Lai klātienē demonstrētu dabā balstītu risinājumu – mākslīgo mitrāju – praktisko darbību un priekšrocības, aizvadītajā nedēļā, 12. maijā, Jelgavā norisinājās projekta “NATALIE” pieredzes apmaiņas vizīte. Tajā projekta partneri – Zemgales plānošanas reģions (ZPR), Baltijas Vides Forums (BEF) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) uzņēma kaimiņvalsts Biržu rajona delegāciju, kopumā pulcējot vairāk nekā 20 nozares ekspertus un pašvaldību pārstāvjus. Kā projekta sekotājreģionam, Biržu delegācijai šī vizīte sniedza vērtīgas atziņas un praktiskus piemērus, lai veiksmīgāk sagatavotos mākslīgo mitrāju plānošanai savā reģionā.
Projekta “NATALIE” mērķis ir veicināt dabā balstītu risinājumu ieviešanu Eiropā, sekmējot reģionu klimatnoturību. Zemgale ir viena no astoņām pilotteritorijām, kurā šim nolūkam izvēlēti mākslīgie mitrāji. Tie darbojas kā dabiski filtri, kas attīra lauksaimniecības un lopkopības radīto piesārņojumu, kā arī sadzīves notekūdeņus mazās apdzīvotās vietās, tādējādi pasargājot ūdenstilpes no aizaugšanas. Šīs tehnoloģijas praktiskai demonstrēšanai projekta ietvaros ir iecerēta divu jaunu mitrāju izveide – Vecaucē un Staburaga pagastā.
Kā sanāksmē norādīja LBTU profesors Ainis Lagzdiņš, jaunizveidojamo mitrāju vietas izvēlētas, detalizēti izvērtējot datus par 76 esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām reģionā. Šādu risinājumu efektivitāti apliecina arī universitātes ilgtermiņa monitoringa dati (2014-2025) no zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” – tur mākslīgais mitrājs slāpekļa piesārņojumu ūdenī samazina par 50%, bet fosfora savienojumus – par nepilniem 70%. Lai prognozētu ūdens kvalitāti ilgtermiņā, LBTU vadošais pētnieks Artūrs Veinbergs iepazīstināja ar digitālo hidroloģijas modeli (HYPE), kas ļauj detalizēti novērtēt esošo vides situāciju. Modelī plānots iekļaut arī dažādus nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus.
Sanāksmes laikā Biržu rajona pašvaldības pārstāve Renata Gražinienė prezentēja reģionā veikto priekšizpēti par mākslīgajiem mitrājiem piemērotākajām teritorijām, ņemot vērā upju blīvumu, dažādus piesārņojuma avotus un klimata pārmaiņu ietekmi. Tāpat Biržos veikta sabiedrības aptauja “Ko mēs zinām par mitrājiem?”, kuras oficiālie rezultāti apliecina iedzīvotāju izpratni un atbalstu –91,5% no aptaujātajiem zina, kas ir mitrāji, 89,8% atbalsta to aizsardzību un atjaunošanu, savukārt 62,7% vēlētos šādus objektus apmeklēt ekskursijās. Vienlaikus lietuviešu kolēģi kā galvenos izaicinājumus izcēla specifisko ģeoloģiju (karsta kritenes), juridiskā regulējuma un mērķtiecīga finansējuma trūkumu, jo šobrīd pieejamās atbalsta programmas galvenokārt paredzētas tradicionālu meliorācijas sistēmu efektivitātes uzlabošanai, nevis šādu dabā balstītu risinājumu izveidei.
Pasākuma darba valoda: angļu.
Sanāksmes prezentācijas:
- Brief overview on CS#3 progress in the NATALIE Project (Ingrida Bremere, and Daina Indriksone, BEF Latvia)
- Constructed wetlands in Zemgale (existing, planned)(Ainis Lagzdins, LBTU)
- Hazard modelling – procedure (Arturs Veinbergs, LBTU)
- Summary of results from Feasibility study in Birzai (Renata Graziniene, Birzai)
Pieredzes apmaiņas vizīte turpinājās ar divu funkcionējošu mākslīgo mitrāju apskati Jelgavas novadā. Nākotnes ciemā delegācija iepazinās ar risinājumu sadzīves notekūdeņu papildu attīrīšanai.
Objekta apmeklējuma laikā izskanēja būtiska praktiskā atziņa – šādu sistēmu sekmīgai darbībai izšķirošs ir vietējo notekūdeņu tīklu tehniskais stāvoklis. Tiem jābūt sakārtotiem un hermētiskiem, lai spēcīgu lietavu vai sniega kušanas laikā tajos neieplūstu lieks virszemes ūdens, kas rada pārslodzi un traucē mitrāja dabisko filtrāciju.
Savukārt vizīte zemnieku saimniecībā “Mežacīruļi” ļāva klātienē pārliecināties par virszemes plūsmas mitrāja darbību lauksaimniecības notekūdeņu attīrīšanā. Abos objektos regulāru monitoringu nodrošina LBTU pētnieki.
Informatīvais materiāls par mākslīgo mitrāju darbību Mežacīruļos (angļu valodā).
Projekta “NATALIE” aktivitātes Zemgalē turpināsies līdz 2028. gadam.
Informāciju sagatavoja Agnese Launerte un Līga Stokmane-Blaua.
Projekts “NATALIE” tiek īstenots “Apvārsnis Eiropa – Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmā 2021. – 2027. gadam”.
