā arī katru nelielo trauku, kas satur ķīmiskās vielas un tiek izmantots darba vietā.
- Izveidojiet vizuālas informācijas lapas par bīstamajām ķīmiskajām vielām un izvietojiet tās uz darba telpu sienām;
- Samaziniet līdz minimumam izopropanola spirtu izmantošanu:
- lietojiet spirtu aizstājējvielas - zema satura vai spirtus nesaturošus mitrināšanas šķīdumus;
- lietojiet cirkulējošu atdzesēšanas iekārtu, kas uztur tīru mitrināšanas šķīdumu un samazina tā izgarošanu;
- pārbaudiet pH saderību katrā tvertnes šķīdumā (dažiem iespiedējiem 4-5 pH ir ļoti atbilstošs kvalitātes saglabāšanā).
- Aizstājiet krāsas un/vai saimniekojiet ar tām efektīgi, lai samazinātu emisijas:
- uz karstumu reaģējošas krāsas;
- UV apstarojošas krāsu sistēmas;
- elektronu staru vulkanizētas krāsu sistēmas;
- krāsas, kas ražotas uz sojas un ūdens bāzes (nelitogrāfiskiem iespiedējiem);
- krāsas, kas nesatur metālus;
- turiet krāsu tvertnes aizvērtas un to saturu vienādā līmenī;
Latvijas normatīvie akti |
ES normatīvie akti |
Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII)
Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 294, 2002.9.VII) |
IPNK (96/61/EK) |
- pievēršas prioritārajiem piesārņotājiem no iekārtām (metāli, hlororganiskās vielas, citi organiskie un neorganiskie maisījumi utt.);
- pieprasa, lai piesakot vides atļaujas, tiktu noteiktas un uzskaitītas izmantotās bīstamās un prioritārās vielas (šī informācija iegūstama no DDL).
|
Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem (MK not. Nr. 379, 2002.20.VIII), ar grozījumiem
Par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem ( MK not. Nr. 833, 2005.01.XI) |
99/13/ EK
2004/42/EK |
- uzņēmumam informācija par GOS jāiegūst no drošības datu lapām: GOS koncentrācija, informācija par KMR, fizikālās un ķīmiskās īpašības
|
Prasības darbībām ar biocīdiem (MK not. Nr. 184, 2003.15.IV), ar grozījumiem |
98/8/EK |
- pārbaudiet, vai Jūs izmantojat produktu, kas satur biocīdus (piem., krāsas), pārbaudiet, vai tie ir reģistrēti un atļauti;
- pārbaudiet, vai Jūs izmantojat tos atbilstoši instrukcijā aprakstītajam lietošanas veidam un prasībām.
|
Par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem (MK not.Nr. 532, 2005.19.VII) |
SEVESO (96/82/EK) |
- rūpniecības iekārtām, kuras veic darbības ar lieliem bīstamo ķīmisko vielu apjomiem, un kuras ir uzskaitītas noteikumu pielikumā, ir jāveic nelaimes gadījumu riska izvērtējums
|
Ūdens apsaimniekošanas likums (2002.01.X)
Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī (MK not. Nr. 34, 2002.22.I)
Par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību (MK not. Nr. 858, 2004.19X) |
00/60/EK |
- nosaka ūdens videi bīstamas vielas un kārtību, kādā tās ir jānosaka, jāierobežo vai jāaizstāj.
|
Atkritumu apsaimniekošanas likums (01.03.2001), ar grozījumiem
Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība (MK not. Nr. 319, 2002.23.VIII), ar grozījumiem
Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus (MK not. Nr. 985, 2004.30XI) |
75/442/EEK
91/689/EEK |
- novērsiet ķīmisko vielu pārvēršanos bīstamos atkritumos;
- klasificējiet, marķējiet un iepakojiet bīstamus atkritumus atkarībā no to bīstamajām sastāvdaļām.
|
Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās (MK not. Nr. 399, 2002.03.IX) |
98/24/EK |
- nosakiet, vai darba vietās atrodas bīstamas ķīmiskās vielas;
- novērtējiet risku darbiniekiem, ņemot vērā bīstamās vielas īpašības, iespēju pakļaušanai tās iedarbībai (veids, ilgums, biežums) normālos darba apstākļos, konkrētu darbību laikā, piemēram, attīrīšanas un remontdarbu laikā;
- nelaimes gadījumu vai ārštata situāciju laikā, kā arī veiktos riska samazināšanas pasākumus;
- nosakiet un izmantojiet atbilstošos riska samazināšanas pasākumus.
|
Par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās (MK Not. nr. 539, 2001.27.XII) |
90/394/EEK |
- nosakiet kancerogēnās un mutagēnās vielas darba vietās;
- kur vien iespējams, aizstājiet kancerogēnās un mutagēnās vielas; ja aizstāšana nav iespējama, izolējiet atbilstošos procesus, kuros tās tiek izmantotas, ja arī tas nav iespējams, tad mēģiniet samaziniet varbūtējo saskari ar apkārtējo vidi un cilvēkiem;
- ievērojiet arodekspozīcijas robežvērtību prasības.
|
Preču un pakalpojumu drošuma likums (2004.07.IV) |
01/95/EK |
- aizliedz tirgot preces, produktus, izstrādājumus, kuri izraisa risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi normālos izstrādājumu izmantošanas apstākļos.
