4 reģionālie vebināri 4 upju baseinu apgabalos, 4 marta piektdienu pēcpusdienas, kopumā vairāk nekā 200 dalībnieku, pārstāvot gan novadu pašvaldības, gan biedrības, gan alianses, lauku saimniecības un vietējās kopienas no visas Latvijas, informatīvas prezentācijas, aktīvas diskusijas, āķīgi jautājumi un skaidrojošas atbildes – tā īsumā varētu raksturot projekta LIFE GoodWater IP rīkotos informatīvos pasākumus.
Pasākumus kopīgi rīkoja un to saturu konceptuāli īstenoja vairāku projekta partneru konsorcijs – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), Baltijas Vides Forums (BEF) un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), savukārt kā vieslektori pastāstīt par projekta demo objektiem tika pieaicināti projekta eksperti.
Lai gan sākotnēji bija plānots šos pasākumus rīkot klātienē un doties uz reģioniem, tiekoties ar interesentiem no Ventas, Gaujas, Daugavas un Lielupes upju baseinu apgabaliem uz vietas, tomēr projekta partneri un lektori veiksmīgi pielāgojās esošajai epidemioloģiskajai situācijai un informatīvie pasākumi tika rīkoti attālinātā formātā.
Visu četru informatīvo pasākumu saturiskais mērķis balstījās divās vienlīdz svarīgās komponentēs: iepazīstināt ar projektu un informēt par iespējām ikvienam pieteikt savu ideju, lai saņemtu mērķtiecīgu finansiālu atbalstu, savā pašvaldībā risinot ūdens piesārņojuma problēmu ar zemu izmaksu iniciatīvām un pasākumiem.
Lai veicinātu projekta reģionālo atpazīstamību un semināru dalībnieku informētību par virszemes ūdens kvalitātes dažādiem aspektiem, pasākumu informatīvais prezentāciju bloks sniedza dalībniekiem ieskatu par LIFE GoodWater IP projektu.
Projekta vadītāji Linda Fībiga un Jānis Šīre no LVĢMC pastāstīja par projektu, tā galvenajām aktivitātēm un mērķiem, īpaši akcentējot virszemes ūdens kvalitāti katrā upju baseinu apgabalā, plānotās projekta aktivitātes un sasniedzamos mērķus. Par jau paveikto izpēti un turpmāk plānoto vairākos demo objektos pastāstīja projekta kolēģi – par Saukas ezera un Auces upes pirmajiem izpētes rezultātiem izsmeļoši pastāstīja Linda Uzule no Latvijas Universitātes, par Aģes upi un lauksaimniecības ietekmi uz to prezentēja Ainis Lagzdiņš no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, par Zaņas upes ekoloģisko caurplūdumu informēja Linda Fībiga no LVĢMC, savukārt par Mergupes izpēti pastāstīja Kaspars Abersons no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR».
Savukārt pasākumu otrā daļa tika veltīta tam, lai aicinātu iedzīvotājus sadarboties ilgtspējīgai ūdens objektu – upju un to posmu, ezeru – apsaimniekošanai ilgtermiņā, jo sabiedrības iesaiste, pozitīva attieksme un sadarbības potenciāls ir ļoti svarīgs aspekts visa projekta kontekstā.
Anita Dzelme no LLKC sniedza pārskatu par mazo grantu mērķiem, atbalsta intensitāti, vērtēšanas kritērijiem un turpmākajiem soļiem. Lai sniegtu interesentiem iedvesmu un pasaules praksē balstītus risinājumu piemērus ūdens kvalitātes uzlabošanai, Anda Ruskule no BEF prezentēja dabā balstītus risinājumus, pastāstot un parādot ilustratīvus piemērus par fitoremidāciju, buferjoslām, publiskās ārtelpas veidošanu un pielāgošanu, kā arī raksturoja grantu shēmas atbalsta prioritātes.
Gan pēc katras prezentācijas, gan pasākumu noslēdzošajā laikā dalībnieki tika aicināti gan uzdot jautājumus projekta ekspertiem, gan diskutēt par virszemes ūdens kvalitātes problēmām, ūdeņu stāvokli, slodzēm, ietekmēm un iespējamām idejām un iniciatīvām mazajiem grantiem.
Diskusiju laikā izskanēja dalībnieku jautājumi, pārdomas un viedokļi gan par bebru dambju novākšanu, gan upju krastu stiprināšanu, gan par peldošiem superfiltriem un slūžu atjaunošanu, gan par nepieciešamo priekšizpēti pirms darbu veikšanas un upju veselības uzlabošanas pasākumu projektēšanas iespējām, gan arī par pašvaldību iespējamo līdzfinansējumu un mazo grantu attiecināmajām izmaksām.
Arī pēc semināriem no dalībniekiem tika saņemti gan atzinīgi vērtējumi par interesanto un vērtīgo informāciju, kas iegūta pasākumu laikā, gan tika iesūtīti papildus precizējoši jautājumi ekspertiem gan par projekta norisi un turpmākajām aktivitātēm, gan par prezentācijās izmantoto terminoloģiju, gan par aktuālajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un papildus iespējām iegūt specifisku informāciju par virszemes ūdens ekoloģisko kvalitāti kādā konkrētā ūdensobjektā. Tas apliecina, ka tēma ir svarīga un aktuāla, jo cilvēkiem reģionos rūp, kas notiek ar viņu tuvumā esošajām upēm un ezeriem, kur un kā var uzzināt vairāk un arī – kā var praktiski iesaistīties un rīkoties!
Projekta komanda cer saņemt interesantas un inovatīvas idejas grantu konkursam un ir ļoti gandarīta par dalībnieku interesi un vēlmi izmantot iespēju, lai kopīgi sadarbotos un īstenotu dažādas iniciatīvas virszemes ūdens resursu stāvokļa uzlabošanai.
Prezentācijas no semināriem pieejamas projekta LIFE GoodWater IP mājaslapā: http://goodwater.lv/vebinaros-par-grantu-programmu-informejam-vairak-ka-200-dalibniekus-no-visas-latvijas/
Projekta LIFE GoodWater IP (Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai) mērķis ir uzlabot riska ūdens objektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.
