PIESĀRŅOJUMA INTEGRĒTA NOVĒRŠANA UN KONTROLE (IPNK) UN ATĻAUJAS
Laikā, kad rūpnieciskās ražošanas procesi ir atbildīgi par ievērojamu daļu vispārēja piesārņojuma (attiecībā uz tādiem piesārņotajiem kā gāzes, kuras izraisa siltumnīcas efektu, oksidējošas vielas, notekūdeņu emisijas un atkritumi), Eiropas Savienība ir ieviesusi Integrēto piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPNK) sistēmu (IPNK Direktīva 96/61/EK), kurā noteiktu rūpniecisko darbību regulēšanai tiek izmantota integrēta pieeja videi. Tas nozīmē, ka emisijas gaisā, ūdenī (ieskaitot izplūdes kanalizācijas sistēmā) un zemē, kā arī virknē citu vides ietekmes faktoru ir jāaplūko kopā.
Latvijā piesārņojošās darbības, atkarībā no nozares un jaudas, sadalītas trīs kategorijās: A, B un C. Poligrāfijas uzņēmumi atbilst A kategorijai, ja:
- tiem ir sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 MW;
- tie veic atkritumu apsaimniekošanu.
- tajos izmanto organiskos šķīdinātājus vielu, objektu vai izstrādājumu virsmu apstrādei, it sevišķi kodināšanā, presēšanā, seguma uzlikšanā, attaukošanā, ūdensnecaurlaidības piešķiršanā, iekšējo virsmu pārklāšanā, krāsas uzklāšanā, tīrīšanā vai impregnēšanā, ar patēriņu vairāk kā 150 kg stundā vai vairāk nekā 200 tonnu gadā.
Šīs prasības attiecas tikai uz lielajiem uzņēmumiem. Latvijā šādiem uzņēmumiem nepieciešamas A kategorijas atļaujas. Uzņēmumiem, kas atbilst A kategorijai, pilnībā jāpilda IPNK direktīvas (96/61/EK) prasības. Pašlaik Latvijā nav šāda lieluma poligrāfijas uzņēmumu. Pārējiem uzņēmumiem ir jāsaņem B kategorijas atļauja vai jāiesniedz ziņojums par savām aktivitātēm attiecīgajām vides aizsardzības institūcijām (C kategorija).
Latvijas poligrāfijas uzņēmumi atbilst B kategorijai, ja:
- tiem ir sadegšanas iekārtas, kuru ievaditā siltuma jauda ir:
- 5-50 MW, izmantojot biomasu (arā koksni un kūdru) vai gāzveida kurināmo 0,5 -50 MW, izmantojot šķidro kurināmo, iznemot degvielellu (mazutu);
- 0,2 - 50 MW, izmantojot ogles (akmenogles);
- sadedzināšanas iekārtās, kurās izmanto degvieleļļu (mazutu);
- tiek uzglabāti bīstamie atkritumi (tai skaitā radīšanas vietas) = 1 gadu;
- tiek uzglabāti īslaicigi bīstamie atkritumi (< par 1 gadu), piemēram, pārkraušanas stacijas un konteineru noliktavas, izņemot atkritumu uzglabāšanu tik īsu laiku vai tik nenozīmīgos daudzumos, ka tie nerada risku cilvēku veselībai vai videi;
- ražošanas laikā tiek emitēti GOS, kuriem nepieciešama atļauja (MK noteikumi Nr.379 ”Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” (2002.20.VIII));
- ķīmisko vielu uzglabāšanas un transportēšanas trauku un tvertņu tīrīšanai paredzetās mazgāšanas iekārtas
- citas piesārņojošās darbības, kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams saņemt atļauju piesārņojuma emisijai vidē noteiktajā termiņā vai, ja nav norādīts, līdz 2007.01.I;
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu ≥ 20 m3 diennaktī.