|
ROH: Par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (MK not. Nr. 723, 2004.17.VIII)
WEEE: Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi (MK not Nr. 923, 2004.9.XI), Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības (MK not Nr. 736, 2004.24.VIII), Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām (MK not Nr. 624, 2004.27.VII)
ELV: Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem (MK not Nr. 243, 2004.6VI), ar grozījumiem, Par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus (MK not Nr. 242, 2004.6.IV), Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība (MK not Nr. 241, 2004.6.IVI), ar grozījumiem, Par nolietotu transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam (MK not Nr. 748, 2005.4.X) |
Likumdošana, kas attiecas uz produkciju – ELV, WEEE, ROHS |
- ierobežo noteiktu vielu izmantošanu izstrādājumos;
- ELV: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais Cr;
- WEEE: PCB, Hg, brominētie degšanas kavētāji, azbests, CFC, HCFC, HFC, HC, radioaktīvas vielas;
- ROHS: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais hroms, polibrominētais bifenils (PBB) vai polibrominētā difenila ēteri (PBDE);
- pieprasa, lai tiktu veikti konkrēti pasākumi šo vielu izmantošanas ierobežošanai izstrādājumos;
- pieprasa, lai tiktu ziņots par veiktajiem pasākumiem, vielu saturu izstrādājumos.
|
- Datu bāzes par vielu īpašībām
- EINECS – Eiropas esošo komercvielu saraksts. Informācija par 100196 vielām, kas ietilpst EINECS (“esošo” vielu saraksts). CAS numurs, EINECS numurs, vielu nosaukumus un ķīmiskās formulas, pieejams angliski: http://ecb.jrc.it/existing-chemicals/
- ECB Classlab datu bāze. Saskaņota klasifikācija un marķējums vielām vai vielu grupām, kuras ietilpst Direktīvas 67/548/EEC 1. Pielikumā. Meklēšana ir iespējama izmantojot EC, CAS numuru vai vielas nosaukumu, pieejams angliski: http://ecb.jrc.it/classification-labelling/
- N-klases datu bāze (klasifikācija par bīstamību videi) - Satur aptuveni 7400 bīstamu vielu klasifikāciju un papildinformāciju, pieejams angliski:. http://apps.kemi.se/nclass/default.asp
- TOXNET – Toksikoloģijas datu tīkls. Toxnet ir toksikoloģijas un vides veselības datu bāžu integrētā sistēma, kuras ir pieejamas internetā bez maksas. http://toxnet.nlm.nih.gov/
- Dažas datu bāzes, kuras ir pieejamas caur:
- HSDB (Bīstamu vielu datu banku) - plaša informācija par toksiskumu, nokļūšanu vidē, ietekmi uz cilvēkiem, ķīmisko drošību, atkritumu iznīcināšanu, rīcību ārkārtējos gadījumos.
- IRIS (Integrētā riska informācijas sistēma) - kancerogēno un nekancerogēno veselības risku novērtējums.
- Haz-Map - ietekme uz veselību, nonākot saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietā, darba pienākumi un bīstami darbi ar arodslimībām un to simptomiem.
- CCRIS (Zinātniskā darba informācijas sistēma par ķīmisko vielu izraisītajiem audzējiem) ir faktu datu banka, kura satur novērtētos datus un informāciju par vairāk kā 8,000 ķīmisko vielu (kancerogēnās, mutagēnas vielas, metabolīti un kancerogēno vielu inhibitori).
- ECOTOX datu Bāze. Satur informāciju par toksiskumu dzīvajiem organismiem ūdenī un virs zemes. Tā ir noderīga, lai izpētītu ķīmisko vielu ietekmei uz apkārtējo vidi, pieejams angliski: http://www.epa.gov/ecotox/
- RISKLINE datu bāze. Satur informāciju par ķīmisko vielu īpašībām, kas ir saistītas gan ar apkārtējo vidi, gan veselību. Meklēšanu var veikt pēc CAS numura, vielas nosaukuma vai atslēgas vārda, pieejams angliski: http://apps.kemi.se/riskline/index.htm
- Datu bāzes par Materiālu datu drošības lapām (MDDL)
Gandrīz visas MDDL datu bāzes ir izveidotas Savienotajās Valstīs, tādēļ tās satur Amerikas sistēmas DDL, kuras neatbilst ES standartiem. Eiropas ražotājiem un piegādātājiem bieži DDL ir tikai to mājas lapās. Ja Jūs meklējat DDL noteiktam produktam, vislabāk ir skatīties ražotāja mājas lapā un meklēt tur. Ja jūs meklējat informāciju par vielu vai salīdzināmu produktu, amerikāņu datu bāzes tomēr var būt labs informācijas avots.
- ChemExpert. MDDL datu bāze Beļģijā (tur atrodami daži Eiropas ražotāji ar Eiropas standarta DDL). Meklējiet pēc produkta nosaukuma, CAS numura. Ir norādīts piegādātāju saraksts ar atsaucēm uz to mājas lapām, pieejams angliski:: http://www.chemexper.com/
- Informācija par MDDL. Ķīmiskās vielas ir sakārtotas alfabēta kārtībā, vai arī tās var atrast pēc nosaukuma vai sinonīma (aptuveni 16,271 ierakstu un sinonīmu). Pilnas MDDL nav pieejamas. http://physchem.ox.ac.uk/MSDS/
- “Ķīmisko vielu riska pārvaldība uzņēmumos”– rokasgrāmata profesionālajiem ķīmisko vielu un produktu lietotājiem. Satur informāciju par to, kā uzlabot ķīmisko vielu un produktu riska pārvaldību, izklāstot daudzus konkrētus vadības instrumentus un piedāvājot praktiskas rekomendācijas. Var saņemt savas valsts Baltijas Vides foruma birojā.
