Labas prakses piemēri

Ķīmiskās vielas un produkti
Ūdens un notekūdeņi
Gaiss
Atkritumi
Piesārņojuma kontrole

• Procesa laikā:
• tīriet iespiedmašīnu tūlīt pēc tās lietošanas, lai samazinātu mazgāšanas līdzekļu patēriņu un novērstu krāsas koncentrēšanos vienā vietā;
• pirms ķīmisko vielu iegādes, izvērtējiet drošības datu lapā sniegto informāciju; ņemiet vērā ķīmisko vielu ietekmi uz vidi, veselību un darba tehniku.
• Uzskaite/ uzglabāšana:
• Pērciet materiālus tikai nepieciešamā daudzumā, tas palīdzēs aizkavēt bojāšanos vai novecošanos.
• Izveidojiet elektronisku ķīmisko vielu uzskaites sistēmu.
• Apmācība:
• Regulāri apmāciet darbiniekus (vismaz divas reizes gadā) kā rīkoties ar bīstamām ķīmiskām vielām, kā arī par darba drošību. Māciet darbiniekiem lietot tīrīšanas līdzekļus pēc iespējas mazākos apjomos.
• Pieprasiet visu ķīmisko vielu drošības datu lapu (DDL) un iemāciet darbiniekiem tās nolasīt.
• Turiet datu drošības lapas (DDL) darbiniekiem pieejamās vietās, lai tie varētu tās viegli ieraudzīt un iepazīties ar tās saturu.
•  Organisko šķīdinātāju un produktu, kas satur organiskus šķīdinātājus, uzglabāšana un darbs ar tiem:
• slēgto jaukšanas un uzglabāšanas konteineru izmantošana;
• vāciet un uzglabājiet visus materiālus un šķīdinātājus aizvērtos konteineros;
• darba laikā turiet konteineru vākus aizvērtus;
• marķējiet konteinerus, kā arī katru nelielo trauku, kas satur ķīmiskās vielas un tiek izmantots darba vietā.
• Izveidojiet vizuālas informācijas lapas par bīstamajām ķīmiskajām vielām un izvietojiet tās uz darba telpu sienām;
• Samaziniet līdz minimumam izopropanola spirtu izmantošanu:
• lietojiet spirtu aizstājējvielas - zema satura vai spirtus nesaturošus mitrināšanas šķīdumus;
• lietojiet cirkulējošu atdzesēšanas iekārtu, kas uztur tīru mitrināšanas šķīdumu un samazina tā izgarošanu;
• pārbaudiet pH saderību katrā tvertnes šķīdumā (dažiem iespiedējiem 4-5 pH ir ļoti atbilstošs kvalitātes saglabāšanā).
• Aizstājiet krāsas un/vai saimniekojiet ar tām efektīgi, lai samazinātu emisijas:
• uz karstumu reaģējošas krāsas;
• UV apstarojošas krāsu sistēmas;
• elektronu staru vulkanizētas krāsu sistēmas;
• krāsas, kas ražotas uz sojas un ūdens bāzes (nelitogrāfiskiem iespiedējiem);
• krāsas, kas nesatur metālus;
• turiet krāsu tvertnes aizvērtas un to saturu vienādā līmenī;

