2023. gada vasarā Baltijas Vides Forums veica pētījumu par cilvēkiem svarīgajām zaļajām teritorijām trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Cēsīs un Valmierā. Šai ierakstā atradīsi pirmo pētījuma rezultātu kopsavilkumu.
Aptauja notika no 2023. gada maija līdz 31. jūlijam. Pētījumā 
piedalīties tika aicināti pilsētu iedzīvotāji, kā arī pilsētu biežie viesi. Kopumā aptauju aizpildīja 1030 dalībnieki, atzīmējot vairāk nekā 1180 punktus ar sev svarīgām pilsētu zaļajām teritorijām.
Neskatoties uz lielajām atšķirībām starp projektā iesaistītajām pilsētām, aptaujas rezultāti parādīja daudz līdzības:
- Gan Rīgā, gan Cēsīs un Valmierā populārākā aktivitāte zaļajās teritorijās ir pastaigas. Starp cilvēkiem svarīgākajām aktivitātēm, kam tiek izmantotas zaļās teritorijas, ierindojās arī tādas aktivitātes kā iespēja baudīt svaigu gaisu un dabas skaistumu, atbrīvoties no stresa, atrodoties dabā. Kopumā visās trīs pilsētās cilvēki izmanto zaļās teritorijas aktivitātēm, kas veicina gan fizisko, gan arī mentālo veselību, kas liecina par to būtisko nozīmi pilsētnieku dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
- Visās trīs pilsētās gan iedzīvotāji, gan pilsētas biežie viesi ir aktīvi pilsētas zaļo teritoriju lietotāji. Aptuveni 90% aptaujas dalībnieku norādīja, ka atzīmēto teritoriju ir apmeklējuši ne senāk kā pēdējā mēneša laikā.
- Gan Rīgā, gan Cēsīs, gan Valmierā aktīvākais zaļo teritoriju lietojums ir vasarā, taču visām pilsētām raksturīgs kopumā augsts zaļo teritoriju lietojums visās sezonās.
- Trīs vērtības, ko visaugstāk zaļajās teritorijās novērtē aptaujas dalībnieki: attālums no dzīvesvietas (teritorija atrodas tuvu dzīvesvietai), vietas skaistums un patīkama noskaņa.
- Visās trīs pilsētās aptuveni 2/3 aptaujas dalībnieku vēlējās redzēt kādus uzlabojumus zaļajā teritorijā, par ko aizpildīja aptauju. Īpaši izceļas vēlme pēc uzlabota vai atjaunota labiekārtojuma, atsevišķu zaļo teritoriju sakopšanas, labāka apgaismojuma.
- Visās trīs pilsētās vairumam aptaujas dalībnieku (>80%) rūp, kā tiek attīstītas viņu pilsētas zaļās teritorijas.
- Visās pilsētās redzami kontrastējoši viedokļi par to, kādām būtu jābūt pilsētas zaļajām teritorijām – daļa aptaujas dalībnieku vēlas redzēt pēc iespējas vairāk rūpīgi koptas zaļās teritorijas, savukārt citiem svarīga ir iespēja baudīt dabiskākas, mazpārveidotākas zaļās teritorijas. Atšķiras arī viedokļi par to, vai pilsētās ir vieta “mežonīgajai dabai”. Salīdzinoši lielāks atbalsts dabiskām zaļajām teritorijām ir Rīgā.
Vislielākās atšķirības bija redzamas zaļo teritoriju pieejamības novērtējumā. Lielākais respondentu īpatsvars, kas uzskata, ka viņu dzīvesvietas tuvumā nav pietiekami daudz zaļo teritoriju ir Rīgā (~50%), bet mazākais – Cēsīs (~30%).
Pētījums notika projektā LIFE LATESTadapt sadarbībā ar Cēsu un Valmieras novada pašvaldībām, kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai zaļās infrastruktūras kartējumā, kas projektā tiek izstrādāts Rīgai, Cēsīm un Valmierai, integrētu iedzīvotājiem svarīgās zaļo teritoriju vērtības. Aicinām sekot līdzi informācijai mūsu mājas lapā, kā arī projekta mājas lapā.