- Jaunā Eiropas ķīmisko vielu politika – REACH. Tīmekļa vietne satur dokumentus par jaunās Eiropas ķīmisko vielu politikas stratēģiju, pieejams angliski:: http://ec.europa.eu/enterprise/reach/index_en.htm
- COSHH-Essentials (Noteikumi veselībai bīstamu vielu kontrolei)
Rekomendācijas veselības risku samazināšanai, ja darbā tiek izmantotas bīstamas vielas. Septiņi pamatsoļi riska novērtēšanai, kontroles pasākumu ieviešanai un labas darba prakses ievērošanai.
- 'COSHH Essentials elektroniskā formātā' ir bezmaksas interneta instruments, kur jūs varat ievietot informāciju par savām darba vietām un saņemt konsultācijas par to, ko ir nepieciešams darīt attiecībā uz ķīmisko vielu kontroli, pieejams angliski:: http://www.coshh-essentials.org.uk/
- COSHH – Īsas rekomendācijas attiecībā uz likumdošanu, pieejams angliski::
http://www.coshh-essentials.org.uk/assets/indg136.pdf
- Eiropas Aģentūra drošībai un veselības aizsardzībai darbā (www.osha.lv)
Kādi riski ir saistīti ar ķīmiskajām vielām?
|
 UZ AUGŠU
|
Ķīmisko vielu bīstamība ir tām piemītošu īpašību potenciāls, kas var izraisīt kaitējumu. Saskaņā ar likumdošanu par ķīmiskajām vielām, izšķir trīs veidu īpašības. To, vai konkrētajai vielai piemīt kāds no bīstamības veidiem, nosaka ar testu palīdzību un to rezultātus salīdzina ar likumdošanā noteiktiem kritērijiem.
Fizikālās un ķīmiskās īpašības nosaka, kā viela “izturas”, kad ar to strādā ražošanā, vai kā sastāvdaļa izstrādājumos. Vairāk informācijas par šīm īpašībām jūs varat atrast DDL sadaļās 9 – „Fizikālās un ķīmiskās īpašības” un 10 – „Stabilitāte un reaģēt spēja”.
Sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas: cieta, šķidra, mīkstas konsistences vai želejas formas ķīmiskā viela, kura var reaģēt arī eksotermiski bez atmosfēras skābekļa ietekmes, tādā veidā ātri izdalot gāzes, un kura izmēģinājumos noteiktos apstākļos sprāgst, ātri aizdegas vai sprāgst sasilstot, pat ja ir daļēji noslēgta. |
Sprāgstošs |
|
R2 Sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā.
R3 Augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā. |
Oksidējošs: ķīmiskās vielas, kuras nonākot saskarē ar citām vielām, izraisa ārkārtīgi eksotermisku reakciju, īpaši viegli uzliesmojošas vielas. |
Oksidējošs |
|
R7 Var izraisīt ugunsgrēku
R8 Saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku
R9 Sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu |
Īpaši viegli uzliesmojošs: šķidras un gāzveida vielas un maisījumi, kuri ir viegli uzliesmojoši saskaroties ar gaisu apkārtējas vides temperatūrā un spiedienā. |
Īpaši viegli uzliesmojošs |
|
R12 Īpaši viegli uzliesmojošs |
Viegli uzliesmojošs:
- Ķīmiskās vielas, kuras var sakarst un visbeidzot aizdegties, saskaroties ar gaisu apkārtējas vides temperatūrā bez jebkāda veida enerģijas iesaistīšanās.
- Cietas ķīmiskās vielas, kuras var viegli aizdegties pēc īsas saskares ar degšanas avotu, un kuras turpina degt vai tiek patērētas pēc degšanas avota novēršanas.
- Šķidras ķīmiskās vielas, kam ir ļoti zems aizdegšanās punkts (Zem 21o C ).
- Ķīmiskās vielas, kuras, saskaroties ar ūdeni vai mitru gaisu, izdala ārkārtīgi viegli uzliesmojošās gāzes bīstamos apjomos.
|
Viegli uzliesmojošs |
|
R11 Viegli uzliesmojošs R15 Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes
R17 Spontāni uzliesmo gaisā |
Viegli uzliesmojošs: šķidras ķīmiskās vielas, kurām ir zems aizdegšanās punkts (Vienāda ar vai augstāka par 21 o C un zemāka vai vienāda par 55 o C ) |
Viegli uzliesmojošs |
|
R10 Uzliesmojošs |
Papildu frāzes (ja klasificēts, kā augstāk): |
R1Sprādzienbīstams sausā veidā
R4 Veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem
R5 Karsēšana var izraisīt eksploziju
R6 Sprādzienbīstams gaisa un bezgaisa vidē
R7 Var izraisīt ugunsgrēku
R14 Aktīvi reaģē ar ūdeni
R16 Sprāgst, saskaroties ar oksidētājiem
R18 Izmantojot var veidot uzliesmojošu vai sprādzienbīstamu tvaiku un gaisa maisījumu
R19 Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus
R30 Var viegli uzliesmot lietošanas laikā
R44 Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē |
Toksiskās īpašības nosaka, kādu ietekmi viela atstāj uz cilvēka veselību, ja cilvēks ir pakļauts tās iedarbībai. Viela var iekļūt cilvēka ķermenī ieēdot, ieelpojot un tieši saskaroties ar ādu vai acīm. Principā, tiek izšķirti divi toksiskās ietekmes veidi:
- akūts toksiskums - norāda risku akūtai nelabvēlīgai ietekmei pēc vienreizējas saskares īsā laika periodā;
- hronisks toksiskums - norāda risku ilgtermiņa nelabvēlīgai ietekmei pēc atkārtotas vai ilgstošas saskares, ja koncentrācijas līmenis ir zem akūtā līmeņa.