Latvijas poligrāfijas uzņēmumi atbilst C kategorijai, ja:
- sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ≥ 0,2 MW (ja nav nepieciešama B kategorijas atļauja);
- visu kategoriju mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas un satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remonta un apkopes darbnīcām, kurās veic MK noteikumos Nr.380 "Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai“ (2004 22.VI) paredzētās darbības;
- kravas automašīnu termināli, autobusu parki un ugunsdzēsēju stacijas ≥ 10 transportlīdzekļu;
- autostāvvietas ≥ 50 automašīnām;
- ķīmijas un bioloģijas laboratorijas (izņemot mācību laboratorijas);
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu 5-20 m3 diennaktī;
- nolietotu transportlīdzekļu savākšanas punkti (vietas);
- iekārtas iepakoto organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai, ja uzglabā > 10 t ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu.
Latvijas normatīvie akti |
ES normatīvie akti |
Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII)
Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību (MK not. Nr. 294, 2002.9.VII) |
IPPC (96/61/EC) |
- Iekārtām, kas veic A kategorijas piesārņojošas darbības, integrēto atļauju no oficiālajām iestādēm ir jāsaņem ne vēlāk par 2007. gada 31. oktobri.
- Uzņēmumi, kas veic B kategorijas darbības, nevar uzsākt darbību, iekams nav saņemta atļauja. Atļaujas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 60 dienas līdz darbības uzsākšanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai.
- Uzņēmumiem, kas veic C kategorijas darbības, reģionālajā vides pārvaldē jāiesniedz pieteikums šādas darbības veikšanai.
- Atļaujas pieteikumā ir jāuzrāda visas izmantotās ķīmiskās vielās (ieskaitot bīstamās ķīmiskās vielas), kā arī emisijas jebkurā vidē, kas satur bīstamas vielas, ir jāraksturo arī šo emisiju ietekme/ietekmes sekas apkārtējai videi. Likumdošana pieprasa, lai piesārņojums tiktu novērsts, izmantojot labākās pieejamas metodes un veicot atbilstošos pasākumus emisiju ierobežošanai (piemēram, bīstamu vielu aizstāšanu, izolēšanu, tehnisko kontroli, samazināšanu un/vai atkritumu pārstrādi).
- A kategorijas atļaujas nosacījumiem, ieskaitot emisiju robežvērtības (ELV), ir jābalstās uz Labākajām Pieejamajām Metodēm (BAT). Gadījumā, ja noradītās robežvērtības ir pārsniegtas, likumdošana nosaka prasību informēt par visam to vielu emisijām gaisā un ūdenī, kuras ir noradītas Pielikumā.
- Atļaujās ir jāatspoguļo ražotnes kopējā ietekme uz vidi, aptverot emisijas gaisā, ūdeni un zemē, atkritumus, izejvielu izmantošanu, energoekonomiju, troksni, nelaimes gadījumu novēršanas pasākumus, kā arī vides atjaunošanu pēc tam, kad uzņēmums ir pārtraucis darbību.
- Ir jāsniedz ziņojumi par pielikumā uzskaitīto vielu emisijām gaisā un ūdenī, ja to pieļautā robeža ir pārkāpta.
- Ir nepieciešama atļauja siltumnīcas efekta gāzu emisijām (Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcas efekta gāzu emisiju monitorings, kā ari pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcas efekta gāzu emisiju (MK not. Nr. 778, 2004. 07.IX), Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi” (MK not. Nr. 661, 2004.3.VIII).
|
|
Patērētājs |
- Nodrošiniet informāciju par papīra izcelsmes avotu (atkārtoti pārstrādāts vai nē), ko izmantojat ražošanā, un kāds labums no tā ir videi.
- Nodrošiniet informāciju par krāsvielām (piem. tās ir uz šķīdinātāja vai augu eļļas bāzes) un kādas ir izmaksas un labvēlīgā ietekme, ja izmanto videi nekaitīgākas vielas.
- Informējiet savus pircējus, ja lietojiet videi saudzīgas tehniskās iekārtas un kāda ir to labvēlīgā ietekme.
|
Attiecībā uz labākajām pieejamām metodēm/ praksi (piem., ķīmiskajam vielām, ūdenī, gaisu utt.) skat. attiecīgo nodaļu.
Pastāv arī citi atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (LPT) - angl. Best available technique reference documents (BAT), kas ir būtiski poligrāfijas uzņēmumiem. Lai gan šie dokumenti ir saistoši lielajiem uzņēmumiem, kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles (IPNK) direktīvai, tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm
Tā kā IPNK izmanto integrētu pieeju, tā ir saistīta ar daudzām citam likumdošanas jomām. Zemāk esošajā tabulā ir norādītas tikai pašas svarīgākās no tām.
