Lai mācītos no labās prakses un motivētu citus, novembra beigās apmeklējām SIA “Valmieras Namsaimnieks”, kam ir pieredze jau 59 daudzdzīvokļu namu renovācijā. Lai skaitļu dati būtu precīzi, apsaimniekošanas sabiedrības pārstāvji norāda, ka 54 mājās veikta kompleksā atjaunošana, bet 5 nami atjaunoti daļēji, siltinot pamatus vai gala sienas.
Ielūkojoties konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” datu bāzē, kur realizētos būvniecības projektus izvērtē nozīmīgākās būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldes institūcijas, “Valmieras Namsaimnieku” redzam godalgotāko laureātu topa augšgalā, jo dažādās nominācijās saņemti 26 enegoefektīvākās ēkas apbalvojumi, kas liecina par jomas speciālistu novērtējumu un nemainīgi augsto darba kvalitāti.
Sarunā ar “Valmieras Namsaimnieks” pieredzējušajām namu pārvaldīšanas speciālistēm Kristīnu Maļčukovu un Ingu Dukuri skaidrojām, kādi ir galvenie šķēršļi, kuri jāpārvar, lai par energoefektivitātes pasākumiem pārliecinātu neizlēmīgos vai pret renovāciju noskaņotos dzīvokļu īpašniekus un kā to izdevies panākt.
Būtiskākais iedzīvotāju arguments pret mājas renovāciju ir bažas par nesamērīgu izmaksu pieaugumu. Prakse liecina, ka atjaunotajās daudzdzīvokļu mājas maksājumu sadaļa ikmēneša rēķinā var palielināties no 1.45 – 2.00 EUR/m2, bet, ņemot vērā siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, kas renovētajās mājās ir vidēji par 30% – 50% zemāks, šī maksājumu starpība ir samērīga.
Lai mājas iedzīvotāju ieguvumus un izdevumus varētu izvērtēt sabalansēti, uz ēkas renovāciju ir jāpalūkojas no ilgtermiņa perspektīvas, jo tikai tad kļūst redzami ietaupījumi, kuri rodas no tā, ka atjaunotai ēkai būtiski samazinās avārijas riski un uzturēšanas izmaksas, pieaug dzīvokļa īpašuma vērtība un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, māja iegūst jaunu un modernu izskatu. Tieši mājas jaunais veidols raisa interesi kaimiņos esošo māju iedzīvotājos, jo arī viņi grib dzīvot sakoptā vidē un lai kāda informācija būtu pieejama presē un citos informācijas kanālos, šeit parādās iespēja iztaujāt pirmavotu – par to kāda ir dzīve atjaunotā mājā, cik lieli ir apkures rēķini un līdzīgiem jautājumiem.
Reizi gadā ikviena apsaimniekošanas sabiedrība veic dzīvojamās mājas un teritorijas vizuālo apsekošanu, lai noteiktu būves tehnisko stāvokli un savlaicīgi pamanītu bojājumus. Tiek apsekoti ēkas pamati, nesošās sienas, jumts, kāpnes, durvis, elektroapgādes sistēma, inženierkomunikācijas pagrabos un bēniņos, tostarp ūdensvadi un kanalizācijas sistēma, kā arī piesaistītie zemesgabali. Vizuālās apskates laikā konstatētais tiek fiksēts dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas aktā.
“Valmieras Namsaimnieks” pārstāvji šo apsekošanas aktu jau daudzus gadus papildina ar fotofiksācijām. Tā kā dzīvokļu īpašnieki bieži vien nav atbilstoši informēti vai arī neizrāda interesi par ēkas kopējo tehnisko stāvokli, tad šādu attēlu pievienošana apsekošanas aktam sniedz uzskatāmu informāciju un ir izprotama vieglāk par būvinženieru tehnisko terminoloģiju. Tieši šis dokuments bieži vien ir pagrieziena punkts iedzīvotāju domas maiņai par labu ēkas renovācijai.
Diskutējot par šķēršļiem, kas apgrūtina projektu vadību pie ēku energoefektivitātes celšanas pasākumiem, “Valmieras Namsaimnieks’’ pārstāves minēja sarežģīto procesu vadību ar daudzām niansēm, kuras jāņem vērā projekta realizētājam un tālāk jāskaidro dzīvokļu īpašniekiem. Tā kā katram vajadzīga individuāla pieeja, tad šis ir visai laikietilpīgs process.
Būtiski uzsvērt, ka apsaimniekošanas sabiedrības speciālisti veic ēkas atjaunošanas projekta vadību, tai skaitā noformē un uzņemas atbildību par renovācijas aizdevumu, kas ir viens no komplicētajiem posmiem kompleksajā ēkas atjaunošanas projekta vadībā.
Lai gūtu priekšstatu par kopējo situāciju Latvijas daudzdzīvokļu māju atjaunošanā, ērti izmantojama ir renovēto māju e-karte. Tajā apkopota informācija gan par ēkām, kurās atjaunošana ir noslēgusies, gan par tām, kurās projekta īstenošana ir uzsākta. Informācija sagrupēta divās sadaļās – par laika periodu no 2009.gada – 2016.gadam, kad atjaunošana notikusi ar ES fondu programmas “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu ēkās” atbalstu un no 2017. gada līdz pat jaunākajai informācijai, kad daudzdzīvokļu ēkas renovētas ar ERAF aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros.
Iepazīt “Valmieras Namsaimnieks’’ pieredzi izvēlējāmies arī tādēļ, ka kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona partneriem strādājam Interreg BSR projektā “RenoWave”, kura ietvaros Vidzemē tiks izveidota paplašinātā modeļa vienas pieturas aģentūra, ar mērķi palielināt daudzdzīvokļu ēku renovācijas fondu. Tāpat kā viena atjaunota daudzdzīvokļu māja sniedz motivāciju savu dzīves kvalitāti uzlabot arī citu tuvākās apkārtnes māju iedzīvotājiem, tā “Valmieras Namsaimnieks’’ veiksmīgā darbība varētu būt labs virzītājs energoefektivitātes paaugstināšanai arī tuvāko pilsētu daudzdzīvokļu mājās.