Vairāk informācijas par šīm īpašībām ir DDL 11. sadaļā- „Toksikoloģiskā informācija”.
Ļoti toksisks: ķīmiskās vielas, kas ļoti mazās devās var izraisīt nāvi vai akūtu vai hronisku kaitējumu veselībai ieelpojot, norijot vai ja tās tiek uzņemtas caur ādu. (Nāvējoša deva žurkai: £ 25 mg/kg ķermeņa svara uzņemot ar barību, £ 50 mg/kg caur ādu vai £ 0.5 mg/kg ieelpojot ). |
Ļoti toksisks |
|
R26 Ļoti toksisks ieelpojot
R27 Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu
R28 Ļoti toksisks norijot
R39 Būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi
|
Toksisks: ķīmiskās vielas, kas mazās devās var izraisīt nāvi vai akūtu vai hronisku kaitējumu veselībai ieelpojot, norijot vai ja tās tiek uzņemtas caur ādu. |
Toksisks |
|
R23 Toksisks ieelpojot
R24 Toksisks, nonākot saskarē ar ādu
R25 Toksisks norijot
R39 Būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi
R48 Iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares |
Kaitīgs: ķīmiskās vielas, kas var izraisīt nāvi vai akūtu vai hronisku kaitējumu veselībai ieelpojot, norijot vai ja tās tiek uzņemtas caur ādu (Nāvējoša deva žurkai: £ 2000 mg/kg ķermeņa svara uzņemot ar barību, £ 2000 mg/kg -caur ādu, £ 20 mg/kg ieelpojot). |
Kaitīgs |
|
R20 Kaitīgs ieelpojot
R21 Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu
R22 Kaitīgs norijot
R48 Iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares
R65 Kaitīgs - norijot var izraisīt plaušu bojājumu
R68 Iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks |
Kancerogēns: ķīmiskās vielas, kuras ieelpojot, norijot, vai iekļūstot caur ādu, cilvēkiem var izraisīt vēzi vai palielināt saslimstību ar to. Atkarībā no rezultātu apstiprināšanās līmeņa, tās tiek iedalītas 3 kategorijās - I kategorija – ir zināms, ka tās ir kancerogēnas cilvēkiem.
- II kategorija – jāapietas tā, it kā tās būtu kancerogēnas, pastāv pierādījumi ilgstošos testos ar dzīvniekiem, vai cita informācija.
- III kategorija pastāv bažas, bet vēl nav pietiekami daudz liecību, lai to iekļautu II kategorijā.
|
Kancerogēns Kategorijas 1 un 2 |
|
R45 Var izraisīt vēzi
R49 Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus |
KancerogēnsKategorija 3
|
|
R40 Kancerogenitāte ir daļēji pierādīta |
Mutagēns: ķīmiskās vielas, kuras ieelpojot, norijot, vai iekļūstot caur ādu, var izraisīt iedzimtos ģenētiskos bojājumus vai palielināt to biežumu. Tāpat kā kancerogēnām vielām, tām ir noteiktas trīs kategorijas *
|
Mutagēns Kategorija 1 un 2 |
|
R46 Var radīt pārmantojamus ģenētiskus defektus |
Mutagēns Kategorija 3
|
|
R68 Iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks |
Toksisks reproduktīvajām spējām: ķīmiskās vielas, kuras ieelpojot, norijot, vai iekļūstot caur ādu, var izraisīt, palielināt rašanās iespēju nepārmantojamai nelabvēlīgai ietekmei uz pēcnācējiem (kaitēt augļa attīstībai) un/vai vīrieša vai sievietes reproduktīvajām funkcijām vai spējām. Tāpat kā kancerogēnām vielām, tām ir noteiktas trīs kategorijas. |
Toksisks reproduktīvajai sistēmai
Kategorijas 1 un 2 |
|
R60 Var kaitēt reproduktīvajām spējām
R61 Var kaitēt augļa attīstībai |
Toksisks reproduktīvajai sistēmai
Kategorija 3 |
|
R62 Iespējams kaitējuma risks reproduktīvajām spējām
R63 Iespējams kaitējuma risks augļa attīstībai |
Korozīvs: ķīmiskās vielas, kuras , saskaroties ar dzīviem audiem, var tos iznīcināt, piemēram, izsaucot smagus ādas apdegumus. |
Korozīvs |
|
R34 Rada apdegumus
R35 Rada smagus apdegumus |
Kairinātājs: nekorozīvās ķīmiskās vielas, kuras, caur tiešu, ilgstošu vai atkārtotu saskari ar ādu vai gļotādu var izsaukt ādas iekaisumu, acu bojājumus, nopietnu kaitējumu acīm vai elpošanas sistēmas kairinājumus |
Kairinošs |
|
R36 Kairina acis
R37 Kairina elpošanas sistēmu
R38 Kairina ādu
R41 Nopietnu bojājumu draudi acīm |
Paaugstinātu jutīgumu izraisošas(sensibilizējošas): vielas un maisījumi, kas, ieelpojot vai iekļūstot caur ādu, var izraisīt paaugstināta jūtīgumu tādā veidā, ka atkārtoti nokļūstot saskarē ar vielu vai maisījumu, rodas raksturīgas nelabvēlīgas sekas, piemēram, pārmērīgs elpošanas ceļu jūtīgums (astma) vai paaugstināts ādas jūtīgums (piemēram, kontakta dermatīts). |
Kaitīgs |
|
