Latvijas ūdens ekosistēmu atjaunošana – hidroloģiskās un morfoloģiskās ietekmes mazināšanas risinājumi

Projekta mērķis: Latvijas upju savienojamības un ekosistēmu funkciju uzlabošana, mazinot negatīvo ietekmi un ieviešot inovatīvus risinājumus hidromorfoloģiskajai un ekosistēmu atjaunošanai.

Galvenās aktivitātes: 

  • trīs Latvijas prioritāro šķēršļu (no TOP70 šķēršļu saraksta) ietekmes novēršanu un mazināšanu (Salacā – Staiceles aizsprosta nojaukšana, Iecavas un Mazās Juglas upju baseinos – zivju ceļu izbūve);
  • citu mazo šķēršļu demontāžu upju posmos, kuros tie rada upju fragmentāciju un dzīvotņu degradāciju;
  • mazo hidroelektrostaciju radīto ūdenslīmeņa svārstību mazināšanas risinājumu ieviešana, tostarp ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanu;
    digitālu rīku izstrādi ekoloģiskā caurplūduma uzraudzībai un šķēršļu ietekmes izvērtēšanai, atbalstot lēmumu pieņemšanu kompetentajās institūcijās;
  • lašu un nēģu reintrodukciju Ogres upē;
  • finanšu atbalsta instrumenta – grantu programmas – izveidi šķēršļu nojaukšanai un to ietekmes mazināšanai, nodrošinot iespēju pašvaldībām, zemju un būvju īpašniekiem pieteikties finansējumam upju atjaunošanas pasākumu īstenošanai.

Pasākumi tiks īstenoti astoņās upēs dažādos Latvijas reģionos – Salacas, Iecavas, Mazās Juglas, Abzes, Ogres, Svētes, Lielupes un Auces upju baseinos –, aptverot gan Vidzemes, gan Zemgales, gan Kurzemes upju sateces teritorijas.

Vienlaikus projektā liela uzmanība tiks pievērsta institucionālās kapacitātes stiprināšanai, sadarbībai ar atbildīgajām valsts iestādēm un sabiedrības izpratnes veidošanai par upju ekoloģisko nepārtrauktību un tās nozīmi dabas un cilvēku labklājības kontekstā. Projekta mērķis ir veicināt ilgtermiņa izmaiņas attieksmē pret brīvi plūstošām upēm kā būtisku dabas kapitāla daļu.

Rezultāti:

Plānots, ka projekta aktivitāšu īstenošanas rezultātā:

* atbrīvoti 1034 km upju garuma brīvam plūdumam;

* nojaukti 12 – cilvēku veidoti – aizsprosti;

* uzbūvēti 2 zivju ceļi;

*  izstrādāti 2 digitālie rīki (šķēršļu nozīmīguma izvērtēšanai, un ūdens līmeņa izmaiņu kontrolei);

* sagatavots un īstenots finansiālā atbalsta mehānisms (grantu īstenošanai);

* uzlabota upju biotopu kvalitāte 30 km garumā;

* uzlabots zivju (nēģis, lasis) reprodukcijas stāvoklis.

Galvenie fakti

     

Projekta partneri

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, Klimata un enerģētikas ministrija, akciju sabiedrība Latvenergo, VGBE Energy EV, biedrība Baltijas krasti, Pasaules dabas fonds, valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Dabas izcilības institūts

Kontaktpersonas

  • Kristīna Veidemane
  • Irina Paegle
  • Dace Strigune

 

 

 

 

CITI PROJEKTI

Projektu arhīvs

Šajā sadaļā esam arhivējuši visus iepriekš īstenotos projektus par dabas aizsardzību (sadaļa tiek regulāri papildināta): 05/2018-04/2021: …

SEABAS

Stratēģiska ekosistēmās balstīta plānošana ilgtspējīgai Baltijas jūras nākotnei Projekta mērķis ir, pamatojoties uz vairāku citu projektu…
Placeholder

Izvērtējums par mazām un vidējām sadedzināšanas iekārtām putekļu un sēra dioksīda emisiju samazināšanai Latvijā

Izvērtējums par mazām un vidējām sadedzināšanas iekārtām putekļu un sēra dioksīda emisiju samazināšanai Latvijā Biedrība „Baltijas…
Cyclurban 2

Cyclurban

Velobraukšana kā klimata pārmaiņu ietekmi samazinošs elements pilsētās Projekta ietvaros vietējā līmenī velobraukšana tiks veicināta kā ilgtspējīgas…