_____________________________________________________________________________________________________________________________
Aptaujas rezultātu kopsavilkumi
Rīga
Aptaujā par Rīgas zaļajām teritorijām piedalījās 614 dalībnieki, atzīmējot kopumā 723 punktus visā pilsētas teritorijā. Aptaujā atzīmētie punkti parādīja, ka Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas biežajiem viesiem ir svarīgas dažāda veida un izmēra pilsētas zaļās teritorijas. Starp atzīmētajām teritorijām īpaši izcēlās Rīgas parki un atsevišķi pilsētas meži (piemēram, Biķernieku mežs, Mežaparks), bet aptaujas dalībnieki bieži bija atzīmējuši arī dažādas nelielas zaļās zonas dzīvojamos rajonos, ūdensmalas un cita veida zaļās teritorijas, to skaitā neformālās zaļās teritorijas. Aptauja parādīja, ka Rīgā zaļās teritorijas tiek aktīvi izmantotas visās sezonās. Populārākās aktivitātes zaļajās teritorijās: pastaigas, atbrīvošanās no stresa un svaiga gaisa baudīšanu. Tāpat zaļās teritorijas tiek aktīvi izmantotas sportam, kā arī kā socializēšanās vietas. Zaļajās teritorijās cilvēki īpaši novērtē sekojošas īpašības: attālums no dzīvesvietas, vietas skaistums un patīkama vietas noskaņa. Aptuveni 50% aptaujas dalībnieku norādīja, ka, viņuprāt, viņu dzīvesvietas tuvumā ir pārāk maz zaļo teritoriju.
Meklē plašāku ieskatu aptaujas rezultātos par Rīgas zaļajām teritorijām un to lietošanu: Riga_kopsavilkums
Cēsis
Aptaujas anketu par zaļajām teritorijām Cēsīs aizpildīja 242 cilvēki, atzīmējot kopumā 270 punktus visā pilsētas teritorijā. Starp atzīmētajām teritorijām īpaši izcēlās Pils parks, Ruckas parks, Pirtsupītes piegulošās teritorijas, Cīrulīšu dabas takas. Populārākās aktivitātes Cēsu pilsētas zaļajās teritorijās: pastaigas, svaiga gaisa baudīšana un dabas skaistuma baudīšana. Visaugstāk aptaujas dalībnieki novērtēja sekojošas zaļo teritoriju vērtības: vietas skaistums, patīkama noskaņa un attālums no dzīvesvietas. Aptuveni 66% aptaujas dalībnieku norādīja, ka uzskata, ka viņu dzīvesvietas tuvumā ir gana daudz zaļo teritoriju. Aptuveni 30% uzskata, ka to ir par maz.
Meklē plašāku ieskatu aptaujas rezultātos par Cēsu zaļajām teritorijām un to lietošanu: Cesis_kopsavilkums
Valmiera
Aptaujā par Valmieras zaļajām teritorijām piedalījās 174 dalībnieki, atzīmējot kopumā 196 vietas visā pilsētas teritorijā. Starp atzīmētajām teritorijām īpaši izcēlās Jāņparks, Dīvaliņa pussala pie Gaujas, zaļā teritorija pie Dzirnavu ezeriņa, Vecpuišu parks. Populārākās aktivitātes Valmieras zaļajās teritorijās: pastaigas, svaiga gaisa baudīšana, dabas skaistuma baudīšana. Visaugstāk aptaujas dalībnieki novērtēja sekojošas zaļo teritoriju vērtības: vietas skaistums, patīkama noskaņa un attālums no dzīvesvietas. 39% aptaujas dalībnieku norādīja, ka, viņuprāt, viņu dzīvesvietas tuvumā ir pārāk maz zaļo teritoriju, savukārt 58% uzskatīja, ka to ir gana daudz.
Meklē plašāku ieskatu aptaujas rezultātos par Valmieras zaļajām teritorijām un to lietošanu: Valmiera_kopsavilkums
_____________________________________________________________________________________________________________________________
Pētījuma veikšanu līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
LIFE LATESTadapt projekta vispārējais mērķis ir palielināt Igaunijas un Latvijas pilsētu teritoriju noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem. Plašāka informācija par LIFE LATESTadapt projektu: https://lifelatestadapt.viimsivald.ee/lv/sakuma-lapa/