R42 Ieelpojot var izraisīt paaugstinātu jutīgumu |
Kairinošs |
|
R43 Saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu |
Papildu riska frāzes (ja klasificēts, kā norādīts augstāk): |
R29 Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes
R31 Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes
R32 Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes
R33 Kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi
R64 Var kaitēt zīdāmam bērnam
R66 Atkārtota iedarbība var radīt sausu ādu vai izraisīt tās sprēgāšanu
R67 Tvaiki var radīt miegainību un reiboni |
Ekotoksiskās īpašības nosaka ķīmiskās vielas izraisītos riskus un ietekmi uz apkārtējo vidi. Klasificēšana attiecībā uz bīstamību videi patlaban balstās uz i) akūtu toksiskumu ūdens organismiem un vielu izturēšanos ūdens ekosistēmās un ii) vielu īpašībām, kas ir bīstamas ozona slānim iii) dažām īpašībām, kas ir bīstamas sauszemes dzīvniekiem. Vides risku kritēriji vēl aizvien tiek izstrādāti.
Vairāk informācijas par šīm īpašībām jūs varat atrast DDL 12. sadaļā „Vides informācija”.
Vielas un maisījumi, kas, saskaroties ar apkārtējo vidi, izraisa vai var izraisīt tūlītējus vai vēlākus draudus vienam vai vairākiem vides organismiem vai sastāvdaļām. |
Bīstams apkārtējai videi |
|
R50 Ļoti toksisks ūdens organismiem
R51 Toksisks ūdens organismiem
R52 Kaitīgs ūdens organismiem un
R53 Var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē
R54 Toksisks augiem
R55 Toksisks dzīvniekiem
R56 Toksisks augsnes organismiem
R57 Toksisks bitēm
R58 Var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē
R59 Bīstams ozona slānim |
Bīstamību ūdens videi nosaka vielas toksiskums ūdenī, spēja sadalīties mikroorganismu ietekmē un bioakumulatīvais potenciāls. Kaitējums apkārtējai videi ir lielā mērā ir atkarīgs no šo īpašību kombinācijas:
- Akūts toksiskums ūdens vidē - norāda sekas, kas rodas pēc vienas saskares ar ūdens organismiem īsā laika periodā.
- Spēja noārdīties mikroorganismu ietekmē - norāda vielas noturīgumu vidē, jo lēnāka noārdīšanās, jo ilgāk viela saglabājas vidē.
- Bioakumulācija- norāda tendenci koncentrēties organismos no apkārtējās vides, jo ātrāk viela tiek uzņemta un jo lēnāk tā tiek metabolizēta vai ekskretēta, jo augstāka ir bioakumulācija.
Ja toksiskums ūdens organismiem, bioakumulācija un noturīgums (ļoti zems bioloģiskās sadalīšanās līmenis) sasniedz noteiktus robežlīmeņus, mēs runājam par noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (PBT), vai arī ļoti noturīgām un biokumulatīvām vielām (vPvB), kas ir ļoti bīstamas apkārtējai videi. Šādu vielu radītais kaitējums var izpausties ekosistēmu struktūras un funkcionēšanas traucējumos. Izņemot akūti toksisku ietekmi, ir grūti noteikt kaitējumu videi un sasaistīt to ar ķīmisko vielu iedarbību, jo kaitīgo vielu koncentrācijas vidē ir ļoti zemas, vielas tiek atklātas arī tālu no saviem emisijas avotiem (pārvietojoties atmosfērā) un sekas var izpausties tikai pēc kāda laika.
PBT/vPvB vielu noteikšanas kritēriji, saskaņā ar Eiropas Komisijas Tehniskajām Vadlīnijām vielu izraisītā riska novērtēšanai:
|
Kritēriji |
Noturīgums |
Bioakumulācija |
Toksicitāte |
| PBT |
Pusnoārdīšanās periods
> 60 d jūras ūdenī, vai
> 40 d saldūdenī, vai
> 180 d jūras
nogulsnēs, vai
> 120 d saldūdens nogulsnēs vai
>120 d augsnē |
Biokoncentrācijas faktors > 2000 |
Hroniski NOEC
< 0.01 mg/l vai
< 30 mg/kg barībā
LC50 < 0.1 mg/l (nav nozīmīgs, ja biokoncentrācijas faktors > 5000)
KMR - klasificēts T; R48 vai Xn; R48 vai R64 |
vPvB |
Pusnoārdīšanās periods
> 60 d jūras ūdenī vai saldūdenī vai
> 180 d jūras, vai
saldūdens nogulsnēs vai >180 d augsnē |
Biokoncentrācijas faktors > 5000 |
Nav piemērojams |
Ja jums nav informācijas par bioakumulācijas potenciālu, jūs varat skatīties koeficientu šķīdībai ūdenī un sadalījumam starp oktanola un ūdens fāzēm (log Kow) - indikatoru tam, kā viela izturas ūdens attīrīšanas iekārtās un apkārtējā vidē. Vielas ar zemu šķīdību ūdenī adsorbēsies uz daļiņām / nogulsnēm vai var akumulēties ūdens organismu ķermeņa taukos. Vielas ar log Kow > 3 tiek uzskatītas par spējīgām bioakumulēties, ja vien biokoncentrācijas pārbaudes uz dzīvajiem organismiem (zivīm) nenorāda pretējo.