• Samaziniet ūdens piesārņojumu:
• uzglabājiet lietotos fiksāžas šķīdumus, lietojiet to atkārtoti vai nododiet kā bīstamos atkritumus;
• nelietojiet halogēnos šķīdinātājus;
• pirms izlietotās fiksāžas novadīšanas kanalizācijas sistēmā elektrolītiski reģenerējiet sudrabu;
• samaziniet sudraba nonākšanu ūdens vidē: izmantojiet filmas, kas nesatur sudrabu (piemēram, elektrostatiskās filmas, foto polimēra filmas, kas sudraba vietā satur sodrējus); reģenerējiet sudrabu no fiksāžas vannas un nododiet rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumiem vai iegādājieties sudraba reģenerēšanas iekārtu un lietojiet fiksāžu atkārtoti; pievienojiet amonija tiosulfātu sudrabu saturošā vannā, lai palēninātu sudraba koncentrēšanu; 
• pirms fiksāžas vannas lietojiet skābes novērsējvannas; tas samazinās sārmu attīstītāja ietekmi uz fiksāžas vannas pH; pievienojiet fiksāžas vannai etiķskābi, lai uzturētu zemu pH, tādējādi paaugstinot šķīstošus kompleksus;
• izmantojiet “peldošos” vākus uz hlorkaļķa un attīstītāju tvertnēm, lai tie pēc iespējas ilgāk būtu izmantojami;
• kad vien ir iespējams, aizvietojiet kaitīgos ar nekaitīgiem izejmateriāliem;
• labāk darbā pielietojiet pretplūsmu nekā paralēlās skalošanas tehnikas (pretplūsmas skalošana nozīmē, ka ūdens no iepriekšējām skalošanām tiek lietots sākotnējā filmas mazgāšanas solī; svaigs ūdens procesā tiek izmantots tikai pēdējā skalošanas solī, kurā liela daļa piesārņojumu no filmas ir jau noskaloti);
• kad vien iespējams, aizstājiet metāla kodināšanas procesu kopā ar kaitīgo ķīmisko vielu šķīdinātājiem un smagajiem metāliem (alternatīvās plates ir: plastmasa vai foto polimēra, fleksogrāfijas vai elektrostatiskas);
• pēc iespējas izmantojiet krāsas, kas ražotas uz ūdens bāzes, lai samazinātu krāsas uz šķīdinātāja bāzes lietošanu, jo tās var atstāt negatīvu ietekmi uz darbinieku veselību un vidi;
• krāsas rezervuārus tīriet tikai tad, kad maināt krāsas vai kad krāsa izžūst sērijas starplaikā; krāsa nakts laikā rezervuārā var tikt atstāta tikai tādā gadījumā, ja iepriekš tas ir iesmidzināts ar īpašu pretizžūšanas aerosolu;
• vienu iespiedmašīnu veltiet tikai krāsām ar kaitīgiem pigmentiem vai šķīdinātājiem;
• lietojiet mitrināšanas šķīdumus, kas satur zemu izopropanolspirta koncentrāciju vai nesatur vispār;
• tīrīšanai iespēju robežās lietojiet ziepes vai deterģentšķīdumus; organiskos šķīdinātājus lietojiet tikai tīrot krāsas un eļļas;
• lietojiet šķīdinātājus, kas ir uz etiķskābes bāzes, tie ir mazāk toksiski kā citi šķīdinātāji;
• lietojiet krāsas un tīrāmos līdzekļus, kas ir uz augu eļļas bāzes;
• sadaliet darbu pēc krāsām, tas samazina rezervuāru tīrīšanas reizes.
• Kur iespējams, kontrolējiet ūdens patēriņu un uzlabojiet kvalitāti, piemēram, ar sauso aprīkojuma tīrīšanu un vakumsistēmām.
• Minimizējiet skalošanas ūdens nokļūšanu attīstīšanas darba mašīnās, piem. lietojot gatavības jeb “stand by” programmu:
• Izvairieties no izšļakstīšanās un noplūdēm:
• izvietojiet aprīkojumu uz paliktņiem, tas palīdzēs novērst ķīmisko vielu vai naftas izlīšanu zemē, drenāžas sistēmās un virszemes un apakšzemes ūdeņos;
• izvietojiet uz ārējās ūdensapgādes sistēmas izejas ūdenī vai kanalizācijas sistēmā noslēdzošu vārstuli. To var aizvērt, ja notiek noplūde;
• pastāvīgi pārbaudiet aprīkojumu un visu sistēmu attiecībā uz noplūdēm, sūkņiem, izolāciju, blīvēm, utt.;
• izmantojiet ne pārāk dārgus automātiskos plūsmas regulatorus, lai izvairītos no ūdeņu pārplūšanas;
• savāciet un pareizi uzglabājiet tādus videi kaitīgus atkritumus, kā krāsvielas, tintes un šķīdinātājus, lai samazinātu to ieplūšanu notekūdeņu sistēmā;
• kad vien iespējams, tīrīšanas nolūkos lietojiet sausās metodes.
• Izmantojiet atkārtoti un/ vai pārstrādājiet tam piemērotus ūdens avotus:
• vāciet un izmantojiet lietus ūdeni;
• centieties izmantot slēgtās mazgāšanas sistēmas;
• izmantojiet pretplūsmu fiksāžas un skalošanas procesos;
• šķirojiet atkritumus, lai padarītu iespējamāku to otrreizēju pārstrādi.

Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm

• Iespiedmašīnas tīrīšana:
• pirms iekārtu tīrīšanu ar šķīdinātājiem, noslaukiet pāri palikušo krāsu;
• tīrīšanas līdzekļus ar augstu gaistošo organisko savienojumu daudzumu aizstājiet ar tīrītājiem, kuros ir zems gaistošo organisko savienojumu daudzums, kas satur ne vairāk kā 30% no masas daļas. Izmantojiet tos, kuriem ir zemāks izgarošanas spiediens un augstāka uzliesmošanas temperatūra - atkarībā no to uzliesmošanas temperatūras, tie ir iedalīti 4 grupās:
• < 21ºC - nav atļauti lietošanai poligrāfiskajas nozarē - ļoti ātra iztvaikošana, tvaiki ir bīstami veselībai. Augsts eksplozijas risks.
• 21ºC – 55ºC - viegli uzliesmojošs, stipra iztvaikošana, tvaiki ir bīstami veselībai. Nav atļauti lietošanai uz jaunām iespiedmašīnām.
• > 55ºC - vāja iztvaikošana, tvaiki ir bīstami veselībai. Viegli uzliesmojošs, taču uzliesmošanas temperatūra ir augsta.
• > 100ºC - nesatur gaistošos organiskos savienojumus, ļoti ieteicams lietojošanai poligrāfijas procesos, piemēram, uz augu eļļām ražotie tīrīšanas šķīdumi.
• petroleju eļļas krāsas nomainiet ar augu eļļas krāsām, tādām kā sojas vai linsēklu eļļas;
• uzstādiet automātiskās tīrīšanas iekārtas, samaziniet tīrīšanas līdzekļu daudzumu, notīrot pāri palikušo krāsu à tāpat arī jānovērš krāsas nogulsnēšanās vienā vietā, kas vēlāk prasa stiprākus tīrīšanas šķīdinātājus, lai to attīrītu;
• mēģiniet lietot viena veida šķīdinātāju visiem nolūkiem - uzlabos otrreizējās pārstrādes iespējas;
• ieplānojiet darbu secībā pēc krāsām - tīriet krāsas teknes tikai mainot krāsas, vai arī krāsai izžūstot sērijas laikā;
• ar saspiežamu pudeli izsmidziniet šķīdinātāju tieši uz virsmas. Izspiediet šķīdinātāju no izlietotajām lupatām à izmantojiet otrreiz sākotnējai tīrīšanai, pēc tam beigās tīrot ar tīru šķīdinātāju.
• Fotoķimikālijas:
• uzlieciet “peldošos” vākus, lai neļautu gaisam tikt klāt un samazinātu izgarošanu un piesārņošanu, līdz ar to pagarinot tā lietošanas iespēju;
• lai samazinātu attīstīšanas šķīduma oksidēšanu, pievienojiet marmoru, lai paceltu šķidruma līmeni līdz malām katru reizi pēc tā lietošanas - pagarinās ķīmisko vielu derīguma termiņu, kā arī vannas lietošanas termiņu.
• Plašu sagatave:
• izmantojiet plašu sagatavi ar lāzeru un elektronisko attēlveidošanas sistēmu;
• samaziniet piesārņojumu ievilkumus, samaziniet šķīdinātāju izvilkumus, pievienojot pilēšanas tvertnes, vienlaicīgi pagarinot pilēšanas laiku;
• lietojiet nekaitīgas plates attīstītājvielas un pēcapstrādi;
