No 2023. gada jūnija līdz 2024. gada 1. janvārim Baltijas Vides Forums, sadarbībā ar Valmieras novada, Cēsu novada un Rīgas pašvaldībām, veica iedzīvotāju aptauju par pilsētā novērotajām vides problēmvietām – vietām, kas applūst stipru vai ilgstošu lietavu laikā, “karstumsalām” pilsētvidē u.tml. Anketēšana notika projektā LIFE LATESTadapt.

Kopumā anketēšanas laikā esam saņēmuši informāciju par 191 problēmvietu, no tām 77 vietas atzīmētas Rīgā, 53 – Cēsīs un 61 – Valmierā. Īpaši aktīvi iedzīvotāji ir ziņojuši par applūstošām teritorijām pilsētās, taču sniegta informācija arī par citām problēmām, to skaitā trokšņu un smaku piesārņojumu, invazīvajām sugām un vasarās īpaši uzkarstošajām vietām (“karstumsalām”). Paldies visiem, kas veltīja laiku, lai dalītos savos novērojumos! Uzkrātie dati tiks izmantoti Rīgas, Cēsu un Valmieras zaļās infrastruktūras kartējumu veidošanā kā datu slānis problēmteritoriju identificēšanai.

Applūšana stipra lietus vai sniega kušanas laikā, siltumsalu veidošanās, slikta gaisa kvalitāte, augsts trokšņu līmenis, slikta ūdens kvalitāte, invazīvās sugas – šīs ir tikai dažas no vides problēmām, ar kurām mēdz saskarties pilsētu iedzīvotāji. Mainoties klimatam, pieaug dažādu ekstremālo laikapstākļu, to skaitā karstuma viļņu un stipru lietusgāžu, biežums un intensitāte. Zinātnieku prognozes liecina, ka nākotnē vides problēmas pilsētvidē kļūs aizvien jūtamākas, tādēļ jau šobrīd ir svarīgi domāt par pilsētu klimatnoturības stiprināšanu. Efektīvs rīks pilsētu klimatnoturības paaugstināšanai un iedzīvotāju labbūtības uzlabošanai ir pārdomāta zaļo teritoriju plānošana, kā arī dabā balstīto risinājumu ieviešana problēmu risināšanai. Baltijas Vides Forums, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Cēsu novada pašvaldību un Valmieras novada pašvaldību, projektā LIFE LATESTadapt strādā pie šo pilsētu zaļās infrastruktūras kartēšanas, kas vēlāk kalpos par pamatu labāko zaļo teritoriju plānošanas risinājumu meklēšanai.

LIFE LATESTadapt projekta vispārējais mērķis ir palielināt Igaunijas un Latvijas pilsētu teritoriju noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem, koncentrējoties uz 4 konkrētiem rīcības virzieniem:

• dabā balstīti risinājumi;
• digitālās izmaiņas;
• plānošanas kvalitāte;
• iesaistītas kopienas un kvalificēts atbalsts risinājumu tālākai ieviešanai.

 

  

Pētījuma veikšanu līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.