Ķīmisko vielu un produktu reģistrs
|
UZ AUGŠU
|
Ķīmisko vielu un produktu reģistrs ir datu bāze, lai pārvaldītu informāciju par uzņēmumā izmantotajām
Ķīmiskajām vielām un produktiem. Uzglabāto datu veids atkarīgs no paredzētajiem informācijas izmantošanas
mērķiem. Likumdošana nosaka minimālās prasības ķīmisko vielu un produktu uzskaites veikšanai.
Reģistru var izmantot, lai noteiktu saražoto preču radīto risku patērētājiem, tas palīdz īstenot citu likumdošanas jomu (ūdens, gaisa, atkritumu likumdošanas, piesārņojuma kontroles) prasības, palīdz izstrādāt atskaites un pieteikumu piesārņojušo darbību atļauju saņemšanai.
Piemērs reģistra tabulai
Lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi, katrā poligrāfijas uzņēmumā ir jābūt informācijai par ķīmiskajām vielām. Tādēļ katram uzņēmumam ir jāizstrādā saziņas kārtība ar ķīmisko vielu piegādātājiem, lai saņemtu labas kvalitātes Drošības datu lapas (DDL), kas satur jaunākos datus, kā arī nepieciešamības gadījumā, tālāko informāciju, kas nepieciešama ķīmisko risku vadībai. Cilvēkiem, kas atbild par sazināšanos, ir jāzina, kāda informācija ir jānodrošina, kādu informāciju var pieprasīt papildus un, kā to izmantot un interpretēt.
Pirms ķīmiskās vielas iegādes, mēs rekomendējam novērtēt DDL un ņemt vērā visus vides, veselības un tehniskos aspektus.
Piemēram, pieprasot drošības datu lapas, patērētājiem bieži atbild, ka ķīmiskā viela vai produkts nav bīstama un nav vajadzīga drošības datu lapa. Tas, kā var apšaubīt tādu atbildi, parādīts sekojošos divos “lēmumu grafikos”.
Kaut arī produkts var nebūt klasificēts kā bīstams, tas var saturēt bīstamas sastāvdaļās. Ja bīstamo sastāvdaļu (bīstamu veselībai, videi vai kurām pastāv Eiropas Kopienā noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības) koncentrācijas pārsniedz noteiktu līmeni:
- vairāk nekā 1% koncentrāciju no svara;
- 0,2% no tilpuma gāzveida produktiem,
tad piegādātājam pēc klienta pieprasījuma ir jāpiegādā drošības datu lapa.
Uz koncerogēnām vielām attiecas mazākas koncentrāciju robežvērtības.
Jebkurā gadījumā mēs iesakām saņemt no piegādātāja RAKSTISKU apstiprinājumu tam, ka viela vai produkts nav bīstams, kā arī nesatur bīstamas sastāvdaļas.
Kontrolsaraksts Drošības datu lapas informācijas pārbaudei
|
UZ AUGŠU
|
Kontrolsaraksts ir atbalsta instruments, vai pašnovērtējums, lai nodrošinātu, ka nepaliek nepamanīti būtiski DDL aspekti. Ņemiet vērā, ka kontrolsaraksts nav obligātu darbību saraksts (visu informāciju, kas ir minētajā sarakstā, likumi iegūt neprasa), bet gan atbalsta instruments cilvēkam, kas pārbauda drošības datu lapas (DDL) kvalitāti.
Šo kontrolsarakstu - „Drošības datu lapu sastādīšanas māksla - kontrolsaraksts” - ir izstrādājusi Zviedrijas Ķīmiskās rūpniecības asociācija un Zviedrijas Plastmasu un ķīmisko vielu ražotāju federācija.