• biežāk izmantojiet tehnikas, kurās ir tiešo attēlu uznešanu uz platēm, tādējādi ietaupot liekus starpposmus starp plašu sagatavošanas brīdi un datora attēliem, proti, pašreizējo attēlu veidošanas procesu aizvietojiet ar „datorizētu elektronisko priprinta sistēmu” iespiedzīmju noregulēšanai un nospieduma sagatavošanai.
• Apdruka un sietspiede:
• dodiet priekšroku krāsām, kas ražotas uz ūdens bāzes, sojas pupiņu eļļas, UV staru noturīgām vai elektronu apstarotām krāsām;
• ja iespējams, atvēliet iespiedmašīnām katrai savu krāsu;
• piepildiet krāsu rezervuārus ar krāsas daudzumu, pietiekoši vienai sērijai vai maiņai, un neemulģētās krāsas atgrieziet to tvertnēs;
• lietojiet mitrināšanas šķīdumus, kuri nesatur izopropanola spirtu vai mitrinātāju šķīdumus ar zemu izopropanola koncentrāciju, pievienojot tiem nelielu daudzumu līdzīgu ķīmisko vielu, piemēram, glikolus vai glikolu ēterus;
• pāri palikušo krāsu pievienojiet melnajai krāsai;
• lietojiet krāsas, kas nesatur toksiskās vielas vai smagos metālus (svinu, bāriju, kadmiju un hromu).
• Pēcapstrāde:
• labāk lietojiet ūdens saturošās līmes nekā šķīdinātājus saturošās;
• samaziniet pārklājumus un līmes, kas kavē vēlāku produkta otrreizējo pārstrādi;
• izmantojiet mehāniskās iesējuma metodes, nevis līmes vai līmlentas.
• Atjaunojiet un lietojiet atkārtoti vai pārstrādājiet materiālus, lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un izejmateriālu iepirkšanu:
• pirms galīgās tīrīšanas ar tīru šķīdinātāju, noskalojiet iekārtas ar netīru – iepriekš lietotu - šķīdinātāju;
• destilējiet “netīro” šķīdinātāju un lietojiet to atkārtoti citā līdzīgā tīrīšanas reizē;
• tukšās tvertnes lietojiet atkārtoti; pērkot jaunas krāsas, nogādājiet piegādātājam to atkārtotai piepildīšanai;
• atjaunojiet izmantotos šķīdinātājus, tos atdestilējot, ja izmantotais daudzums ir pietiekams, vai izmantojiet profesionālus šķīdinātāju pārstrādātājus;
• uzstādiet šķīdinātāju kulbas, lai uztvertu šķīdinātāja pārpalikumus no iespiedmašīnām;
• atkārtoti lietojiet izmantotu un pāri palikušu krāsu;
• sietpiedes tehnikas gadījumā uztveriet iespiedkrāsu, izspiežot rastrus pirms mazgāšanas.
• Izmantojiet universālos materiālus - tas var samazināt darbinieku apjukumu, mazināt reti lietojamo izejvielu daudzumu, tādējādi samazinot atkritumus.
• Organisko šķīdinātāju un organisko šķīdinātāju saturošu materiālu uzglabāšana un lietošana:
• sadaliet izlietoto šķīdinātāju attiecīgi pēc krāsas un tintes tipa. Atkārtoti izmantojiet savāktos pārpalikumus, lai turpmāk samazinātu izmaksas;
• lietojiet aizvērtus jaukšanas un uzglabāšanas traukus;
• savāciet un uzglabājiet noslēgtās tvertnēs;
• darba laikā
• turiet tvertņu vākus aizvērtus;
• marķējiet tvertnes