Latvijas normatīvie akti |
ES normatīvie akti |
|
EPER (2000/479) |
- EPER tiek pieprasīts, lai katrus trīs gadus tiktu paziņots par 50 piesārņojošām vielām, kuras tiek atbrīvotas gaisā un ūdenī.
- Nākamais datu ievākšanas posms par emisijām 2004. gadā ir 2006. gads.
Uzmanību! Sākot ar 2007. gada atskaites periodu, EPER tiks aizstāts ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru (E – PRTR). |
|
80/68/EEK |
- Prasībās attiecībā uz vides monitoringu – nosaka procedūru, pēc kuras operatoram jāveic monitorings un jāiesniedz atskaites
|
Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem (MK not. Nr.379, 2002.20VIII) |
99/13/EK |
- Attiecas uz stacionārām iekārtām, kurās veic vienu vai vairākas šo noteikumu 5.pielikumā minētās darbības (piemēram, iespieddarbi fleksogrāfijā, termofiksācijas ruļļu ofsetiespiešanā, iespieddarbi ar lentes padevi, ar laminēšanu saistītos iespieddarbos, izdevumu rotācijas dobspiedumos, rotācijas dobspiedumos, iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu u.c.) pārsniedzot šo noteikumu 6.pielikumā noteiktos organisko šķīdinātāju patēriņa lielumus, kā arī citas tehnoloģiski saistītas darbības attiecīgajā iekārtā, un kurām ir vai var būt ietekme uz gaistošo organisko savienojumu emisiju.
Uzmanību! GOS direktīva nosaka tikai minimālās prasības, un šo prasību ievērošana vēl nenozīmē, ka ir izpildītas IPNK direktīvas prasības. Iespējams ir nepieciešams ievērot stingrākas emisijas robežvērtības, emisijas vērtības citām vielām vai citos procesos un apstākļos. Sīkāka informācija par iekārtām, uz kurām attiecas gan GOS direktīva gan IPNK direktīva ir pieejama Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu reģistrā (EPER). |
Par piesārņojošo vielu emisiju ūdeni (MK noteikumi Nr. 34, 2002.22.I)
Par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 858, 2004.19.X) |
2000/60/EK
76/464/EEK |
- Nosaka 33 prioritārās bīstamās vielas ES līmenī un bīstamās vielas dalībvalstu līmeni.
- Nosaka, ka atļaujas pieteikumā ir jāiekļauj izejmateriālu saraksts, kas satur minētās vielas.
- Ir jāidentificē šo vielu emisijas ūdens vidē un jāiekļauj atļaujas pieteikumā kopā ar emisiju ierobežošanas programmu.
|
Atbilstošās emisiju robežvērtības, kas ir norādītas jebkurā citā ES Direktīvā, var izmantot kā minimālās emisiju robežvērtības IPNK atļaujas saņemšanai. Tas nozīmē, ka tās nosaka maksimālās emisiju robežvērtības konkrētām vielām no konkrētām iekārtām, kuras IPNK pieļauj.
ES Direktīvu saraksts, kurās noteikti maksimālie emisiju līmeņi:
- 75/439 – Eļļu atkritumi
- 76/464 - Bīstamās vielas, kas tiek iepludinātas ūdens vidē
- 82/176 - Hlora un sārmu elektrolīzes rūpniecības dzīvsudraba emisijas
- 83/513 - Kadmijs
- 84/156 - Dzīvsudraba emisijas no iekārtām, kas nepieder pie hlora un sarmu elektrolīzes rūpniecības
- 84/491 - Heksahlorocikloheksans
- 86/280 - DDT, Oglekļa tetrahlorids un pentahlorofenols
- 87/217 - Azbests
- 88/347 - “-drini” un trīs citi hlora organiskie savienojumi
- 90/415 – Hlorogļūdeņraži
- 94/67 - Bīstamu atkritumu sadedzināšana
- 1999/13 - Organiskie šķīdinātāji
- 2000/76 - Atkritumu sadedzināšana
- 2001/80 - Lielās sadedzināšanas iekārtas
 UZ AUGŠU
|