DDL saturs
- 1. Vielu / maisījuma un uzņēmuma / kompānijas identifikācija
- 2. Sastāvs / informācija par komponentiem
- 3. Bīstamības raksturojums
- 4. Pirmās palīdzības pasākumi
- 5. Ugunsdrošības pasākumi
- 6. Pasākumi nejaušu noplūžu gadījumos
- 7. Apstrāde un glabāšana
- 8. Saskares kontrole / personiskā drošība
- 9. Fizikālās un ķīmiskās īpašības
- 10. Stabilitāte un reaktivitāte
- 11. Toksikoloģiskā informācija
- 12. Vides informācija
- 13. Iznīcināšanas jautājumi
- 14. Transportēšanas informācija
- 15. Likumdošanas informācija
- 16. Cita informācija
Vispārīgā informācija
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Produkta nosaukumam jāsakrīt ar marķējumu; ir skaidrs, uz kādu produktu attiecas drošības datu lapa |
|
|
Sniegts DDL izstrādes vai aktualizēšanas datums, DDL nav pārāk veca! (Produktiem 2004) |
|
|
Drošības datu lapa ir latviešu valodā, informācija ir viegli saprotama |
|
|
1. Ķīmiskās vielas /ķīmiskā produkta identifikācija un ziņas par ražotāju un importētāju vai izplatītāju
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Vielas/ produkta nosaukums ir identisks nosaukumam, kas ir uzrādīts uz marķējuma / iepakojuma un vielas/ produkta dokumentācijā |
|
|
Piegādātāja atbildīgās personas nosaukums, adrese un tālruņa numurs ir pareizi |
|
|
Ir norādīts telefona numurs ārkārtas situācijām. Šim numuram ir jābūt sazvanāmam 24 stundas dienā, visa gada garumā |
|
|
Obligāti jānorāda Latvijas saindēšanās informācijas centra Nr.: 7042473 |
|
|
2. Sastāvs / informācija par sastāvdaļām
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādītas sastāvdaļas, kas klasificētas kā bīstamas veselībai vai videi, vai kurām ir arodekspozīcijas robežvērtības |
|
|
Sastāvdaļām ir norādīti EK numuri vai CAS numuri |
|
|
Visām augstāk minētajām vielām tiek parāda koncentrācija produktā vai vismaz koncentrāciju intervālu. Ja koncentrācija ir noteikta kā intervāls, tam nedrīkst būt pārāk plašs. |
|
|
3. Bīstamības raksturojums
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīta produkta klasifikācija |
|
|
Ir norādīti galvenie draudi drošībai, piemēram, aizdegšanās / sprādziena bīstamība |
|
|
Ir norādīti galvenie draudi veselībai |
|
|
4. Pirmās palīdzības pasākumi
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Tiek norādīti pasākumi, ja saskare notikusi ieelpojot, caur ādu, acīm un uzņemot barību. Ja ir konkrēti simptomi, kas prasa īpašu ārstēšanu, tie ir norādīti |
|
|
Rekomendētie pasākumi atbilst produkta bīstamām īpašībām piem. Ja nebīstamam produktam tiek ieteikts, piemēram, 15 minūšu ilga acu skalošana pēc tā nokļūšanas acīs, tad jautājums par to, cik pareizi novērtētas bīstamās īpašības |
|
|
5. Ugunsdrošības pasākumi
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīti piemēroti ugunsdzēsības līdzekļi |
|
|
Ir norādīti bīstami degšanas produkti vai gāzes, kuras var rasties degšanas rezultātā |
|
|
6. Avārijas gadījumā veicamie pasākumi
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Norādīti pasākumi, lai novērstu kaitējumu cilvēku veselībai, piemēram, novērst saskari caur ādu un, ja nepieciešams, brīdināt un evakuēt apkārtējos cilvēkus |
|
|
Norādīti pasākumi, lai novērstu kaitējumu videi, piemēram, novēršot preparāta nokļūšanu kanalizācijas sistēmā |
|
|
Norādīts individuālās aizsardzības aprīkojums cilvēkiem, kuri savāks izlietos šķidrumus. |
|
|
Ir norādītas metodes izlieto šķidrumu savākšanai, piemēram, izlieto šķidrumu savākšana vai absorbēšanai, kā arī iznīcināšanai |
|
|
7. Uzglabāšanas un lietošanas noteikumi
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīta riska novēršanas pasākumi |
|
|
Ir norādīti uzglabāšanas nosacījumi (to, mitrums, apgaismojums) |
|
|
8. Darba drošības noteikumi
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ja nepieciešams, norādītas nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības |
|
|
Ir norādīti konkrēti pasākumi arodekspozīcijas samazināšanai, piemēram, ventilācijas nepieciešamība, izvadiekārtas uz vietām utt. |
|
|
Ir norādīta elpošanas ceļu aizsardzības nepieciešamība. Ja tiek ieteikts izmantot respiratoru, ir jānorāda arī, kādu filtru ir jāizmanto |
|
|
Ir norādīta nepieciešamība pēc aizsargcimdiem vai cita veida roku aizsardzības pasākumiem, tai skaitā, norādīts, kāda veida cimdus un no kāda materiāla ir jāizmanto. |
|
|
Ir norādīta nepieciešamība pēc acu vai sejas aizsardzības |
|
|
Ir norādīta nepieciešamība pēc aizsargtērpa un apavu izmantošanas |
|
|
Ieteicamie pasākumi atbilst produkta bīstamajām īpašībām. Nevar ieteikt plašu aizsardzības aprīkojuma izmantošanu produktiem, kuri netiek klasificēti kā veselībai bīstami |
|
|
Ieteicamie pasākumi ir saprātīgi, ņemot vērā apjomus, kādos produkts parasti tiek izmantots. Plašu aizsardzības aprīkojumu nevajadzētu ieteikt produktiem, kuri tiek piegādāti tikai mazos iepakojumos |
|
|
9. Fizikālās un ķīmiskās īpašības
