Gada sugu pasludināšanas mērķis ir ne tikai akcentēt sugas, kurām draud izmiršana, bet rosināt arī diskusijas par Latvijas dabai nozīmīgu sugu saglabāšanu, to attiecībām ar cilvēkiem, likumdošanas prasībām un citiem aspektiem.
2023. gada sugas:
- gada dzīvnieks Latvijā – pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara) un sila ķirzaka (Lacerta agilis). Ķirzaku sugām ir liela nozīme ekosistēmā, tās palīdz regulēt bezmugurkaulnieku skaitu;
- gada putns – lakstīgala (Luscinia luscinia), ko izvēlējusies Latvijas Ornitoloģijas biedrība, mudinot iedzīvotājus mācīties atpazīt putnus ne tikai pēc to izskata, bet arī pēc dziesmām. Turklāt lakstīgala ir uzskatāma arī par ukraiņu iemīļotu dabas simbolu, kuram ir būtiska vieta šīs tautas kultūrvēsturiskajā identitātē;
- gada dzīvotne – kritala, kas ir mežā gulošs, atmiris koks. Tas ir viens no nozīmīgākajiem dabiskas meža struktūras elementiem, kam ir neaizstājama loma dzīvības daudzveidības nodrošināšanai mežā;
- gada kukainis – daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis). Suga ir izvēlēta par gada kukaini, lai, pirmkārt, akcentētu invazīvu sugu ienākšanu Latvijā, kā arī to, ka ne vienmēr sugu introdukcija ir labvēlīga vietējām sugām. Otrkārt, lai parādītu, ka Latvijas fauna turpina papildināties. Treškārt, lai parādītu sugas spējas pielāgoties vietējiem apstākļiem ārpus tās dabiskā areāla;
- gada augs – parastā purvpaparde (Thelypteris palustris), kas izvēlēta, aicinot iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga;
- gada kokaugs – smaržlapu roze (Rosa rubiginosa) ir viena no sugām ar dabisku izcelsmi, kas ir reti sastopama un saudzējama Latvijā. Vēl nesen suga bija diezgan plaši sastopama Zemgalē, kā arī atsevišķos reģionos citviet Latvijā – Daugavas ielejas posmā starp Jēkabpili un Koknesi, pie Priekuļiem un citviet, tomēr atradņu apsekošana pēdējos gados rāda, ka intensīvās lauksaimniecības reģionos suga ir lielā mērā izzudusi, un sastopama atsevišķu eksemplāru veidā ceļmalās un grāvmalās;
- gada arheoloģiskais piemineklis – Svētupes lībiešu upurala, valsts nozīmes kultūras pieminekli. Ala izvēlēta, lai pievērstu uzmanību Latvijas arheoloģiskā un dabas mantojuma aizsardzībai un aizsargājamo objektu dažādībai;
- gada sēne – daivainā čemurene (Grifola frondosa), kas Latvijā ir reti sastopama, tā aug pie vecu ozolu pamatnēm mežos, alejās, parkos;
- gada gļotsēnes – pušķainā šokolādes gļotsēne (Stemonitis axifera), kas kā “Gada suga” nominācija iecelta pirmo reizi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai pārsteidzošajai organismu grupai, kas nav ne sēnes, kaut veido augļķermeņus ar sporām, ne dzīvnieki, kaut arī dzīves sākumposmā (kā plazmodijs) ir spējīgas pārvietoties;
- gada gliemezis – lielais gludgliemezis (Cochlicopa nitens). Galvenais drauds mūsdienās lielajam gludgliemezim ir cilvēku saimnieciskā darbība, kas likvidē vai degradē dabiskos biotopus. Suga ir kritiski apdraudēta Austrijā, Šveicē, Vācijā. Tādēļ tā iekļauta Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības aizsargājamo sugu sarakstā.
Uzziņai: gada dzīvnieka nosaukšana ir viena no ilgāk pastāvošajām vides izglītības aktivitātēm Dabas muzejā. Pirmais gada dzīvnieks tika izvēlēts 2000. gadā.
Sākotnēji gada dzīvnieks pasludināts ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamām dzīvnieku sugām. Laika gaitā, aktivitātei iegūstot popularitāti, iniciatīvu uzņēmās arī dabas aizsardzības un interešu biedrības, izvirzot arī citus gada simbolus.
Piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau kopš 1996. gada izvēlas gada putnu, Latvijas Entomoloģijas biedrība – gada kukaini un gada bezmugurkaulnieku. Tikušas izvirzītas nominācijas gada zivs, gada gliemezis un citas, turklāt ideju pārņēmušas arī Latvijas Mikologu biedrība ar gada sēni, Latvijas Dendrologu biedrība – gada koku, Latvijas Petroglifu centrs – gada ģeoloģisko objektu.
Daļa organizāciju nomināciju izvirza neregulāri, taču Dabas muzeja speciālisti to dara katru gadu janvāra sākumā, sadarbojoties ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Dabas aizsardzības pārvaldi, Pasaules Dabas fondu un citām valsts institūcijām un biedrībām.
