Piesārņojums un ķīmisko vielu pārvaldība

Mākslīgo vai dabisko?

Ja arī šogad tevi moka pārdomas – nu ko tad labāk – īsto eglīti vai tās mākslīgo līdzinieci, tad, mūsuprāt, tomēr pirmo. Kāpēc tā?

Mākslīgā eglīte

Tai neapšaubāmi ir savi plusi:
+ Nopērc un lieto vairākus gadus. Līdz ar to nav jāraizējas, kā pēc svētkiem no tās atbrīvoties.
+ Mazāk šmuces –  šāda egle “nemet” skujas (paklāju cienītājiem tas ir īpaši svarīgi), neienes mājās nevēlamus kustoņus.
+ Nav jāraizējas, kā egle izdzīvos garo svētku maratonu.
+ Mākslīgā egle ir perfekta –  simetriska, visi zari un  skujas  vienādas.

Tomēr mīnusi pārspēj plusus:
– Šajās eglēs var būt bīstamas ķimikālijas. 2019. gadā kolēģi Eiropā iztestēja 15 egles, un četrās bīstamo vielu bija pārāk daudz. Atklāja  īsās ķēdes hlorparafīnus – vielas, kuras, nonākot cilvēka organismā, var  bojāt iekšējos orgānus, uzkrāties taukaudos un tikt nodotas pat pēcnācējiem.
– Tikko izpakota, tās visticamākais izdalīs nepatīkamus aromātus (kā mēdzam teikt – ož pēc ķīmijas).
– Tā kā egles parasti izgatavotas no PVH (polivinilhlorīda) plastmasas, tad pēc kalpošanas vidē nesadalīsies un nebūs arī pārstrādājamas.
– Plastmasai tīk pievilkt putekļus, un iekštelpu gaisam tas nenāk par labu.
– Ja vien nav iekārots vienalga kāds egles izstrādājums, tad par kvalitatīvu mākslīgo svētku rotu būs jāmaksā prāva summa (vidējā cena  1,5m – 2m garai eglei būs 50-80 eiro).
– Šīs egles rada pamatīgu “nospiedumu” vidē gan tāpēc, ka tās ved no ļoti tālām zemēm, gan tāpēc, ka viss to dzīves cikls no izejvielas iegūšanas līdz utilizācijai nepavisam nav videi draudzīgs.
– Egli var izmantot atkārtoti, taču kur to glabāt laikā starp svētkiem, lai tā arī citu gadu izskatās tikpat labi?!

Dabiskā eglīte

Kaut šāda eglīte, audzēta industriālos apmēros, ietekmē vidi un prasa rūpes, to kopjot svētku gaitā un arī gādājot par tās atbilstošu utilizāciju, tomēr kopumā tā būs labāka izvēle.
Tās sagādāšana vairo svētku noskaņu. Dabiskā eglīte parasti ir audzēta Latvijā vai augusi Latvijas mežos.  Pēc svētkiem, arī nonākot atkritumos, tā sadalās un nepiesārņo vidi.
Ja vien netīko pēc perfektas svētku rotas, kas maksās dārgi ( 1,5m-2m par 20-40 eiro), mazāku nestandarta eglīti var sameklēt arī par dažiem eiro.

Labi zināt! Arī šogad Latvijas Valsts meži ļauj tev savos mežos nocirst vienu eglīti. Noteikumus un ieteikumus, kā eglīti ilgāk saglabāt zaļu, lasi ŠEIT.

 

 

 

Materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild Baltijas Vides Forums.