Latvijas ūdens ekosistēmu atjaunošana – hidroloģiskās un morfoloģiskās ietekmes mazināšanas risinājumi

Projekta mērķis: Latvijas upju savienojamības un ekosistēmu funkciju uzlabošana, mazinot negatīvo ietekmi un ieviešot inovatīvus risinājumus hidromorfoloģiskajai un ekosistēmu atjaunošanai.

Galvenās aktivitātes: 

  • trīs Latvijas prioritāro šķēršļu (no TOP70 šķēršļu saraksta) ietekmes novēršanu un mazināšanu (Salacā – Staiceles aizsprosta nojaukšana, Iecavas un Mazās Juglas upju baseinos – zivju ceļu izbūve);
  • citu mazo šķēršļu demontāžu upju posmos, kuros tie rada upju fragmentāciju un dzīvotņu degradāciju;
  • mazo hidroelektrostaciju radīto ūdenslīmeņa svārstību mazināšanas risinājumu ieviešana, tostarp ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanu;
    digitālu rīku izstrādi ekoloģiskā caurplūduma uzraudzībai un šķēršļu ietekmes izvērtēšanai, atbalstot lēmumu pieņemšanu kompetentajās institūcijās;
  • lašu un nēģu reintrodukciju Ogres upē;
  • finanšu atbalsta instrumenta – grantu programmas – izveidi šķēršļu nojaukšanai un to ietekmes mazināšanai, nodrošinot iespēju pašvaldībām, zemju un būvju īpašniekiem pieteikties finansējumam upju atjaunošanas pasākumu īstenošanai.

Pasākumi tiks īstenoti astoņās upēs dažādos Latvijas reģionos – Salacas, Iecavas, Mazās Juglas, Abzes, Ogres, Svētes, Lielupes un Auces upju baseinos –, aptverot gan Vidzemes, gan Zemgales, gan Kurzemes upju sateces teritorijas.

Vienlaikus projektā liela uzmanība tiks pievērsta institucionālās kapacitātes stiprināšanai, sadarbībai ar atbildīgajām valsts iestādēm un sabiedrības izpratnes veidošanai par upju ekoloģisko nepārtrauktību un tās nozīmi dabas un cilvēku labklājības kontekstā. Projekta mērķis ir veicināt ilgtermiņa izmaiņas attieksmē pret brīvi plūstošām upēm kā būtisku dabas kapitāla daļu.

Rezultāti:

Plānots, ka projekta aktivitāšu īstenošanas rezultātā:

* atbrīvoti 1034 km upju garuma brīvam plūdumam;

* nojaukti 12 – cilvēku veidoti – aizsprosti;

* uzbūvēti 2 zivju ceļi;

*  izstrādāti 2 digitālie rīki (šķēršļu nozīmīguma izvērtēšanai, un ūdens līmeņa izmaiņu kontrolei);

* sagatavots un īstenots finansiālā atbalsta mehānisms (grantu īstenošanai);

* uzlabota upju biotopu kvalitāte 30 km garumā;

* uzlabots zivju (nēģis, lasis) reprodukcijas stāvoklis.

Galvenie fakti

     

Projekta partneri

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, Klimata un enerģētikas ministrija, akciju sabiedrība Latvenergo, VGBE Energy EV, biedrība Baltijas krasti, Pasaules dabas fonds, valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Dabas izcilības institūts

Kontaktpersonas

  • Kristīna Veidemane
  • Irina Paegle
  • Dace Strigune

 

 

 

 

CITI PROJEKTI

ARCEE

Informētības paaugstināšana par energoefektivitātes jautājumiem Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā Energoefektivitāte ir lietderīga enerģijas izmantošana. Tas nozīmē,…
Placeholder

Vides speciālistu kvalifikācijas celšana par jauno ķīmisko vielu politiku

Vides speciālistu kvalifikācijas celšana par jauno ķīmisko vielu politiku Eiropas Savienībā ir pieņemta un 2007. gada…
Placeholder

INTENSE

No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi pašvaldību ēkām Centrālās un Austrumeiropas valstīs Projekta mērķis:…

LIFE GOODWATER IP

Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas…