Gatavojoties mierīgiem Lieldienu svētkiem, šogad olu krāsošanā noteikti var paeksperimentēt gan ar dabiskajām krāsvielām, gan dažādot krāsošanas tehniku. Gan arī apdomāt to, kā un ar ko īsti nevajadzētu krāsot olas.
Krāsošanas tehnikas
- Krāsošana principā atgādina parastu olu krāsošanu, tikai kopā ar olām tiek uzvārītas arī izvēlētās krāsvielas. Tāpat nedaudz tiek pagarināts vārīšanas brīdis – no tradicionālajām 10 līdz 30 minūtēm. Tā, piemēram, 30 minūtes vārot kurkumā, var iegūt dzeltenas olas. Vai, pusstundu vārot kafijā, var iegūt bagātīgi brūnas olas. Tiesa gan – olas ēdamā daļa pēc ilgstošas vārīšanas arī var iegūt toni.
- Katliņā uzvāra krāsvielas, atdzesē šķidrumu līdz istabas temperatūrai un novārītas olas tajā mērcē vismaz pusstundu. Tā, pusstundu mērcējot biešu novārījumā, var iegūt gaiši rozā olas.
- Sagatavotajā krāsvielas maisījumā olas mērcē visu nakti, tātad kādas 8 stundas. Tā var iegūt karaliski zilas olas, uz nakti tās atstājot sarkano kāpostu novārījumā.
- Var olas vispirms pusstundu izmērcēt vienā krāsvielā, tad tikpat ilgi citā, iegūstot unikālu toni, piemēram, laškrāsu varot iegūt vispirms 30 minūtes olas mērcējot kurkumā, bet pēc tam tikpat ilgi – sīpolu mizās; lavandas toni – 30 minūtes mērcējot galda bietēs, bet pēc tam 30 minūtes – sarkanajos kāpostos.
Vēl vairāk krāsvielu
Iedvesmai un radošam priekam – citas dabiskās krāsvielas, ar ko krāsot olas, ja tradicionālās sīpolu mizas ir mazliet apnikušas:
- ar dažādiem dārzeņiem un to sulu: galda bietēm; sarkanajiem kāpostiem; spinātiem.
- ar dažādām ogām: saldētām mellenēm; aroniju un to sulu;
- ar garšvielām: kurkumu; čili vai paprikas pulveri
- ar dažādu koku mizām un augiem, piemēram, nātri, kumelīti, asinszāli; sūnām; pļavas sienu; aveņu lakstiem;
- ar melno, zaļo un hibiska tēju un arī kafiju
Lai krāsa būtu košāka, pievieno ūdenim nedaudz etiķa. Bet, lai nokrāsotās olas izskatītos vēl labāk, iezied tās ar eļļu vai sviestu.
Nekrāso Lieldienu olas ar
- nagu laku, jo tajās ir vesela buķete kaitīgu vielu, t.sk., šķīdinātāji, ftalāti, sintētiskās krāsvielas;
- noturīgajiem flomāsteriem, kuri indīgo šķīdinātāju dēļ smako jau pa gabalu;
- auduma, dzijas un līdzīgām krāsām, jo tās nekādā ziņā nevar izmantot ēdamām lietām;
- akrila un citām līdzīgām krāsām – tās atstāj mākslas darbiem;
- šādām atļautām, bet aizdomīgām pārtikas krāsvielām, kuras saista ar bērnu hiperaktivitāti un citām kaitēm: saulrieta dzeltenais (E110), tartrazīns (E102), karmoizīns (E122), kumačs 4R (E124), hinolīna dzeltenais (E104), alūra sarkanais AC(E129). Dažas no tām ir speciālajos Lieldienu olu krāsošanas komplektos;
- uzlīmēm, kas bieži vien izgatavotas no sliktākās plastmasas – PVC, turklāt satur nezināma sastāva līmi.