GALVENĀ LAPA
 
 
  ĶĪMISKĀS VIELAS UN PRODUKTI
  ŪDENS
  PIESĀRŅOJUMA KONTROLE
 
  PREČU DROŠĪBA
  NOTEKŪDEŅI
  ATKRITUMI
  GAISS
Galvenā likumdošana
Piegādes ķēdes aspekti
Praktiskie paņēmieni
Labas prakses piemēri
Saistība ar citām jomām
Tālāki informācijas avoti

ŪDENS UN NOTEKŪDEŅI

Ūdens izmantošana un notekūdeņi ir salīdzinoši liela problēma vairumam
no metālapstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Metālapstrādes ir plaša rūpniecības nozare un uzņēmumos saražotie gala produktu veidi ir ļoti atšķirīgi gan pirms gan pēcapstrādē. Katrā no uzņēmumiem gala rezultātā veidojas dažādās atkritumu plūsmās un, īstenībā, nav divu vienādu metālapstrādes uzņēmumu, kuros rastos pilnīgi vienādi notekūdeņi .

Lielai daļai poligrāfijas uzņēmumu ūdens izmantošana un notekūdeņu piesārņojums nav pats aktuālākais jautājums, taču tas joprojām ir būtisks. Notekūdeņus visbiežāk piesārņo fotografikas un pāri palikušās ķīmiskās vielas, sudrabs, varš, hroms, organiskie šķīdinātāji un citi toksiski organiskie savienojumi.

Tā kā poligrāfija ir ļoti plaša nozare, ūdens un notekūdeņu piesārņošana katram uzņēmumam ir atšķirīga. Piemēram, tie var rasties attīstīšanas, mitrināšanas, fiksāžas un skalošanas procesos, kas satur kaitīgas vielas – spēcīgu skābes/ sārmu kodinātājus un burtu kodinātāju šķīdumiem utt.

Nodaļā pamatā prakstīts par notekūdens izplūdēm un bīstamu vielu klātbūtni tajos. Tomēr labākās pieejamās metodes, informācijas avoti un praktiskie paņēmieni ietver arī ūdens patēriņu.

Galvenā likumdošana

 UZ AUGŠU

Latvijas normatīvie akti

ES normatīvie akti

Ūdens apsaimniekošanas likums (2002.01.X)


Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī (MK not. Nr. 34, 2002.22.I)


Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 858, 2004.19X)

WFD (2000/60/EK)

DSD (76/464/EEK)
  • likumdošanas prasības nosaka, ka emisiju ūdenī veic saskaņā ar ūdens kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem;
  • neattīrītu ražošanas notekūdeņu un dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē ir aizliegta;
  • ja piesārņojuma emisijai ūdenī nepieciešams saņemt A / B kategorijas atļauju, reģionālā vides pārvalde saskaņo atļaujas nosacījumus;
  • ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām NAI, operators slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju, ja nepieciešama A / B kategorijas atļauja, operators atļaujas pieteikumam pievieno kopiju līgumam ar NAI operatoru noteikumu;
  • MK noteikumi Nr. 24 un Nr. 858 nosaka prioritārās un īpaši bīstamas vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot. Šie noteikumi pieprasa norādīt bīstamu un prioritāru bīstamu vielu emisijas un izmantošanu, nosaka emisiju robežvērtības apkārtējā vidē, kā arī pieprasa pasākumu programmu un samazināšanas programmu izstrādi.

Starptautiskās prasības

Helsinku konvencija, rekomendācija 19/5 par bīstamajām vielām
  • HELCOM Rekomendācijas 19/5 3. pielikumā uzskaitītas attiecīgās vielas, kam jāpievērš uzmanība, pateicoties to negatīvajai ietekmei uz Baltijas jūru;
  • pieprasa ziņot par emisijām, noplūdēm un izplūdēm;
  • pieprasa, lai līdz 2020. gadam sarakstā norādīto vielu izmantošana tiktu izbeigta.

Piegādes ķēdes aspekti

 UZ AUGŠU

Tirgotājs/piegādātājs

  • Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras tiek izmantotas, lai apstrādātu papīru un citus izejmateriālus. Veiciniet apkārtējai videi nekaitīgo vielu izmantošanu (piemēram, apstrādāts ar vielām, kas nesatur ūdens videi bīstamās vielas , piemēram, hloru) produkcijā.
  • Apmāciet tirgotājus, lai viņi varētu izskaidrot, kādi ir apkārtējai videi nekaitīgāki produkti, kāpēc tie ir labāki.

