Labi attīstīta un savienota transporta sistēma, kurā sabiedriskajam transportam ir prioritāte, iespējama viegla pārvietošanās ar velosipēdu un atrodas vieta jaunām mobilitātes koncepcijas, veicina ilgtspējību un pārliecina lietot videi draudzīgus transporta veidus. Jaunas koncepcijas, piemēram, automašīnu un velosipēdu koplietošana, jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un arvien pieaugošā sabiedriskā transporta integrācija, ļauj vienā maršrutā kombinēt dažādus pārvietošanās veidus, – to sauc par intermodalitāti (vairākveidu pārvietošanos).
Intermodalitāte pilnveido un veicina ilgtspējīgu pārvietošanos un sasniedzamību.
Realitātē nereti šo mērķu sasniegšanu apgrūtina infrastruktūras, informācijas un finanšu trūkums, grafiku sasaiste starp dažādiem sabiedriskā transporta veidiem, kā arī iesaistīto dalībnieku atšķirīgās intereses un administratīvie pienākumi.
Līdz šim nav zināmas novērtēšanas shēmas, kas vērstas tieši uz intermodāliem pārvadājumiem. Projekta SUMBA ietvaros radītais novērtēšanas rīks INTERMODALYZER piedāvā viegli pārņemamu salīdzinošās novērtēšanas (benchmarking) sistēmu pilsētas transporta sistēmas novērtēšanai attiecībā uz intermodalitāti. Tajā ietverts tematisko aspektu saraksts, izmantotie rādītāji, paskaidrota vērtēšanas pieeja, kā arī sniegts detalizēts apraksts ieinteresēto pilsētu pašnovērtējumam.
Februāra sākumā ar INTERMODALYZER rīku tika testēta Liepājas pilsētas mobilitātes sistēma. Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta un Kurzemes dienvidu daļas reģionālais centrs, kur kopā ar plānoto Dienvidkurzemes novadu dzīvo un piedalās dažāda līmeņa mobilitātes procesos ap 100 tūkstošu cilvēku ikdienā. Pilsētas struktūra ir lineāra – tā atrodas starp jūru un ezeru. Šeit atrodas trešā Latvijas osta, un blakus pilsētai ir reģionālā lidosta. Pilsētā ir pārstāvēti praktiski visi transporta veidi un ir potenciāls visām mobilitātes punktu kategorijām – starptautiskais, reģionālais, pilsētas un mikromobilitātes līmenis.
Ņemot vērā INTERMODALYZER testēšanas procesā gūtos secinājumus, gan pilsētā, gan kopā ar novadu iespējams attīstīt intermodalitāti un tās punktus. Gan vietējo, gan reģionālo, gan starptautisko migrācijas plūsmu apjoms ir pietiekams, lai efektīvi varētu risināt rīkā norādītos aspektus, kur bija zemāki rezultāti, konstatēta problemātika.
Kā reģionālais centrs pilsēta nav atraujama no reģiona, kas administratīvā līmenī gan var sarežģīt intermodalitātes attīstīšanu, taču ir visi citi priekšnoteikumi tās ieviešanai. Jau tagad pilsētā pieejams tāds intermodalitāti veicinošs aspekts kā auto koplietošanas pakalpojumi.
Eksperti secināja, ka rīks kopumā bija ērts un viegli saprotams iesaistītajiem pašvaldības darbiniekiem, kā arī raisīja idejas par iespējamajiem risinājumiem un turpmākām argumentiem diskusijās ar lēmumu pieņēmējiem. Izskanēja ideja testēt rīku visa Kurzemes plānošanas reģionā ietvarā, lai varētu noteikt, kādi ir nepieciešamie uzlabojumi katrā pilsētā un novadā lokāli, plānojot intermodalitātes attīstību reģionāli.
INTERMODALYZER rīka materiāli, kas izmantojami mobilitātes sistēmu novērtēšanai jebkurā pašvaldībā:
- INTERMODALYZER indikatoru tabula (Excel, latviešu valoda)
- Detalizēts rīka indikatoru skaidrojums (PDF, latviešu valodā)
- INTEMODALYZER rīks pilnā apjomā (PDF, angļu valodā).
Aktivitāte organizēta ar projekta SUMBA (R074) finansiālu atbalstu. Plašāka informācija par projektu sumba.eu