Kopā ar šiem norādījumiem, arī ES atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (BREF) virsmu apstrādāšanā ar organiskajiem šķīdinātājiem sniedz ieteikumus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Lai gan šis dokuments ir saistošs tikai lielajiem uzņēmumiem (kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles direktīvām (IPNK)), tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: visu dokumentu skatīt angļu valodā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm)

• Noliktava:
• Iepērciet tikai tik daudz izejmateriālu, cik nepieciešams, jo pērkot noteiktos apjomos bieži var samazināt iepakojuma pārpalikumus, kā arī parasti tas ir finansiāli izdevīgāk. Tai pašā laikā, pērkot neregulāri reti lietojamus izejmateriālus mazos daudzumos, var arī novērst liekus atkritumus, kas radušies izejmateriāla lietošanas termiņa izbeigšanās gadījumā.
• Pirms izmešanas pārbaudiet vēlreiz materiālus, kuriem ir beidzies lietošanas termiņš, jo bieži šis termiņš ir tikai aptuvens. Gadās, ka produkts vēl ir labs arī pēc marķējumā norādītā lietošanas termiņa. Tāpat arī uzziniet vai šos novecojušos materiālus ir iespējams atgriezt atpakaļ piegādātājam.
• Regulāri apmāciet darbiniekus noplūdes gadījumu profilaksē un citu piesārņojumu novēršanā, piemēram, atkritumu šķirošanā un samazināšanā, kas savukārt var novērst liekus izdevumus un nevajadzīgu kaitīgo vielu rašanos. Turklāt darbinieki centīsies pievērst lielāku uzmanību darbā ar vērtīgiem materiāliem un to uzglabāšanā, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu, kas rodas noplūdes un kaitīgo vielu nepareizas uzglabāšanas rezultātā.
• Materiālu apstrādāšana un uzglabāšana:
• Tā kā visus atkritumus nav iespējams glabāt atsevišķi, šķirojiet tos. Vienkopus glabājot kaitīgos ar cita tipa atkritumiem, tie tiek padarīti par bīstamiem, līdz ar to paaugstinot atkritumu aizvākšanas izmaksas un atbildības iespējas. Tāpat arī visu tipu atkritumu glabāšana vienkopus var apgrūtināt to otrreizēju pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu;
• Visu laiku atkritumu uzglabāšanai izmantojamos konteinerus turiet slēgtus. Konteineriem ir jābūt labā stāvoklī, kā arī bez noplūdes iespējām. Pārklājot izejmateriālus, var ietaupīt naudu, jo tiek samazināta to izgarošana;
• Glabājiet materiālus pareizi, tā, lai tie netiek sabojāti vai piesārņoti pārmērīga karstuma, aukstuma, gaismas vai mitruma rezultātā. 
• Samaziniet līdz minimumam izopropanolspirta lietošanu:
• nosakiet, vai mitrināšanas šķīdums ir bīstama atkritumviela. Daži mitrināšanas šķīdumi, kā etilēna glikoli, pāri palikušo mitrināšanas šķīdumu var padarīt kaitīgu;
• apsveriet iespēju iegādāties regulējošas mitrinātāja sistēmas, lai samazinātu atkritumus.
• Aizvietojiet krāsas un/vai saimniekojiet ar tām taupīgi, lai samazinātu atkritumus:
• ja iespējams, ieplānojiet darbus ar līdzīgām krāsām vienlaicīgi, lai samazinātu atkritumu rašanos starp tīrīšanu un nākamās sērijas sākumu;
• pārstrādājiet vai lietojiet atkārtoti vecas krāsas un klientiem piedāvājiet kā “īpašās firmas krāsas” (iegaumējiet, ka ar piejaukumiem sajauktu krāsu kvalitāte ar laiku mazināsies, bet toties būs lētākas);
• izmēģiniet krāsu sajaukšanai datorizētu programmu, tādējādi līdz minimumam samazinot specifisku un retu krāsu pārpalikumus (šī iespēja ir vairāk piemērota lieliem iespiedējiem);
• mēģiniet pasargāt krāsu mitrināšanas šķīdumus no izžūšanas vai atslāņošanās, izmantojot tādus labus paņēmienus, kā turot aizzīmogotas krāsu tvertnes vai lietojot pretatslāņošanās sprejus, kas var palīdzēt samazināt krāsu pārpalikumus.
• Pēcapstrāde:
• savāciet pāri palikušo šķīdinātāju un lietojiet to kā atšķaidītāju;
• pārstrādājiet un lietojiet atkārtoti tīrīšanas šķīdinātājus;
• vienreizlietojamā papīra dvieļu vietā tīriet iekārtas ar otrreiz lietojamiem, mazgājamiem veikala dvieļiem, jo vienreizlietojamie papīra dvieļi ir dārgāki un var tikt izmesti sadzīves atkritumos tikai gadījumā, ja ir atzīti par nekaitīgiem, jo var saturēt kaitīgās vielas no šķīdinātāju un krāsu pārpalikumiem. Tādos gadījumos ar tiem ir jārīkojas kā ar bīstamiem atkritumiem;
• atdaliet un sašķirojiet papīra atgriezumus vai brāķus un nododiet to otrreizējās pārstrādāšanas vietā;
• izmēģiniet iespēju atrast citus lietotājus jūsu pāri palikušajām krāsām. Pēc tām varētu būt vajadzība, piemēram, vietējā skolā, mākslas vai teātra nozarē. 

Attiecībā uz labākajām pieejamām metodēm/ praksi (piem., ķīmiskajam vielām, ūdenī, gaisu utt.) skat. attiecīgo nodaļu.
Pastāv arī citi atsauces dokumenti par labākajām pieejamām metodēm (LPT) - angl. Best available technique reference documents (BAT), kas ir būtiski poligrāfijas uzņēmumiem. Lai gan šie dokumenti ir saistoši lielajiem uzņēmumiem, kuri ir pakļauti Piesārņojuma integrētās novēršanas un kontroles (IPNK) direktīvai, tas var palīdzēt arī mazākiem uzņēmumiem savas darbības uzlabošanā: http://eippcb.jrc.es/pages/FActivities.htm 

 UZ AUGŠU