1918. gada 18. novembrī Rīgas Pilsētas 2. teātrī, tagadējā Nacionālajā teātrī, tika pasludināta Latvijas valsts. Latvijas proklamēšana bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā – bija sabrukušas Krievijas un Vācijas impērijas.
Dienu pirms valsts proklamēšanas – 17. novembrī – latviešu politiskās organizācijas, pārkāpjot savstarpējām domstarpībām, pasludināja, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas Tautas padomei, un par tās priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti, bet par Latvijas Pagaidu valdības galvu – Kārli Ulmani.
18. novembra svinīgo sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieks Gustavs Zemgals, bet Kārlis Ulmanis Pagaidu valdības vārdā pasludināja neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas nodibināšanu.