Patērētājs

  • Veiciniet apkārtējai videi pēc iespējas nekaitīgākus poligrāfijas izstrādājumus, piemēram, reciklēto papīru. Izvairieties no tādiem izejmateriāliem, kas ir apstrādāti ar preparātiem, kuri satur bīstamās ķīmiskās vielas (ar hloru balinātu papīru).
  • Nodrošiniet informāciju par ķīmiskajām vielām, kuras ir izmantotas, lai apstrādātu Jūsu izejmateriālus, piemēram, papīru, un potenciālās emisijas ūdenī lietošanas laikā.

Praktiskie paņēmieni

 UZ AUGŠU

Labas prakses piemēri

 UZ AUGŠU

  • Samaziniet ūdens piesārņojumu:
    • uzglabājiet lietotos fiksāžas šķīdumus, lietojiet to atkārtoti vai nododiet kā bīstamos atkritumus;
    • nelietojiet halogēnos šķīdinātājus;
    • pirms izlietotās fiksāžas novadīšanas kanalizācijas sistēmā elektrolītiski reģenerējiet sudrabu;
    • samaziniet sudraba nonākšanu ūdens vidē: izmantojiet filmas, kas nesatur sudrabu (piemēram, elektrostatiskās filmas, foto polimēra filmas, kas sudraba vietā satur sodrējus); reģenerējiet sudrabu no fiksāžas vannas un nododiet rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem vai iegādājieties sudraba reģenerēšanas iekārtu un lietojiet fiksāžu atkārtoti; pievienojiet amonija tiosulfātu sudrabu saturošā vannā, lai palēninātu sudraba koncentrēšanu; 
    • pirms fiksāžas vannas lietojiet skābes novērsējvannas; tas samazinās sārmu attīstītāja ietekmi uz fiksāžas vannas pH; pievienojiet fiksāžas vannai etiķskābi, lai uzturētu zemu pH, tādējādi paaugstinot šķīstošus kompleksus;
    • izmantojiet “peldošos” vākus uz hlorkaļķa un attīstītāju tvertnēm, lai tie pēc iespējas ilgāk būtu izmantojami;
    • kad vien ir iespējams, aizvietojiet kaitīgos ar nekaitīgiem izejmateriāliem;
    • labāk darbā pielietojiet pretplūsmu nekā paralēlās skalošanas tehnikas (pretplūsmas skalošana nozīmē, ka ūdens no iepriekšējām skalošanām tiek lietots sākotnējā filmas mazgāšanas solī; svaigs ūdens procesā tiek izmantots tikai pēdējā skalošanas solī, kurā liela daļa piesārņojumu no filmas ir jau noskaloti);
    • kad vien iespējams, aizstājiet metāla kodināšanas procesu kopā ar kaitīgo ķīmisko vielu šķīdinātājiem un smagajiem metāliem (alternatīvās plates ir: plastmasa vai foto polimēra, fleksogrāfijas vai elektrostatiskas);
    • pēc iespējas izmantojiet krāsas, kas ražotas uz ūdens bāzes, lai samazinātu krāsas uz šķīdinātāja bāzes lietošanu, jo tās var atstāt negatīvu ietekmi uz darbinieku veselību un vidi;
    • krāsas rezervuārus tīriet tikai tad, kad maināt krāsas vai kad krāsa izžūst sērijas starplaikā; krāsa nakts laikā rezervuārā var tikt atstāta tikai tādā gadījumā, ja iepriekš tas ir iesmidzināts ar īpašu pretizžūšanas aerosolu;
    • vienu iespiedmašīnu veltiet tikai krāsām ar kaitīgiem pigmentiem vai šķīdinātājiem;
    • lietojiet mitrināšanas šķīdumus, kas satur zemu izopropanolspirta koncentrāciju vai nesatur vispār;
    • tīrīšanai iespēju robežās lietojiet ziepes vai deterģentšķīdumus; organiskos šķīdinātājus lietojiet tikai tīrot krāsas un eļļas;
    • lietojiet šķīdinātājus, kas ir uz etiķskābes bāzes, tie ir mazāk toksiski kā citi šķīdinātāji;
    • lietojiet krāsas un tīrāmos līdzekļus, kas ir uz augu eļļas bāzes;
    • sadaliet darbu pēc krāsām, tas samazina rezervuāru tīrīšanas reizes.
  • Kur iespējams, kontrolējiet ūdens patēriņu un uzlabojiet kvalitāti, piemēram, ar sauso aprīkojuma tīrīšanu un vakumsistēmām.
  • Minimizējiet skalošanas ūdens nokļūšanu attīstīšanas darba mašīnās, piem. lietojot gatavības jeb “stand by” programmu:
  • Izvairieties no izšļakstīšanās un noplūdēm:
    • izvietojiet aprīkojumu uz paliktņiem, tas palīdzēs novērst ķīmisko vielu vai naftas izlīšanu zemē, drenāžas sistēmās un virszemes un apakšzemes ūdeņos;
    • izvietojiet uz ārējās ūdensapgādes sistēmas izejas ūdenī vai kanalizācijas sistēmā noslēdzošu vārstuli. To var aizvērt, ja notiek noplūde;
    • pastāvīgi pārbaudiet aprīkojumu un visu sistēmu attiecībā uz noplūdēm, sūkņiem, izolāciju, blīvēm, utt.;
    • izmantojiet ne pārāk dārgus automātiskos plūsmas regulatorus, lai izvairītos no ūdeņu pārplūšanas;
    • savāciet un pareizi uzglabājiet tādus videi kaitīgus atkritumus, kā krāsvielas, tintes un šķīdinātājus, lai samazinātu to ieplūšanu notekūdeņu sistēmā;
    • kad vien iespējams, tīrīšanas nolūkos lietojiet sausās metodes.
  • Izmantojiet atkārtoti un/ vai pārstrādājiet tam piemērotus ūdens avotus:
    • vāciet un izmantojiet lietus ūdeni;
    • centieties izmantot slēgtās mazgāšanas sistēmas;
    • izmantojiet pretplūsmu fiksāžas un skalošanas procesos;
    • šķirojiet atkritumus, lai padarītu iespējamāku to otrreizēju pārstrādi

Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm

Saistība ar citām jomām

 UZ AUGŠU

Likums Par piesārņojumu (2001.01.VII)

Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību (MK noteikumi Nr. 294, 2002.9.VII)

IPPC (96/61/EK)
EPER (2000/479)

  • pievēršas prioritārajiem piesārņotājiem no iekārtām (metāli, organiskās vielas, kas satur hloru, citi organiskie un neorganiskie savienojumi utt.);
  • pieprasa, lai, piesakot vides atļauju, tiktu noteiktas un uzskaitītas bīstamās un prioritārās vielas;
  • pieprasa lai, piesakot vides atļauju, tiktu noteiktas emisijas ūdenī no katras atsevišķas iekārtas;
  • lai tiktu ziņots par vielu emisijām.

Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu (MK not. Nr. 949, 2005.13.XII)

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība (MK not. Nr. 107, 2002.12.III), ar grozījumiem

67/548/ EEK 
99/45/ EK
  • nosaka klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kritērijus;
  • nodrošina atsevišķu vielu saskaņotu klasificēšanu.

Par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem, (MK not. Nr. 158, 2000.25.IV), ar grozījumiem

76/769/ EEK
  • ierobežo noteiktu vielu izmantošanu, ieskaitot vielas, kas ir bīstamas ūdens videi.

Prasības darbībām ar biocīdiem (MK not. Nr. 184, 2003.15.IV) ar grozījumiem

98/8/ EK
  • pieprasa biocīdu reģistrāciju/ atļauju, kur jānorāda arī izmantošanas mērķis, robežvērtības nogulsnēs

ROH: Par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (MK not. Nr. 723, 2004.17.VIII)
WEEE: Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi" (MK not Nr. 923, 2004.9.XI), Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības (MK not Nr. 736, 2004.24.VIII), Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām" (MK not Nr. 624, 2004.27.VII)

ELV: Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem (MK not Nr. 243, 2004.6VI) ar grozījumiem; Par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus (MK not Nr. 242, 2004.6.IV);  Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība", (MK not Nr. 241, 2004.6.IVI) ar grozījumiem; Ar nolietotu transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam (MK not Nr. 748, 2005.4.X)

Likumdošana, kas attiecas uz produkciju – ELV, WEEE, ROHS
  • ierobežo noteiktu vielu izmantošanu izstrādājumos;
    • ELV: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais Cr;
    • WEEE: PCB, Hg, brominētie degšanas kavētāji, azbests, CFC, HCFC, HFC, HC, radioaktīvas vielas;
    • ROHS: svins, dzīvsudrabs, kadmijs, heksavalentais hroms, polibrominētais bifenils (PBB) vai polibrominētā difenila ēteri (PBDE);
  • pieprasa, lai tiktu veikti konkrēti pasākumi šo vielu izmantošanas ierobežošanai izstrādājumos;
  • pieprasa, lai tiktu ziņots par veiktajiem pasākumiem, vielu saturu izstrādājumos.

Tālāki informācijas avoti

 UZ AUGŠU

 UZ AUGŠU