Iepriekšējos vides politikas īstenošanas pārskatos attiecībā uz ES vides rīcībpolitikas un tiesību aktu īstenošanu Latvijā bija noteikti šādi galvenie uzdevumi:
- uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši kāpināt reciklēšanu, ieviest dalīto atkritumu savākšanu un samazināt poligonos apglabāto atkritumu daudzumu;
- samazināt resursintensitāti nolūkā mazināt resursu izmaksu pieauguma ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem.
Pirmā uzdevuma izpildē ir gūti labi panākumi. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam ir iekļauti jaunie ES mērķrādītāji un prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā. Latvijā 2020. gadā sadzīves atkritumu reciklēšanas īpatsvars pieauga līdz 39,6 %, taču tā joprojām atpaliek no saviem atkalizmantošanas un reciklēšanas mērķrādītājiem. Veicot atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu un ieviešot plastmasas un stikla pudeļu depozīta sistēmu 2022. gadā, Latvija sper soļus pareizajā virzienā.
Otrā uzdevuma izpildē progress nav panākts. Ar iegūtiem 0,94 EUR uz vienu patērēto materiālu kilogramu 2020. gadā resursu produktivitāte Latvijā joprojām ir vairāk nekā par pusi mazāka nekā vidēji ES, savukārt apritīgi izmantotu materiālu īpatsvars ir samazinājies līdz 4,2 % jeb mazāk nekā trešdaļai no ES vidējā rādītāja. Pozitīvi ir tas, ka tika pieņemts Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2021.–2027. gadam un zaļais publiskais iepirkums 2020. gadā finansiālā izteiksmē veidoja 27 % no visiem publiskajiem iepirkumiem Latvijā. Nacionālais rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku ir jāstiprina ar sīkāk izklāstītām un labāk mērķētāmdarbībām, finansējumu un īstenošanu.
Latvijai ir nopietnas grūtības ar biodaudzveidības aizsardzību. Spriežot pēc jaunākā ziņojuma (sniegts saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu) Latvija pēc savu dzīvotņu saglabāšanās stāvokļa ES27 valstu vidū ieņem 24. vietu. Mazāk nekā 10 % no tām ir novērtētas kā tādas, kuru saglabāšanās stāvoklis ir labvēlīgs. Latvijai ir jāizstrādā visaptveroša pieeja ekosistēmas pakalpojumiem, biodaudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana jāintegrē citās nozarēs, īpaši mežsaimniecībā un lauksaimniecībā, jo 90 % tās ES aizsargājamo mežu un zālāju stāvoklis ir novērtēts kā slikts vai neapmierinošs. Vienlaikus Latvija uzņem apgriezienus bioenerģijas jomā, jo tā ir lielākā kokskaidu granulu eksportētāja ES. Kas attiecas uz Natura 2000 tīklu, Latvija visas Kopienā nozīmīgās teritorijas ir noteikusi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, taču nav juridiskas noteiktības attiecībā uz to, kādām sugām un kādu veidu dzīvotnēm katra teritorija noteikta. Turklāt Latvija joprojām nav noteikusi pietiekami izklāstītus un kvantitatīvus saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas atbilstu attiecīgo dabisko dzīvotņu veidu un sugu ekoloģiskajām prasībām. Bioloģiskās lauksaimniecības jomā Latvijas sniegums ir labs, un tā ieņem 6. vietu ES.
Runājot par piesārņojuma samazināšanu, pēdējos gados galveno gaisa piesārņotāju emisijas (izņemot amonjaka emisijas) ir būtiski samazinājušās. Latvija tiek mudināta valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas kontekstā rīkoties tā, lai samazinātu gaisa piesārņotāju emisijas no galvenajiem emisiju avotiem. Kas attiecas uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu, neraugoties uz gadu gaitā panāktajiem atbilstības uzlabojumiem, kuru panākšanā liela nozīme ir bijusi ES finansējumam, pret Latviju joprojām ir vērsta pārkāpuma procedūra par Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvasneievērošanu, proti, par individuālu un citu piemērotu sistēmu, piemēram, septisko tvertņu, izmantošanu, kā arī to, ka vienā aglomerācijā (Olainē) netiek pienācīgi attīrīti komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās. Attiecībā uz pazemes ūdeņiem 100 % gadījumu ir sasniegts labs ķīmiskais un kvantitatīvais stāvoklis. Tomēr tikai 21,1 % no visiem virszemes ūdensobjektiem ir labā ekoloģiskā stāvoklī un 10,6 % ir labā ķīmiskā stāvoklī. Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, kurām ir vislielākās grūtības novērst lauksaimniecības radīto piesārņojumu ar barības vielām. Ir konstatēts, ka liela daļa virszemes ūdeņu ir eitrofiski. Eitrofikācija ietekmē gan iekšzemes, gan jūras ūdeņus. Akūta eitrofikācijas problēma 97 % Baltijas jūras ir problēma, kas kopīga ar kaimiņvalstīm. Ļoti liela daļa ūdeņu reģionā ir novērtēti kā tādi, kur eitrofikācijas stāvoklis nav labs.
Eiropas Komisijas Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats: Ziņojums par LATVIJU pieejams šeit.
