Sauszemes-jūras resursu sasaiste Zilās izaugsmes sekmēšanai piekrastē

Land-Sea-Act

Projekts tiecas tuvināt piekrastes pārvaldībā un plānošanā iesaistītās puses (mērķgrupas), lai rastu risinājumus jūras plānošanai un jūru saistītās ekonomikas jeb “zilās” ekonomikas izaugsmes izaicinājumiem un izstrādātu Zilās izaugsmes un piekrastes daudzlīmeņu pārvaldības programmu. Projekts palīdzēs nacionālajām, reģionālajām un vietējām institūcijām un dažādām mērķgrupām: uzlabot starpvalstu sadarbību un veicinās zināšanu apmaiņu, lai veicinātu Zilās ekonomikas izaugsmi; paaugstināt informētību, zināšanas un prasmes, lai veicinātu Zilās ekonomikas izaugsmi un integrētu piekrastes attīstību; līdzsvarot jauno jūras izmantošanas veidu (t.sk. vēja parku jūrā) attīstību ar piekrastes kopienu interesēm, uzlabojot piekrastes pārvaldību.

Projekta aktivitātes:

1. darba paka: Projekta koordinēšana un administrēšana.

2. darba paka: Telpiskie risinājumi attīstības un dabas aizsardzības līdzsvarošanai Baltijas jūras piekrastē:
2.1. darba pakas koordinējošas sanāksmes;
2.2. vēja parku jūrā, piekrastes tūrisma attīstības un ainavas vizuālās kvalitātes sabalansēšana Dienvidkurzemes piekrastē, Latvijā;
2.3. kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošana Zilajai izaugsmei Gdaņskas līcī, Polijā;
2.4. plānošanas risinājumi klimata adaptācijai un piekrastes tūrisma attīstībai Fehnmarn salā, Vācijā;
2.5. integrētā piekrastes pārvaldība tūrisma un mobilitātes plānošanai Viru-Nigula pašvaldībā, Igaunijā;
2.6. apmācību semināri par plānošanas konceptiem, pieejām un rīkiem.

3. darba paka: Uzņēmējdarbības attīstība vitālai piekrastei un Zilajai izaugsmei:
3.1. darba pakas koordinējošas sanāksmes;
3.2. tūrisma uzņēmējdarbības attīstīšana Holbaek ostā, Dānijā;
3.3. reģionālas jūras stratēģijas izstrāde Gēteborgas reģionā, Zviedrijā;
3.4. Zilās izaugsmes progresa uzraudzības rīka izstrāde;
3.5. priekšlikumi Zilās izaugsmes rīcības plānam Baltijas jūras reģionā.

4. darba paka: priekšlikumi Zilās izaugsmes un piekrastes  daudzlīmeņu pārvaldības programmai:
4.1. starptautiskas ekspertu sanāksmes pieredzes apmaiņai dažādos līmeņos;
4.2. gadījumu izpēšu rezultātu analīze un sintēze;
4.3. priekšlikumu sagatavošana Zilās izaugsmes un piekrastes  daudzlīmeņu pārvaldības programmai;
4.4. Baltijas jūras reģiona piekrastes Zilās izaugsmes pieredzes pārnes ES kontekstā, organizējot augsta līmeņa semināru Briselē;
4.5. Baltijas jūras reģiona piekrastes plānotāju un praktiķu konferences organizēšana Rīgā.

Projektā paredzētie rezultāti:
– paaugstināta mērķgrupu kapacitāte un sadarbība Baltijas jūras reģionā saistībā ar Zilās ekonomikas izaugsmes veicināšanas un telpiskās plānošanas jomās;
– 6 tematiskas gadījuma izpētes dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, iekļaujot ziņojumu par stratēģiskiem risinājumiem līdzsvarotu jūras-sauszemes resursu izmantošanu, t.sk. vadlīnijas pašvaldību un valsts sadarbībai jūras un piekrastes resursu izmantošanai, ainavu plānošanas vadlīnijas pašvaldībām un rekomendācijas uzņēmējdarbības (īpaši tūrisma) veicināšanai piekrastē (Latvijas gadījuma izpēte Dienvidkurzemes piekrastē), ziņojums par kultūras vērtību integrēšanas iespējām jūras telpiskajā plānošanā un Zilās ekonomikas izaugsmē (Polijas gadījuma izpēte), ziņojums par pielāgošanos klimata pārmaiņām veicinot ilgtspējīga tūrismu (Vācijas gadījuma izpēte), ziņojums par kompromisiem mobilitātes un tūrisma plānošanā (Igaunijas gadījuma izpēte), vadlīnijas mazo ostu uzņēmējdarbības attīstībai (Dānijas gadījuma izpēte) un Ģēteborgas reģiona jūras stratēģijas izstrāde piekrastes ekonomikas attīstībai (Zviedrijas gadījuma izpēte);
– vadlīnijas un dažādi metodiskie norādījumi dažādām piekrastes mērķgrupām par jūras-sauszemes mijiedarbību jūras telpiskajā plānošanā, teritorijas attīstības plānošanā sauszemē un Jūras ekonomikas izaicinājumu risināšanai;
– 2 augsta līmeņa pasākumi par Zilo izaugsmi piekrastes attīstībā.