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīta produkta fizikālā forma (piemēram, pulveris, šķidrums, pasta, gāze) |
|
|
Ir norādīta produkta krāsa (arī ”bezkrāsains” ir nozīmīga informācija) |
|
|
Ir norādīta produkta smarža (arī ”bez smaržas” ir nozīmīga informācija) |
|
|
Ir norādīta pH vērtība (ieskaitot, uz kādu koncentrāciju šī vērtība attiecas) |
|
|
Ir norādīts uzliesmošanas punkts (tai skaitā, veids) |
|
|
Ir norādīta pašaizdegšanās temperatūra |
|
|
Ir norādītas eksplozīvas īpašības
Ir norādītas sprādzienbīstamības robežas |
|
|
Ir norādīta šķīdība ūdenī |
|
|
Ir norādīts sadalīšanās koeficents n-oktanols / ūdens |
|
|
Ir norādīts tvaika spiediens |
|
|
Ir norādīta viskozitāte (īpaši svarīgi tas ir, ja preparātā ir klāt naftas produkti) |
|
|
Norādītas mērvienības tā, ka nav šaubu, kādai vērtība ir kāda vienība |
|
|
10. Stabilitāte un reaģētstpēja
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīti nosacījumi, kuri var ietekmēt produkta stabilitāti un izsaukt bīstamas reakcijas vai bīstamu sadalīšanās blakusproduktu rašanos (piemēram, temperatūra, apgaismojums, mitrums, spiediens, triecienizturība, utt.) |
|
|
Ir norādīti materiāli un vielas, kuras var izsaukt bīstamas reakcijas vai bīstamu vielu rašanos, saskaroties ar produktu |
|
|
Ir norādīti bīstami reakciju vai sadalīšanās produkti, kuri var veidoties sakarstot vai saskaroties ar gaisu vai ūdeni |
|
|
11. Toksikoloģiskā informācija
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīta iedarbība ieelpojot |
|
|
Ir norādīta iedarbība norijot |
|
|
Ir norādīta iedarbība, saskaroties ar ādu |
|
|
Ir norādīta iedarbība, saskaroties ar acs gļotādu |
|
|
Ja sniegtas kādas vērtības, dots paskaidrojošais teksts par ietekmi uz veselību |
|
|
Ja produkts satur sensibilizējošas (paaugstinātu jūtīgumu izraisošas) vielas, šeit parādās informācijai par to |
|
|
Ja produkts satur vielas, kas pēc atkārtotas iedarbības var izsaukt nopietnus veselības traucējumus, jābūt pirmo simptomu aprakstam, lai iespējamo iedarbību varētu atklāt agrīnā stadijā |
|
|
12. Ekoloģiskā informācija
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīta zināmā vai sagaidāmā mobilitāte un sadalījums vidē, pamatojoties uz šķīdību ūdenī, adsorbcijas īpašībām utt. |
|
|
Ir norādīta informācija par sastāvdaļu noārdīšanās spēju apkārtējā vidē |
|
|
Ir norādīta informācija par sastāvdaļu bioakumulācijas spēju |
|
|
Ir sniegts informācija par sastāvdaļu toksiskumu ūdens organismiem |
|
|
Ja sniegtas kādas vērtības, dots paskaidrojošais teksts par ietekmi uz vidi |
|
|
Vielām un produktiem, kuri nav klasificēti kā bīstami videi, jābūt norādei, vai tāds novērtējums veikts tāpēc, ka nav pieejami nekādi dati, vai, otrādi, tas pamatojas uz pētījumiem, kas norāda, ka viela / produkts nav jāklasificē kā bīstams videi |
|
|
13. Lespējamie pārstrādes vai uzglabāšanas veidi
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīta piemērota metode produkta atlieku un paredzamo atkritumu, kas radušies atbilstošas lietošanas laikā, iznīcināšanai |
|
|
Ir norādīta piemērota metode produkta iepakojuma iznīcināšanai |
|
|
Ja iepakojums var tikt izmantots pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai, ir jānorāda piemērota metode, kā to iztukšot |
|
|
14. Transportēšanas informācija
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīts ANO numurs |
|
|
Ir norādīta klase |
|
|
Ir norādīts atbilstošs kravas pārvadāšanas nosaukums |
|
|
Ir norādīta iepakojuma grupa |
|
|
Ir norādīts, vai produkts ir klasificēts kā jūras ūdens piesārņotājs, vai nē |
|
|
Jābūt skaidrībai, vai klasifikācija nav sniegta tāpēc, ka 1) nav veikts novērtējums, vai 2) novērtējums ir veikts, un tas pierāda, ka produkts neatbilst klasificēšanas kritērijiem |
|
|
15. Normatīva rakstura informācija
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīta atbilstība bīstamības simboliem (ja tāda pastāv) un tā saskan ar tiem, kas ir uzrādīti produkta marķējumu |
|
|
Iedarbības raksturojumi un drošības prasību apzīmējumi (R- un S-frāzes) ir norādītas un sakrīt ar produkta marķējumu |
|
|
Ja produkts ir reģistrēts biocīds vai pesticīds, tas ir norādīts kopā ar jebkuriem ierobežojumiem tā izmantošanā |
|
|
Ja nepieciešams, ir norādītas atsauces uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, likumdošanu par arodveselību, lietošanas aizliegumiem un ierobežojumiem u.c.) |
|
|
16. Cita informācija
Informācija |
Pārbaude |
Komentāri |
Ir norādīts pilns visu iedarbības raksturojumu teksts, uz kurām ir atsauces 2 nodaļā |
|
|
Procedūra bīstamu vielu/ produktu aizstāšanai
|
UZ AUGŠU
|
Patlaban bīstamo vielu/ produktu aizstāšana ar mazāk bīstamiem ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā novērst vai samazināt saskari ar materiāliem, kas ir toksiski vai izraisa cita veida draudus:
Aizstāšanas un aizstājējvielas novērtējumam var izmantot „Kolonnas modeli”, pieejams angliski:
http://www.hvbg.de/e/bia/pra/pdf_bild/spaltmod.pdf
UZ AUGŠU |