Latvijas pilotteritorija – Dienvidkurzemes piekraste:

  • 2019. gada vasarā Baltijas Vides Foruma ekspertes apsekoja un izpētīja 11 ainavu telpu veidus no Latvijas robežas Nidā līdz Labragam vairāk nekā  kā 100 km garumā un apmēram 10 km platumā. Ekspertes apsekoja un novērtēja gan āraines, gan mežaines, gan polderus, gan purvaines, gan urbānās ainavas, gan upju ainavas un, protams, krasta zonu un pludmali. Iegūts gandrīz 14 GB foto materiāla, dažādi pieraksti, intervijas, atzīmes kartēs un citi dati. Fotogalerija ar ieskatu 2019. gada izpētes norisē;
  • 2020. gada vasarā Dienvidkurzemes piekraste tika apsekota no jūras puses, kuģojot ar jahtu. Baltijas Vides Foruma eksperti ar jahtu “Ariadne”, tās kapteini un kapteiņa palīgu 3 dienās nokuģoja 100 jūras jūdzes (apmēram 120 km) maršrutā Pāvilosta-Labrags-Liepāja-Lietuvas robeža-Liepāja-Pāvilosta, novērtēja 18 krasta ainavu telpas, dokumentēja tās, veica fotofiksāciju un krasta ainavu telpu raksturojošo elementu ģeotelpiskās datu bāzes verifikāciju, labošanu un papildināšanu. Fotogalerija ar ieskatu 2020. gada izpētes norisē;
  • 2020. gada 25. septembrī Liepājā tika organizēta otrā ieinteresēto pušu sanāksme “Ainava kā piekrastes attīstības resurss”, kuras mērķis definēt ilgtermiņa mērķus un redzējumu līdzsvarotai jūras un sauszemes resursu izmantošanai Dienvidkurzemē, kā arī iezīmēt iespējamos scenārijus šī mērķa sasniegšanai.

Tagad visi iegūtie dati no abiem Dienvidkurzemes piekrastes apsekojuma etapiem tiek analizēti, lai Baltijas Vides Foruma eksperti varētu uz tiem balstīt un izstrādāt tematisko ziņojumu par stratēģiskiem risinājumiem līdzsvarotai jūras-sauszemes resursu izmantošanai, ko ņemt vērā Latvijas jūras telpiskā plānojuma 2030 ieviešanā.

Galvenie fakti

Projekta partneri

Västra Götaland apriņķa administratīvā pārvalde, Zviedrija; Fehmarn pašvaldības Vides pārvalde, Vācija; Holbæk pašvaldība, Dānija; Gēteborgas reģiona pašvaldību asociācija, Zviedrija; Tallinas Universitāte, Igaunija; Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanogrāfijas institūts, Polija; Hamburgas starptautiskais ekonomikas institūts (HWWI), Vācija; „Baltijas Vides forums”, Latvija; „Baltijas Environmental forum”, Vācija; Piekrastes pilsētu un pašvaldību asociācija, Polija

Kontaktpersonas

  • Kristīna Veidemane
  • Anda Ruskule
  • Dace Strigune

CITI PROJEKTI

Placeholder

Vides aizsardzības prasību ieviešana Baltijas valstu mazajos un vidējos uzņēmumos, lai veicinātu to konkurētspēju starptautiskajā tirgū

Vides aizsardzības prasību ieviešana Baltijas valstu mazajos un vidējos uzņēmumos, lai veicinātu to konkurētspēju starptautiskajā tirgū…

LIFE GOODWATER IP

Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas…

mobile2020

Vairāk riteņbraukšanas mazajās un vidēja izmēra pilsētās Centrālās un Austrumeiropas valstīs līdz 2020.gadam Projekta mērķis: Lai…

NonHazCity

Inovatīvi pārvaldības risinājumi bīstamo vielu emisiju minimizēšanā no apdzīvotām vietām Baltijas jūras reģionā Projekta mērķis ir veikt…
Menu